www.bauskasdzive.lv
Bauskas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošanas projektu. Sapulce norisināsies nākampiektdien, 29. novembrī, pulksten 10 Bauskas novada domes zālē Bauskā, Uzvaras ielā 1,vienlaikus tiks nodrošināta piedalīšanās apspriedē arī attālināti, portālu informēja Bauskas novada pašvaldībā.
Dreņģeru iebraucamā sēta, kas atrodas Bauskā, Plūdoņa ielā 26A, ir viena no senākajām koka ēkām Bauskas vecpilsētā un ir nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Senākais ēkas korpuss gar Plūdoņa ielu celts 1787.–1788. gadā, savukārt 19. gadsimtā pievienoti pagalma korpuss ar kolonādi un korpuss gar Kalna ielu. Ēka, kas vēsturiski bijusi iebraucamā sēta, ir saglabājusi savu autentiskumu – gan vēsturisko apjomu un plānojumu, gan vērtīgas detaļas, piemēram, konstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumus.
Pēc ēkas pārņemšanas 2020. gadā pašvaldība veica primāros glābšanas darbus, lai novērstu tās sabrukšanas draudus. Šobrīd uzsākti projektēšanas darbi, kuru galvenais mērķis ir saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības, vienlaikus pielāgojot tās iedzīvotāju vajadzībām. Projekta galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka tiek aizsargātas kultūrvēsturiskās vērtības, sabalansējot plānotos risinājumus ar iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, tāpēc iedzīvotāju iesaiste un atgriezeniskā saite ir ļoti svarīga, akcentē pašvaldībā.
Tikšanās laikā projektētāji prezentēs ēkas telpu plānojuma un teritorijas labiekārtošanas skices. Interesenti varēs uzdot jautājumus, piedalīties diskusijās un sniegt priekšlikumus. Sapulcei varēs pieslēgties attālināti, izmantojot “Webex” platformu, un to būs iespējams vērot arī tiešraidē “YouTube” (https://youtube.com/live/8VS8UrfGBdU?feature=share ).
No 29. novembra līdz 6. decembrim iedzīvotāji varēs iesniegt komentārus un priekšlikumus, izmantojot “Google Forms” aptauju, kas būs pieejama pēc sabiedriskās apspriešanas. Ierosinājumus varēs iesniegt arī klātienē Bauskas novada pašvaldības klientu apkalpošanas centros un pagastu nodaļās. Visi priekšlikumi tiks apkopoti līdz decembra vidum, lai tos iekļautu tehniskajā dokumentācijā.
“Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošana ir solis uz priekšu Bauskas vecpilsētas saglabāšanā, kā arī sociālās saliedētības uzlabošanā. Šis projekts ne tikai uzlabos kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu, novada un jo īpaši vecpilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī padarīs Bausku pievilcīgāku viesiem. Ar kopīgiem spēkiem Bauska kļūs par vēl pievilcīgāku un dzīvotspējīgāku pilsētu,” pauž Bauskas novada pašvaldības vecākā projektu vadītāja Jolanta Kalinka.
Atgādināsim, ka Bauskas novada dome šovasar lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu būvprojektam “Dreņģeru iebraucamās sētas pārbūve un restaurācija Plūdoņa ielā 26a Bauskā”. Būvprojekta izstrādi plānots pabeigt nākamajā, 2025. gadā.
Lai turpinātu ēkas atjaunošanas procesu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošanas un restaurācijas būvprojekta minimālā stadijā izstrādei ir piešķīrusi finanšu līdzekļus no valsts budžeta 14 000 eiro apmērā saskaņā ar 2024. gada 15. martā apstiprināto «Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmu 2024. gadam».
Paredzēts, ka Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošanas un restaurācijas būvprojekta minimālā stadijā izstrādes darbi veicami līdz 2024. gada 1. decembrim un būvprojekta izstrāde turpināsies 2025. gadā. Provizoriskās projektēšanas izmaksas iezīmētas 91 824,48 eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli, kur valsts finansējums ir 14 tūkstoši eiro un Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 77 824,48 eiro. No šīs summas 2024. gadā plānots izlietot 1615,05 eiro, paredzot atlikušo nepieciešamo līdzfinansējumu 76 209,43 2025. gada budžetā.
