Iecavas novada attīstības programmas uzņēmēju fokusgrupa piektdienas, 20. janvāra, vakarā kultūras namā pulcējās viskuplākajā skaitā – teju 50 ražotāju, zemnieku, pakalpojumu un tūrisma jomas pārstāvju. Šīs grupas galvenās nosauktās problēmas – nekvalitatīvs elektrības pieslēgums, vājš interneta tīkls, slikti ceļi.Uzņēmēji bija visai kritiski noskaņoti, sākumā spējot nosaukt tikai vienu pozitīvu lietu par Iecavas novadu, proti, ka tas atrodas Latvijas vidū krustcelēs. Vairāki piekrita psiholoģes Rozas Lupašku paustajam vēlējumam, ka pašvaldībai jāgrib uzklausīt iedzīvotājus un strādāt viņu labā, taču Iecavas pašvaldība uzņēmējus līdz šim gluži vienkārši ignorē. Uzņēmēji tomēr pauda gatavību reizi ceturksnī sanākt un sniegt padomus pašvaldības darbā, ja tiks aicināti.Kā īpaši vajadzīgu uzņēmēji nosauca labu pašvaldības policiju, lai cīnītos ar augošo zādzību skaitu un nekārtību cēlājiem. «Valsts policija ir zem katras kritikas,» atzina Ģirts Pēkals, «viesnīcā notiek kautiņš, policisti atbrauc, bet neko nedara.» Ainars Vilciņš ierosināja ierīkot videonovērošanu visā ciematā, līdzīgi kā Jelgavā, tas palīdz ātri reaģēt un pieķert nekārtību cēlājus.Lauksaimnieki žēlojās, ka novadā vairs nav brīvas zemes, kur paplašināt saimniecības. Tā kā pēc statistikas te tomēr vēl ir ap 15% aizaugošu lauksaimniecības platību, iespējams, palīdzēt zemniekiem varētu plānotā valsts kreditēšana zemes iegādei.Darba grupa ieteica risinājumus elektropieslēguma jaudas un kvalitātes uzlabošanai, kas ir īpaša problēma ražotnēm ar automātiku. Darbaspēka jautājumā sakrita uzņēmēju un jauniešu fokusgrupas ieteikums veidot sadarbību ar pašvaldību, lai dotu iespēju jauniešiem praktizēties un atrast darba vietas uzņēmumos. Uzņēmēji gatavi sadarboties arī ar pašvaldības sociālo dienestu, lai nodarbinātu tā klientus un «neradītu parazītus», kas tikai gaida pabalstus.Uzņēmēji pārmeta slikto ceļu kvalitāti, uzsverot – «kā no A7 nost, tā jāiet kājām», ziemā ceļus tīra slikti, daudzviet attīstībai traucē kravu smaguma ierobežojums. Turklāt situācija ir līdzīga gan uz valsts, gan pašvaldības pārziņā esošajiem ceļiem.Pašvaldībai tika aizrādīts par viena pakalpojumu sniedzēja atstāšanu atkritumu savākšanā. To šogad dara tikai pašvaldības SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība», kura nepiedāvā iespēju šķirot atkritumus. Veikalnieks Modris Zakarītis uzsvēra, ka konkurences veicināšana varētu atrisināt sliktā interneta problēmu, kas apmierinoši darbojas gandrīz tikai Iecavas centrā. Kāds ierosināja pašvaldībai kā labas gribas žestu par saviem līdzekļiem nodrošināt labu bezvadu internetu vismaz ciema centrā.Ģirts Pēkals ierosināja pašvaldībai veicināt loģistikas centra vai biznesa inkubatora veidošanu, jo Iecava ir izdevīga vieta pakalpojumu biznesam starp Rietumiem un Austrumiem. Vairāki uzņēmēji grūtākos laikos lūguši nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, taču Iecavas domē tas atteikts atšķirībā no Rīgas un dažām citām pašvaldībām, kur uzņēmējus šādi atbalsta pastāvīgi.Programmas veidotāji no «NK konsultāciju biroja» apkopos ne tikai diskusijās apspriestos prioritāros virzienus, bet visas iedzīvotāju minētās risināmās problēmas, «Bauskas Dzīvei» apstiprināja firmas projektu vadītājs Gatis Pāvils. Viņš uzsvēra, ka attīstības programma var izrādīties ļoti nozīmīga, jo pēc pāris gadiem pašvaldību attīstības projektiem var tikt nodoti ap desmit miljoni Eiropas naudas, un būs jāzina, kur to ieguldīt.Iecavas novada 2013. – 2019. gada attīstības programmas tapšanai atvēlēti 12 tūkstoši no nodokļu maksātāju maciņa. Programmai jābūt gatavai šī gada septembrī.Lai arī diskusiju rīkotāji nevēlējās novada domes darbinieku klātbūtni, lai ļautu cilvēkiem brīvi paust viedokli, pašvaldība nebija noturējusies, neatsūtot «spiegu». Uzņēmēju diskusijā piedalījās pašvaldības juriste Gita Kravala, kura bija reģistrējusies kā «Poligons DK» valdes locekle.
