Sandra Giptere-Ivanova
«Kopš katastrofu pārvaldīšanas centra atklāšanās Iecavā 1. jūnijā būs pagājis jau mēnesis. Liela nauda iztērēta, telpas stāv neizmantotas, laikam aptrūkās nauda, lai divreiz nopļautu zāli. Drīz vien ministra dāvināto ozolu pāraugs balandas. Galvenais, ka iztērēta nauda. Vai šo ēku kāds vispār apdzīvos?» satraukumu pauž vairāki iecavnieki.
«Bauskas Dzīve» skaidroja, kas pašlaik atbildīgs par teritorijas kopšanu, kāpēc joprojām ēka nav apdzīvota.
«Šis objekts vēl nav nodots pārvaldībā Nodrošinājuma valsts aģentūrai, līdz ar to apsaimniekošanas darbus mēs vēl nevaram veikt. Kolēģi ir vērsušies pie būvnieka ar lūgumu sakopt teritoriju, jo arī mēs konstatējām šo pašu problēmu. Tad, kad īpašums tiks nodots aģentūrai, tad apsaimniekošanu (gan telpu, gan teritorijas) mēs, protams, veiksim, jo tas ietilpst mūsu pienākumos,» skaidro Vendija Pikše-Kučma, Nodrošinājuma valsts aģentūras Iekšējās kontroles nodaļas eksperte komunikācijas jomā, sabiedrisko attiecību speciāliste, «saistībā ar telpu apdzīvošanu un iekārtošanos, tas notiks tuvākajā laikā, jo nedaudz kavējas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mēbeļu iepirkums un līdz ar to arī iekārtošanās.»
Savukārt Ilze Dāme-Birziņa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece, «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka «viss nepieciešamais jaunais aprīkojums ir iegādāts jau savlaicīgi un esam gatavi ievākties, kad Nodrošinājuma valsts aģentūra būs pieņēmusi objektu ar nodošanas-pieņemšanas aktu.
Pjotrs Ovsjaņņikovs, objekta būvnieces a/s «RERE būve» projektu vadītājs, skaidro, ka «zāle pie jaunās VUGD ēkas tiks nopļauta šosestdien, 1. jūlijā». Par objekta nodošanas Nodrošinājuma valsts aģentūrai kavēšanās iemesliem P. Ovsjaņņikovs teic: «Saskaņā ar līgumu mums vajadzēja gan uzbūvēt ēku, gan piegādāt tai vajadzīgās iekārtas, piemēram, šļūtenes, žāvētājus. Atradām oriģinālo iekārtu no Vācijas, tagad šo standarta iekārtu vajag pārtaisīt, jo tā paredzēta cita izmēra ugunsdzēsības depo. To darām, saskaņojot ar pasūtītāju. Šis B kategorijas depo ir kompakts variants, nav liels, paredzēts divām mašīnām.
Mums pēc pasūtītāja vēlmēm bija jāiekļaujas 600 m2, tas saistīts ar apsaimniekošanas izmaksām. Visos ugunsdzēsības depo ir žāvēšanas skapji, kuros ir speciāla temperatūra. Tajos žāvē aizsargtērpus, maskas un zābakus. Tur ir savas prasības, lai nesabojātu tērpus un citas lietas. Tās visas bija Krievijā ražotas iekārtas. Un tas, ko piedāvā Eiropa, negāja kopā. Arī izmaksu ziņā tas ir citādāk – agrāk šāds skapis maksāja 1500 eiro, kā mums ir budžeta tāmē, turpretī pašlaik jau aptuveni piecus tūkstošus, kas tēriņus palielina ievērojami.
Tuvākais, ko varējām atrast, bija Slovēnijā. Ražotnē Slovēnijā pilnīgi no jauna izstrādāja un ražo tieši mums šīs iekārtas. Tās tiks saražotas un piegādātas uz 1. augustu. Nodrošinājuma valsts aģentūra pārņems ēku tikai tad, kad visas iekārtas būs piegādātas un uzstādītas. Katram depo nepieciešami šādi divi skapji. Tad arī varēs pārņemt ēkas. Ēka ir nodota ekspluatācijā Būvvaldē, tas nozīmē, ka to drīkst lietot. Policija jau ēkā ievācas, ved pēc speciāliem izmēriem pasūtītas mēbeles.»
Iecavā, Baldones ielā 65, 1. jūnijā notika jaunā katastrofu pārvaldīšanas centra atklāšanas pasākums. Ēkās pēc iekārtošanās tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Valsts policijas struktūrvienības.
Par ievākšanos jaunajā postenī atklāšanas pasākumā precīzas skaidrības nebija, «pēc trim nedēļām tikai atvedīšot skapjus, iespējams, ne ātrāk kā pēc mēneša».
Katastrofu pārvaldīšanas centra Iecavā kopējās objekta izmaksas ir 1 476 699,32 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Foto: Aivars Stoķis
novadā, kā arī visā valstī ir daudz tādu objektu, kuri celti galvenokārt ar domu “izžāvēt” tajos ieguldīto naudu. Iecavas depo nav tas gadījums, depo ir vajadzīgs, bet, cik ir tādu objektu, līdzīgu Rundāles pienotavai vai deinstitucionalizācijas centram Bauskā? Arī daudzmilionu vērtā sporta halle pilsētā neizskatās pārslogota, maz to sportot gribētāju tur apgrozās.
Izlasijāt cik visādu pieņēmēju,apskatnieku kuri it ka kaut ko dara! Kad izlasi to it kā amata nosaukumu tad jādomā ko tas tipiņš , tipiņa dara! Par tādu naudu pirks žāvētāju, domāju ka turpat Iecavā atrastos meistari uzštancētu labāku in lētāku! Nu ja ES normas! Nu to zālāju nopļaušanai nevajag papīru no Briseles! Gan jau kāds vietējais par20 eirām nopļautu!
Tā nu nevar – kam nav tikuši būves %? Tāpēc jau klusums…