Uztaisiet ēkas kopiju un miers! Nav ko māžoties ar kaut kādu restaurāciju,kuru nespējat kvalitatīvi veikt un kura maksā nesamērīgi dārgi!
Iedzīvotājiem tā Drenģera sēta nu nepavisam nav vajadzīga, tā vajadzīga tikai pašvaldībai kurai naudas tik daudz kā vēl nekad, Uzcels, atjaunos un tad veiks aptauju – ko ar to sētu tagad darīt, ko iesākt, kā jau vienmēr – izdara un tad sāk domāt,
Nošķūrēt vienreiz to graustu.Vai kā pareizi ieminējās iepriekšējais koment-izveidojiet kopiju un uzstādiet kur laukos.
“Nojauciet visu vecpilsētu un ierīkojiet tur lielveikalus un benzīntankus!” – tā te dažs labs saprot pilsētattīstību! Savukārt otra daļa komentē pie raksta par “Lidl” apmēram tā, ka Bauskā neko neatjauno, tikai būvē lielveikalus un benzīntankus! APBRĪNOJAMA SABIEDRĪBA JEB KOMENTĒTĀJI, KAM PAR VISU IR “EKSPERTU” VIEDOKLIS.
Nojauciet vecpilsētu un izdaliet tautai lēto desu! Uzvara vēlēšanās garantēta.
Vai arhitektoniski un vēsturiski autentiski tiks atjaunots Kalna ielas un Plūdoņa ielas un ietves līmenis gar iebraucamo sētu, kā arī ielas un ietves autentiskais segums? Pat. ēkas pamatu jautājumā jau nāksies atkāpties no oriģināla. Ui kā pārmaksāsiet ar savu restaurācijas koncepciju! Patiesībā mēs pārmaksāsim par mums nevajadzīgu restaurāciju. Rezultātā tik un tā būs 90 procentu kopija.
Kas tu tāds esi, ka raksti “mums”? Vai tevi kāds ir pilnvarojis pārstāvēt visu “mūsu” viedokli?
Jūs gribat teikt, ka restaurētā ēka tikpat oriģināli būs iegrimusi zemē? Atraksiet? Ietve bruks, visa pieguļošā teritorija būs jānorok. Ka tik sadārdzināt! Kā saglabāsiet svēto oriģinalitāti, tai skaitā oriģinālās augstuma atzīmes? Vecais Kalna ielas bruģis gan jau bija kādus 70 cm zem pašreizējā ielas līmeņa.
Primārais pašvaldības mērķis ir mūsdienīga vide, kura palīdz saglabāt iedzīvotāju skaitu un piesaistīt jaunus > attiecīgi rodas iespēja kādam uzņēmējam radīt uzņēmumu > iedzīvotājiem pelnīt. Šis antīkās lietas ir līdzīgas rotām, ir forši, ja var atļauties, bet reāli tās nenes tādu pienesumu. Tas ir stāsts par prioritātēm – novadā iedzīvotāju skaits sarūk, pēc pamatskolas skolnieki migrē uz spēcīgākām Rīgas skolām un aizmigrē arī vecāki, jo skolas bija to pēdējā piesaiste novadam. Ko šajā kontekstā dod šī vecā ēka? tikvien kā prieku ļoti šaurai personu grupai, kuriem ir stabils darbs valsts pārvaldē, nu varbūt kādam papriecē aci. Tas arī viss. Bet līdzekļus šādi objekti prasa virs vidējā. Senos laikos neviens nedomāja par vēsturiskā glabāšanu tādos apmēros, lai tas traucētu ieviest aktuālo. Mandomāt – pirmkārt ieviešam aktuālo un veco konservējam labākiem laikiem vai arī šķiramies no tiem. Ja mūsu senči tā visu galbātu, tad mēs dzīvotu Āraišu ezerpilīs šodien. Es esmu pret.
Veic ” mēs” uzskaiti un redzēsi, ka mēs esam vairākums. Loģiskie, taupīgie, reālisti, nesmuku būdu redzošie.
Jāprasa Okmanim ar Mačetu
Cik miljoni tiks bezjēdzīgi notriekti līdz lentītes pārgriešanai restaurējot?
