Apmēram tūkstoš dalībnieku no visas Latvijas pulcējās protesta akcijā Rīgā, pie Saeimas ēkas, lai pārliecinātu politiķus atcelt plānoto teritoriālo reformu. Kā atzina protesta dalībnieki – vienotības izjūta radās, bet ticības, ka izdosies reformu apstādināt, tomēr nav.
Iecavnieki uz Rīgu devās 7. novembra rītā ar Iecavas novada domes sarūpētu autobusu – uz Rīgu brauca apmēram 15 protestētāji. Pie Saeimas ēkas Rīgā 7. novembrī pulcējās arī mediķi, kas pieprasīja deputātiem izpildīt pašu pieņemto likumu. Pēc tam viņus nomainīja neapmierinātie ar gaidāmo reformu.
Jau pirms reformas pretinieku uznākšanas visus bija uzkurinājuši mediķi, kas brīžiem pat pieprasīja atlaist Saeimu, un, jāatzīst, arī novadu pārstāvji viņus atbalstīja. Situāciju aktivizēja Alsungas novada suitu ansambļa ierašanās ar mūzikas instrumentiem un dziesmām, un protesta pasākums varēja sākties.
Sanākušos uzrunāja virkne opozīcijas partiju pārstāvju, pamatā no Zaļo un Zemnieku savienības. «Jūs esat malači, un ar jūsu spēku mums izdosies apturēt šo neprātu,» pauda Viktors Valainis. «ZZS frakcija nekādā gadījumā šādu reformu neatbalstīs. Nav neviena argumenta, ko tas dos cilvēkiem,» izteicās Uldis Augulis.
Uzrunāja arī neatkarīgie deputāti. «Ceru, ka šis ir tikai sākums lielākai sabiedrības aktivitātei,» tā Linda Liepiņa. «Tie, kas pie varas, cer, ka jūs padosities, ka šodien atnāksit un vairs nenāksit. Viņi ņems jūsu viedokli vērā tikai tad, ja būsit neatlaidīgi,» sacīja Aldis Gobzems. Runāja novadu domju priekšsēdētāji, norādot, ka pašreiz ir plānota vardarbīga novadu apvienošana. «Mēs esam pamatiedzīvotāji un pamatlietu veicēji šajā valstī,» pauda protestējošie. Viņi aicināja atkāpties valdības pārstāvjus, pieprasīja atcelt reformu, nosaucot to par acīmredzamu brāķi.
Pēc protesta akcijas Rīgā iecavnieku noskaņojums tomēr nebija pozitīvs. «Reformu «bīda» visam pāri kā lielu buldozeru – ne ar ko nerēķinās,» saka iecavnieks Kaspars Beitiņš. Iecavniekus uztrauc arī iedzīvotāju kūtrums. Maksims Krutikovs atcerējās, kā savulaik devies uz Iecavas novada Zālītes ciemu vākt parakstus novada saglabāšanas atbalstam. Kopā novadā savākti vairāk nekā tūkstoš parakstu, bet uz protestiem ieradušies maz.
«Visi kopā sanācām, un radās tāda īpaša vienotības izjūta. Jutām līdzi arī mediķiem. Tomēr neradās ticība, ka izdosies kaut ko mainīt. Ir tāda bezspēcības izjūta – tauta pieprasa, bet Saeima tikai noskatās. Nezinu, ko darīt. Vai tiešām pie Saeimas jāstāv caurām diennaktīm?» kluss izmisums skanēja iecavnieces Vitas Ķērpes balsī. «Vienaldzība no valdības puses ir šokējoša. Runas – kā no plakāta. Ne ciparu, ne aprēķinu. Skolotājiem katrai stundai vajag mērķi un paredzamo rezultātu, bet valdībai neko nevajag,» sarūgtināta bija Svetlana Knāķe. Aptaujātie iecavnieki atzina, ka vairs nav ideju, kā apturēt reformas «buldozeru». «Varētu domāt par agresīvām metodēm, bet tas jau arī neko nemainīs,» vērtē iecavnieki.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce savā uzrunā sanākušajiem pauda, ka, viņaprāt, lēmums par novadu reformu pieņemts visas Latvijas iedzīvotāju interesēs. «Jūs atnācāt, un es jūsu viedokli cienu,» sacīja J. Pūce, tomēr uzsverot, ka lēmumu nedomā mainīt.
No Iecavas novada domes deputātiem autobusā kopā ar braucējiem bija Atis Avots. Pirms braukšanas iecavniekus uzrunāja Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks. Viņš vispirms izteica sarūgtinājumu, ka no Vecumnieku novada uz protesta akciju atsaucības nav. «Viņi ir samierinājušies,» atzina A. Mačeks. Domes priekšsēdētājs pastāstīja, ka bijušas sarunas ar Baldones novadu par iespējamo apvienošanos un viena novada izveidi, bet tās nonākušas strupceļā, jo Baldones novads vēlas, lai administratīvais centrs būtu pie viņiem, bet Iecavas novada vadība tam nepiekrīt. Tomēr A. Mačeks uzsvēra, ka cerības uz izmaiņām par labu novadam vēl ir, kā piemēru minot Jelgavas pilsētu, kurai tomēr esot izdevies panākt, ka tā būs atsevišķa pilsēta bez lauku teritorijām.
