Kļūt par audžuģimeni iedzīvotājus motivētu sociālās garantijas no valsts puses, portālam apstiprināja Iecavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Pārsla Dredžele.
Bāriņtiesa novada pašvaldības mājaslapā publicējusi aicinājumu
iedzīvotājiem padomāt par iespējām kļūt par audžuģimeni, aizbildni vai
adoptētāju kādam bez vecāku gādības palikušam bērnam, lai bērns varētu
dzīvot ģimeniskā vidē.
“Jūs varat palīdzēt bērnam uzaugt labvēlīgā vidē šeit pat, savā
valstī. Ja sajūtat savu sirds aicinājumu, gaidīsim jūs bāriņtiesā, kur
izstāstīsim, kas turpmāk darāms, lai kļūtu par audžuģimeni, aizbildni
vai adoptētāju,” teikts bāriņtiesas vēstījumā.
Dredžele ir pārliecināta, ka lielāka motivācija kļūt par audžuģimeni
būtu sociālās garantijas, jo, bieži vien, lai aprūpētu audžubērnus,
ģimenes locekļiem nākas zaudēt darbu un sociālās garantijas. Bāriņtiesas
vadītāja kā iespēju piedāvā darba līguma noslēgšanu ar audžuvecāku, lai
šādā veidā nodrošinātu viņam sociālās garantijas.
Iecavas novada pašvaldība par
katru audžuģimenē uzņemto bērnu maksā 260 eiro pabalstu mēnesī, tāpat
tiek nodrošināts vienreizējais 260 eiro pabalsts, tikko bērns uzņemts
ģimenē. Taču arī šis atbalsts nav pietiekams, lai attīstītu audžuģimeņu
tīklu novadā – pašlaik tajā ir tikai divas šādas ģimenes.
“Tas nav ne viegli, ne vienkārši. Tam jābūt sirdsdarbam,” piebilda bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Tāpat “rindā” ir divi adoptētāju pāri. Dredžele novērojusi, ka
Latvijā adoptētāji visbiežāk vēlas adoptēt meitenītes līdz gada vecumam,
līdz ar to “rindā” jāgaida ilgi.
Audžuģimenēs ievietoti trīs novada bērni, vēl četri atrodas sociālās
aprūpes iestādēs, taču Dredžele uzsver, ka tie ir lielākie bērni –
jaunieši, kas sasnieguši 16-18 gadu vecumu.
Apmēram 30 novada bērnu nodoti aizbildniecībā, un bāriņtiesas
vadītāja priecājas, ka rūpes par šiem bērniem labprāt uzņēmušies viņu
radinieki.