Būtībā jau viss ir ļoti vienkārši – ja mēs skatāmies ilgtermiņā, tad ja abstrahejās no bailēm nodarboties ar seksu bērnu radīšanā, tad jauniem cilvēkiem prioritāte ir kvalitatīva dzīvesvieta, pieejams labs bērnudārzs, konkurētspējīga skola un DARBS. Var arī to skatīt mikro mērogā. Ja ģimene sēž pie galda un uzdod jautājumu ko man darīt, kā vairāk nopelnīt, tad diez vai ir aktuāls jautājums par autentisku šķūnīša atjaunošanu pagalmā. Šeit ir precīzi tas pats.
Nesapratu, vai komentāros pie šī raksta sapulcējušies tikai palīgskolu absolventi, vai tas tomēr ir tāda caurmēra baušķenieka viedoklis. Ja pēdējais variants, tad gan jāmūk tālu un atpakaļ neskatoties…
Vai jau skaidrs,ko darīs ar Rundāles Avotiem?
Ēka būtu nojaucama, tās vietā uzceļama kopija vai līdzīga. Jārīkojas saimnieciski nevis absolūti bezatbildīgi par kopējā katliņa saturu.
Šai ēkai milzīgs mīnuss ir atrašanās tik tuvu ielai ,pa kuru braukalē fūras un citas mašinas.Tie nav nekādi zirgu pajūgi.Vai arķitekti ir izdomājuši ko darīs ar to sniega pļuru ,kas ziemās šķīst pret ēku sienām uz šīs ielas?Ja mūra ēkas nelabprāt ,bet iztur mitro laiku un sniegu,tad šādai restaurētai ēkai no koka,tas ir kā ar mietu pa galvu.Iekšpagalms gan varētu būt jauks pēc projekta realizācijas.
Māju jānojauc un vietā jāceļ benzīntanks.
tas “caurmēra” laikam domāts kāds no tiem, kam “cauri iztek” desmiti, simti tūkstoši, pat miljoni šādos un tiem līdzīgos abjektos “apgūstamā” nauda. Vecpilsētas “atjaunotāji”, tagad jums, pēc Kalna ielas “nomierināšanas” tik plašs darba lauks “pavēries”, “atjaunosim” arī visas tās “kultūrvēsturiskās” ēkas, ko nojauca savulaik paplašinot Kalna ielu, benzīntanku ielas vidū neaizmirstot. Tā taču mūsu pagātne, pat fotogrāfijās saglabājusies, nebūs pēs”vīzijām” jāceļ un kāda nauda perspektīvā “caurmēra baušķiniekiem”, izredzētajiem apgrozīsies. Tā kā apdomājiet perspektīvu, ja vien vēl sēdiesiet krēslos. Vai tad vien rīdziniekiem iecere Spilves pļavās celt miljonus vērtus paviljonus kino uzņemšanai būtu jāatvēl, Bauskai arī savi “kinušņiki” vajadzīgi.
Epermanei ir lieli plāni atjaunot Bauskas slimnīcu. Grūdiet to sapuvušās iebraucamās būdas naudu Bauskas novada medicīnā, medicīnā arī var shēmot un taisīt otkatus, bet tautai labums arī atleks. No iebraucamās sētas kopijas, ko fūres turēs regulārā ūdens miglā, novada iedzīvotājiem nekāda labuma nebūs. Kā pašvaldība domā dabūt uz Bausku jaunos ģimenes ārstus? Varbūt ar dzīvokļiem? Pašvaldībai ir ārstiem derīgi dzīvokļi? Ieslēdziet smadzenes!
Paldies visiem projektā iesaistītajiem cilvēkiem. Būs Bauska par vienu tūrisma objektu vairāk. Malači!! Ar nepacietību gaidu rezultātu.
Zane nav bijusi ārzemēs? Nav bijusi pat Mežotnes pilī, kura nevienam nav vajadzīga pēc miljoniem latu ieguldīšanas?Tūrisma objekts? Man ir kauns par tādu “tūrisma objektu”!
Taisiet kopiju par miljoniem, tas ir, priekšvēlēšanu aģitāciju.
Ņerr, ņerr, ņerr…. Suņi rej, bet karavāna dodas tālāk… Projekts lielisks, labākais, kas Bauskā realizēts.
Zanei būs iebraucamās vietas direktores vieta?Zanei ir neadekvāta skaistuma izjūta? Zane būs būvniecības projekta vadītāja?
