Iecavas novada sieviešu kluba «Liepas» rīkotajā vecāku sarunu ciklā trešdienas, 21. oktobra, vakarā notika otrā nodarbība par veselīgu pārtiku «Kas lācītim vēderā?».
Interaktīvā, aizraujošā izziņā un viedokļu apmaiņā nemanot aizritēja divas stundas. 14 ģimenes mātes bioloģes Solvitas Melnes vadībā apsprieda pareizu uztura piramīdu, bērnu ēšanas ieradumus, veselīgu ēdienkarti skolā, izzināja produktu sastāvu.
Nodarbību ievadīja katras dalībnieces nosaukts veselīgs un neveselīgs produkts, ko viņa pirkusi vai gatavojusi pēdējās dienās. Dāmas secināja, ka veselīgus dārzeņus un augļus ikdienā lieto ģimenes, kas tos izaudzē pašu dārzā. Savukārt kā neveselīgie pirkumi visbiežāk nosaukti našķi – cepumi, šokolāde.
Sadaloties četrās grupās, dalībnieces veidoja piecstāvu uztura piramīdu, uzzinot, ka pamata daļa ar graudaugiem, maizi, vārītiem kartupeļiem dienā veselam cilvēkam jāuzņem sešas porcijas, un viena porcija ir vienas cilvēka saujas tilpums. Otrā grupa ir dārzeņi un augļi – atbilstīgi trīs un divas porcijas, trešā – divas porcijas piena olbaltumvielu. Ceturtās grupas pusotru porciju olbaltumvielu no gaļas vai zivju produktiem un olām var aizstāt ar pupām un zirņiem, šajā grupā ir arī mandeles, rieksti, ķirbju un saulpuķu sēklas, sēnes. Piekto grupu – taukus – vēlams uzņemt vienu porciju un nepiesātinātus, piemēram, ar avokado, piena saldējumu, rapšu eļļu, sviestu u. tml. Pie mazākās daļas pieder arī alkohols, papildināja S. Melne.
Ar katru produktu grupu cilvēks uzņem vajadzīgos ogļhidrātus, olbaltumvielas, šķiedrvielas, taukus, vitamīnus enerģijai un organisma veselībai, pievienojot pietiekamu izdzertā ūdens daudzumu. Nodarbības dalībniece ārste Ilze Vaičekone piebilda, ka dažādi uztura speciālisti klasisko piramīdu interpretē individuāli atkarībā no katra cilvēka aktivitātes un slodzes.
S. Melne uzsvēra – patlaban lielākā problēma bērniem ir brokastu neēšana un pārāk bieža saldināto dzērienu uzņemšana. «Daudzi bērni nepazīst dārzeņus, tāpēc mudinu jauniešus nofotografēt lielveikala dārzeņu stendu un uzzināt, kas ir brokolis, topinambūrs, rutks, kālis,» iesaka Solvita, «ir arī nezināmi augļi, ko vērts pamēģināt. To, ko iepazīstam, labprāt nogaršojam atkal, un tas ir veids, kā dažādot ikdienas ēdienkarti.»
Līdz ar pārāk dūšīgiem bērniem Latvijā par problēmu kļūst otra galējība, proti, anoreksija un bulīmija, ko iegūst lielākoties jaunietes, kas baidās kļūt tuklas, atzina S. Melne un I. Vaičekone. Solvita apguvusi pieredzi Zviedrijas klīnikā, un tur uzzinātais rāda – bieži šo slimību pazīmes ar svara zudumu, matu izkrišanu, nogurumu, apātiju pirmie pamana draugi vai skolotāji, nevis ģimene, taču tās atbalsts veselības atgūšanā ir ļoti svarīgs.
Vairāk par šo tematu lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā piektdien, 23. oktobrī.
