Pagājušajā nedēļā Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolā norisinājās Iecavas tradicionālās kultūras biedrības rīkotā nometne. Nometnes organizatore un folkloras kopas «Tarkšķi» vadītāja Kristīne Karele pastāsta, ko bērni un jaunieši nometnē iegūst un kāda ir dalībnieku ikdiena.
Kristīne Karele ir Iecavas tradicionālās kultūras biedrības un folkloras kopas «Tarkšķi» vadītāja. Nometni «Vasaras skola bērniem» rīkojot jau aptuveni 15 gadus un tā vērsta uz tradicionālo kultūru un folkloru. Mērķis ir veicināt tradicionālās kultūras mantojuma apgūšanu, pārmantošanu, vienlaikus dodot iespēju bērniem attīstīt savus individuālos talantus, kā arī piedzīvot kopā būšanas prieku dziesmā, kopīgā muzicēšanā, dejošanā, stāstu stāstīšanā, rokdarbos, saturīgi pavadot sešas piepildītas dienas.
Nometnē piedalās bērni no Bauskas novada, folkloras kopa no Ozolniekiem, kā arī pieci bērni no Luksemburgas un Rēzeknes.
Nometne katru gadu notiek citā vietā, līdz šim tā ir aizvadīta gan Skaistkalnē, gan Garozā, gan Engurē, gan arī citās Latvijas vietās. «Šeit, Griķu pamatskolā, mēs esam ļoti mīļi uzņemti, jo atbraucot jutāmies ļoti gaidīti,» atzīst K. Karele, «mūsu rīcībā ir visa skola un teritorija, lai varam gulēt, strādāt un darboties.»
«Galvenā lieta, ko bērni iemācās nometnē, ir mūzikas instrumentu spēle. Katrs apgūst divus vai trīs mūzikas instrumentus, tie ir kokle, mandolīna, vijole, cītara, base, akordeons, bubins un citi,» stāsta K. Karele, «rīta pusē notiek instrumentu spēles meistarklases, taču pēcpusdienā rokdarbi, dejošana un dziedāšana.» Tā kā nometnē piedalās liels skaits jauniešu, kopā šogad 67, tad bērni ir sadalīti vairākās grupās – «Cāļi», «Zaķi», «Vilki», «Stirnas», «Lāči» un «Dinozauri». To, kādus instrumentus bērni vēlas apgūt, viņi paziņo anketā pirms nometnes, un tad arī tiek izveidotas grupas pēc attiecīgā zināšanu līmeņa, bet deju nodarbības tiek vadītas divās līdzīgākās vecuma grupās.
«Šogad nometnes tēma ir «Latgale», un vecākie bērni apgūst tradicionālo dziedāšanu «pusboļsā», kas ir sens dziedāšanas veids. Man ir prieks, ka šajās nometnēs mēs ejam dziļumā tēmās, nevis apgūstam tās tikai virspusēji,» atzīst K. Karele.
«Mūsu kultūras mantojums ir tas, kas mēs esam un ar ko mēs atšķiramies no citām tautām,» domās dalās K. Karele, «to visu lielākoties šie bērni dara arī ikdienā, bet mazie bērni šeit ierauga to, cik labi un aizrautīgi darbojas jau vecākie audzēkņi. No nometnes bērni iegūst aizrautību pavadīt savu brīvo laiku saturīgi, jo šeit neviens nevazājas apkārt, «nesēž» telefonos, nelamājas, nelieto alkoholu vai tamlīdzīgi. Protams, iemācās arī tradicionālo kultūru. Visu nedēļu viņi šeit atrodas tādā kā ideālā pasaulē.» Arī vakaros brīvā laika dalībniekiem nav, jo katru vakaru ir kāda nodarbe, piemēram, spoku gājiens, modes skate, kur bērni attīsta sevis pasniegšanu, publisko uzstāšanos un radošumu. Paredzēti arī dziesmu kari, kur komandas sacenšas ar labāko sniegumu.
Kopā ar «Tarkšķu» vadītāju «Bauskas Dzīve» izstaigā skolu, kur klasēs norisinās mūzikas nodarbības. Skolotāja Sandra Stare, kura ir folkloras kopas «Vīteri» vadītāja, apmāca jaunākos bērnus kokles spēlē. K. Karele pastāsta, ka S. Stare māca arī citus instrumentus un dziedāšanu, un atzīst, ka šādas skolotājas ir liela vērtība. «Arī mums, pedagogiem, ir savas vasaras skolas, kurās apgūstam dažādas lietas, un tā iepazīstos ar citiem pasniedzējiem,» stāsta K. Karele, «bērnu folkloras kopas Latvijā ir apmēram simts, bet pieaugušo – vairāk nekā simts.»
Gaitenī K. Kareles meitas Katrīnas vadībā norisinās mandolīnu spēles nodarbība. «Mandolīnas ir «Tarkšķu» iemīļotākais mūzikas instruments, un tāpēc mums arī ir atsevišķs mandolīnu ansamblis,» stāsta biedrības vadītāja, «mandolīnu priekšnesumi ir arī pieprasīti pasākumos, un nometnē mums ir četras šī instrumenta spēlētāju grupas.» K. Karele pastāsta, ka mandolīnas ir salīdzinoši viegli iemācīties spēlēt, tikai sākumā var sāpēt pirkstu gali, kamēr tie nav norūdījušies.
Augšēja stāva gaitenī paralēli ir mutes ermoņiku spēles apguves klase Aleksandra Maļkeviča vadībā. Bērni atzīst, ka nodarbība viņiem patīk, un izskan arī frāze, ka šī nodarbība ir labākā pasaulē. «Katrā nometnē bērni arī izveido savu dienasgrāmatu, kur ieraksta savas izjūtas, piedzīvoto, kā arī pieraksta notis, kas nepieciešamas mūzikas nodarbībā,» pastāsta K. Karele, «ir bērni, kuri katru gadu veido šīs grāmatas un krāj tās kā piemiņu sev, uz ko atskatīties vēlāk.» A. Maļkevičs māca arī akordeona spēli, un šajā reizē spēlē akordeonu kopā ar mazajiem mutes ermoņiku spēlmaņiem.
Šo nometni līdzfinansēja Bauskas novada pašvaldība, bet tas attiecās tikai uz Bauskas novada bērniem, pārējie dalībnieki maksāja pilnu dalības summu.
Reklāma