Ir jēga atjaunot koka ēkas uz augstiem un stipriem pamatiem. Šī ir tāda?
Kurā šī būvromāna lappusē parādīsies Bauskas pašvaldības nekustamo īpašumu “boss” Čibers? Viņam patīkot restaurēt.
Blakus ir kultūras nama un bibliotēkas ēka. Tik sliktā stāvoklī, ka vajadzēja Kalna ielā vienu joslu likvidēt gar šo ēku lai fūres mazāk drebina un nesagrauj. Visai ielai miljonu nepietiks. Nav labi uzvesties kā bērnam pie veikala kases ar nieku stendu.
arī koka sirsniņmājiņu pagalmā, tolaika būvēm obligātu piedevu, neaizmirstiet. Bez tās, protams, ar visu atejas bedri darba kārtībā, tūristiem nebūs ne tā “smeķe”, ne tā smaka.
Paldies par jūsu viedokļiem. Šeit nav runa tikai par ēku, tā ir vēsture, kas tiek saglabāta un nodota nākamajām paaudzēm. Ja jums nevajag, jūsu bērniem vajadzēs. To nevar saprast cilvēki, kam debesis ir tik zemu, ka karoti var aizbakstīt. Bet jebkurā gadījumā- šī sarakste mani ļoti uzjautrina. Lūdzu turpiniet…
Jūs varbūt uzjautrina, tomēr kopumā šīs lumpenproletariāta vaimanas ir diezgan biedējošas.
Bērniem pietiks ar Bauskas muzeju, ja pašvaldība to nelikvidēs un labi uzturēs. Zane joprojām nav sapratusi, ka runa ir par visu novada cilvēku naudas nesamērīgu izšķērdēšanu. Ja ēka būtu uz labiem pamatiem, ar pareizu nulles atzīmi, nesapuvusi, ar dakstiņiem, un tās restaurācija maksātu kādus 150 000, viss būtu labi. Bet tā nav. Pazīstot pašvaldību, izmaksas būs nenormālas ! zmaksas būs neadekvātas ieguvumam, kas galarezultātā būs neoriģināla stilizēta kopija ar kādu atstātu vecu oriģinālo praulu mērcējošas, gāzējošas un drebinošas ielas malā.
Apskatiet vēlreiz Mežotnes Pilskalna ziemeļu ieejas tāmi un darbu sarakstu un jūs sapratīsiet cik izmaksās Dreņģeru sētas restaurācija. Rundāles avotiem un Rūpniecības ielas mājai piemetīsies mazvērtības komplekss.
Dodieties uz sabiedrisko apspriešanu un izkliedziet savu sāpi projekta realizētājiem acīs skatoties
Kurš veikala tīklu veikals vēl nav Bauskā? Kur Rimi, tur Maxima, kur Mego, tur… (lai iet vēl kāds veikals). Bauska prasa veikalus, saka ka būšot tad viss lētāk. 😉
Pēc vaimanām par to, ka nekādas vecas būdas un muzejus mums “nafig” nevajag, dod labāk par velti dzīvokļus, slimnīcu, dakterus, darba vietas, algas u.tml., viss nonāk pie loģiskā finiša – izmisīga brēciena pēc Superneto un lētās desas.
Jauciet nost to meslu. Galigi nav vajadzigs tur.
Tur nu gan visai priekšniecībai sanāktu trekni atripuļi!
Aizejiet tak uz vēlēšanām, duraciņi, un patrieciet šos naudas putinātājus, nevis te zem deķa ņerkstat!
Nākamie Avoti kubā.
Izmetīs entos ļimokus,
iesēdinās Raiču, lai urbina degunu,
bet ūdenssaimniecībai iedzīvotāji sametīties.
Mēdiji mēdās par trešo karu, bet šie graustā naudu grūdīs. Ir loģiskā domāšana? Taču nekā nav priekš sliktākiem laikiem. Vai vētra jau nepateica priekšā?
Vai kāds no deputātiem,novada priekšniecības vispār ir piegājis klāt šai,ja tā var teikt,ēkai.Es esmu,tāpēc rakstu,ka tur nekāda restaurācija nevar būt.Tas vienkārši ir smieklīgi.Nojaukt un uzcelt no jauna ir daudzas reizes lētāk.Izkustiniet vienreiz savas kājas un aizejiet apskatīties,nevis tikai braucot garām uzmest aci.Bet nu jau par vēlu.Galīgi neapdomīgais process ir sācies,vēl tikai iedzīvotāju domas (ķeksīša pēc) un nauda atkal tiks izšķērdēta.
Rakstā ir naudas līdzekļi,gadi par būvprojekta izstrādi.Pēkšņi atcerējās iedzīvotājus.Būs pamuļķīši,kuri arī skries un velti plātīs mutesViss taču jau ir skaidrs.Nu kā tad-pašvaldībai veiksmīga sadarbība ar iedzīvotājiem.Skarbi,bet dusmas un apvainojums.
Labak celiet bumbu patvertni,nevis ar mulkibam nodarbojieties!
Pietiek! Nojaukt un pārdot zemesgabalu. Pietiek visādu kultūras mēslu, kas tikai no budžeta izvelk naudu un beidzas ar lentītes griešanu Okmanim.
tad paliek jautājums, ko darīt ar to mūsu vēsturi, kas tieši šādam nolūkam apkopota daudzajos muzejos, memoriālajās mājās un tieši šādam un līdzigiem “gadījumiem” izveidotajā “Etnogrāfiskajā brīvdabas muzējā”. Vai tad tās daudzās , tagad likvidējamās skolu, bibliotēku, pasta un citas par nevadzīgām uzskatītas, arī nav daļa no mūsu vēstures? Vai, līdžigi, kā tagad “pārvadājam”skolēnus, tāpat nevaram tiem noorganizēt transportu uz muzeju Berģos? Izskatās, nevaram, bet varam atrast miljonus, kuru tik ļoti pietrūkst it visam valstī, lai dāsni attalgotu tos naudas ‘apguvējus, kuri skolu un citu iedzīvotājiem vajadzīgu likvidējamu “objektu” vietā vismaz Bauskā sakata ēku, kādu ne vienu vien, ja vien būtu interese, varētu apskatīt tajās daudzajās vietās, kur tādam ēkām atvēlēta “sava vieta’- muzejos. Bet spiests tiek uz iedzīvotāju prātiem nežēlīgi, kā nekā liela nauda un ‘gaisā” tā neizkūpēs, tā noguls ieinteresēto “pušu”kontos un maciņos, to, kuri pat bērnus mēdz izmantot šādām, naudas “apgūšanas” vīziju pamatošanai. Vīziju, kurās valsts zaudē miljonus izmanīgu cilvēku “vajadzību” apmierināšanai, vajadzību pēc projektā “apgūstamās” naudas un tikai
Patiesībā Bauskai ir “paveicies” ar vecpilsētu un graustiem, un ņemot vērā pilsētas izmēru, vēsturisko ēku skaits ir nesamērīgi liels. Šobrīd pašvaldība ir atrakusi vienu sapuvušu būdu un nu jau labu laiku nezina ko ar to iesākt. Putniņa, tā, kura Kultūras mantojuma reģionālā priekšniece, ieciklējusies vēsturē, par katru cenu grib šo graustu renovēt. Gan jau daļa deputātu saprot, ka jēga no šīs būves arī pēc restaurācijas, nebūs nekāda, taču publiski uzstāties pret diženās vēstures mantojumu, arī nedrīkst. Tad nu pamet ideju tautai – lai izkaujas.
Manuprāt tā vietā būtu izdomājuši konceptu daļas vecpilsētas ēku sakārtošanai un masveidīgai tūristu piesaistei (piemēram, Rīgas ielu), un tos tūkstošus sadalījuši Rīgas ielas ēku īpašniekiem, lai renovē fasādes un pirmo stāvu telpas pārveido par kafejnīcu, bāru, mazu veikalu vai tml. vajadzībām.
tā tagad būs tā mūsu “atvieglotās saprašanas vēsture”, mūslaiku skolēniem “saprotamā vēsture”, par kuru, pēc zināma laika peroda, varēs skolās, ja tādas vēl pastāvēs varēs teikt- tie bija laiki, kad tika izmantotas “iespējas” tiem, kam tika dotas šādas iespējas. Kam un kādas šis iespējas, par to nav “labais tonis” diskutēt
šajā un līdzīgos “gadījumos” tā “atjaunošana vai restaurācija” ir jau kopš valsts atjaunošanas piekoptā prakse, ļoti maziņš “gabaliņš”no visai Latvijai jau labu laiku redzamā” rail Baltica” veikuma. Niecīgs, bet vietējā mēroga šeftmaņiem” nesmādējams.
Miskastniekiem un miskastniecēm restaurējot dreņģerus, nabaga ansim nepietiks klinģeriem vēl nākamajiem 50 gadiem..
Nu nesaprotu, kāpēc Bauskā jāatjauno iebraucamā sēta , uz Bausku sen jau ar zirgiem nebrauc .Laikam jau jaunākā paaudze nezin šī vārda un vietas nozīmi.Projekts jau top, bet vēl tikai tāda neliela formalitāte ķeksītim – iedzīvotāju viedoklis , kam nav nekāda būtiska nozīme. Indivīda viedoklim uz vispārējā fona nav nekāda nozīme.
Rail Baltic no koka.
Njaaa lasu 52 komentāri. Nu Tak aizejiet vienreiz visi 52 uz apspriešanu . Lai Bayskas valdiba redz bauskenieku aktivitāti.
Pirmkārt, pēc žults daudzuma skaidrs, ka šo visu sacerējuši tikai kādi 5 gara milži, otrkārt, tie visi ir partizāni, kas no no priedes nokāpt neriskēs.
Tie, kurus interesē lētā desa, ir sajaukuši diskusiju platformu. Jums jādodas pie rakstiņa par Lidlu!
Bauskā iebraucamo sētu periodā esot bijis arī publiskais nams, tā runā. Ar ko publiskais nams ir sliktāks par iebraucamo sētu vēstures dimensijā? Arhitektūra? Zemajai, neproporcionālajai būdai ar briesmīgo jumtu ir arhitektūra?
“Zemā un neproporcionālā” būda ir kļuvusi “zema” un “neproporcionāla” tikai to stulbeņu dēļ, kas katra ielas remonta laikā ietvi un brauktuvi paaugstinājuši vismaz par sprīdi. Iesaku eksperimentu. Ierociet vasarā savu sievu vai draudzeni pludmalēs smiltīs līdz ceļiem un pavērojiet, cik “skaistas” proporcijas viņa iegūs. Arī mājas jumtam nav ne vainas, ja neskaita savu mūžu nokalpojušo padomju “šīferi”. Bet gaumes ir dažādas, un nebrīnīšos, ka Jums labāk patīk “izteiksmīgie” Vītolu ielas namu, Rimi un visu brīvās Latvijas laikā sabūvēto benzīntanku jumti.
piemēram, Alūksnes domnieki lēma, ka šāda veida jau atjaunotā kultūras piemineklī, vēl “piestiķējot” nieka 3/4 miljona eiro, iekārtojami dzīvokļi mazturīgajiem alūksniešiem. Vai mēs nevarētu iet vēl tālāk un jau pirms pašvaldību vēlēšanām sadalīt dzīvokļus sajā Bauskai un baušķeniekiem akūti svarīgajā ēkā pēc tās atjaunošanas. Ar vienu piebildi, pretendentiem jābūt tām ģimenēm, no kurām vismaz viens cilvēks ir algots valsts pārvaldē vai pašvaldību institūcijās. Skatīsimies, cik pieteiksies…
ja jums, šajā projektā iesaistītajiem, galvā būtu kaut tik daudz smadzeņu, kā mūslaikos vārāmajai desai, vien eiro spīdums pat šo mazumiņu nomācis, skatoties uz jūsu viekumu un valsti kopumā.
Izstaigājiet visu Bauskas vecpilsētu un atrodiet kādu tikpat neproporcionālu, neinteresantu un kroplīgu ēku. Manuprāt neatradīsiet. Varbūt tas rijas jumts iederētos Gailīšu pagasta etnogrāfiskajā muzejā.
Paliek interesanti. Kas esi, lielais seno celtņu un proporciju pārzinātāj? Ne pats Lancmanis?
Kur Murzas piemineklis? Bauska ies bojā bez šī pieminekļa!
Sienas ir oriģinālā augstumā, vēl ir redzami pamati. Tātad sienu augstuma un jumta proporcijas ir oriģinālas un svētas. Nez vai sauksiet Lancmani lobēt savu biznesa plānu. Lancmanis var pateikt ko domā. Ka kūts neiederas 21. gadsimta pilsētas galvenajā ielā un esošajā dominējošajā apbūvē. Bauskā nav neviena reāli strādājoša arhitekta?
Kurā vietā Bauska ir 21.gadsimta pilsēta? Ar caurbraucamo šoseju kā galveno ielu?
Tavi teksti ar izsmalcināto Bauskas arhitektūras analīzi, tāpat kā murgi par žuļikiem, kas katrā projektā izzog miljonus, jau paliek pavisam slimi. Varbūt ej labāk izgulies un rīt no rīta skrien pie daktera!
Iebraucamās sētas valdes loceklis ierunājās? Tātad summa ir ļoti nopietna un viegli paņemama .
Doma par renovāciju, protams, ir forša, bet stipri šaubos vai tā ir reāli ekonomiski pamatojama.
Jā, jā, saprotu, atmiņas, nostaļģija, kultūrvēsturisks piemineklis utt, bet vai tiešām iegāzt tajā ārprātīgu kaudzi naudas (kuras apmēri kamēr izsludinās iepirkumus utt utjp vēl tikai un vienīgi augs…) ir tā vērts šobrīd, esošajā situācijā? Vai šīs vienas ēkas sakārtošana ir prioritāra virs n-tajām citām lietām, kas iedzīvotājiem būtu svarīgākas?
Veči, partizāni! Cīnītāji par taisno lietu! Slavenā apspriešana tā arī pagāja bez jums. Kāpēc tā? Mašīnas nevarējāt piešķilt, riteņi iestiga dubļos vai “kiška” izrādījās par plānu?
Bauska spītīgi negrib sevi redzēt 21. gadsimtā un spītīgi dodas uz 19. gadsimtu šim nolūkam iztērējot daudz 21. gadsimta naudas uz parāda. Turklāt iegūstot 19. gadsimta attālu imitāciju. Būs oriģināls? Kalna ielā būs bruģis, havaja būs ar caurumu grīdā, elektrības nebūs, ūdensvada nebūs, visi materiāli būs bez ķīmijas un tikai 19. gadsimtā pieejamie, cementa nebūs, elektroinstrumenti netiks pielietoti, naglas būs kaltas?
tad pajautāšu, kurš zin kaur vienu “apspriešanu” kas beidzas savādāk, kā – būs kā mēs teicām, vai arī nebūs vispār un šis grausts turpinās atrasties Bauskas centrā līdz laikam, kad jūs “pieņemsieties prātā” Bet “nepieņemas” tā daļa tautas prātā, redzot, kā tiek “apgūta” gan viņu nodokļos samaksātais, gan ES nauda. Un šis ir kārtējais objekts, par kuram var piemērot KNAB Jēkaba savulaik teikto: “Pašvaldību iepirkumos ir vislielākā korupcijas iespēja valstī”, jeb tuvu šim vēstījumam. Vispirms paskatieties uz savām “kišķām”, tām, kurās miljoni pazūd “ar galiem”, par kurām VK savulaik teica, ka liela daļa no pašvaldību pasūtījumos “apgūtās” naudas “ceļiem” nav izsekojama.
BNKS ir pašvaldības kapitālsabiedrība. Kāpēc pašvaldība nenodrošināja BNKS darbībai nepieciešamo kapitālu?! BNKS ir nepārvarama vēlme barot bankas, pārmaksāt, uzgrūst iedzīvotājiem kredītu jūgu, tātad BNKS trūkst pašu kapitāla! Vai arī vaina ir BNKS vadībā? Tūkstošiem iedzīvotāju intereses pašvaldībai ir ” pie kājas”, bet ieguldīt miljonus naga lieluma, bet lielu izmaksu objektos, neaktuālos, tam miljoni atrodas.
Grausta sētas puse parāda īsto ainu. Iesaku visiem aizstāvētājiem un noliedzējiem apskatīt graustu no visām pusēm. Pajautājiet sev, ko jūs darītu ar ēku šādā stāvoklī savā pagalmā. Jūs būsiet sajūsmināti par mūsu pašvaldību.