Iedzīvotāju ceļojumu skaits pa Latviju pērn pieaudzis par 34,6%; Zemgalē starp populārākajiem Bauskas novads

Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā devās 8,282 miljonos ceļojumu pa Latviju, kas ir par 34,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Tostarp Latvijas iedzīvotāji 2021.gadā devās 5,889 miljonos vienas dienas ceļojumu pa Latviju, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, un 2,392 miljonos vairāku dienu ceļojumu, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir par 75% vairāk.

Pērn Latvijas iedzīvotāji ceļojumos pa Latviju iztērēja kopumā 299,1 miljonu eiro, kas ir par 46,6% vairāk nekā 2020.gadā.

Visbiežāk (35,2%) iedzīvotāji vienas dienas ceļojumos devās uz Pierīgu, kur populārākās apmeklētās vietas bija Jūrmala (9%), Siguldas (4,1%), Tukuma (3,1%), Saulkrastu (3%), Engures un Ogres (2%) novadi.

Braucieni uz Vidzemi veidoja 16,2%, tostarp populārākās vietas bija Cēsu novads – 4,8% un Valmiera – 2,4%, uz Kurzemi – 14,9%, tostarp populārākais bija Kuldīgas novads – 2,7%, Ventspils – 2,4% un Liepāja – 2,1%, uz Zemgali – 13%, tostarp populārākās vietas bija Jelgava – 2,6% un Bauskas novads – 2%, uz Rīgu – 11,6% un uz Latgali – 9,1%, tostarp populārākā bija Daugavpils – 2,4%.

Vienas dienas ceļojumos pavisam iztērēti 135,8 miljoni eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 37,1% no izdevumiem tērēti transportam, 24% – pirkumiem, 17,6% – ēdināšanas pakalpojumiem, 5,6% – izklaides un kultūras aktivitātēm un 15,7% – pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienā pērn bija 23 eiro, samazinoties par 3,8 eiro.

Savukārt vairāku dienu ceļojumos Rīgas kā galamērķa īpatsvars pērn salīdzinājumā ar 2020.gadu samazinājās par 2,5 procentpunktiem un bija 5,6%. Populārākais braucienu galamērķis, tāpat kā vienas dienas braucienos, bija Pierīga – 27,5%, sekoja Kurzeme (25,5%), Vidzeme (17,9%) Latgale (16,2%) un Zemgale (7,3%). Citas biežāk apmeklētās pilsētas un novadi bija Liepāja (7,5%), Jūrmala (4,2%), Ventspils, Salacgrīvas un Saulkrastu novadi (3,3%) un Burtnieku novads (3,2%).

2021.gadā iedzīvotāji visbiežāk – 53,5% gadījumu – ceļoja atpūtas nolūkā, kas ir par 10,9 procentpunktiem vairāk nekā 2020.gadā. Radu un draugu apciemošanas iemesls bija 38,3% braucienu, īpatsvaram samazinoties par 8,7 procentpunktiem, bet 8,2% braucieniem bija cits personīgs mērķis vai darījumu nolūks.

Pērn vieglo automašīnu vai motociklu izmantoja 90,2% ceļojumu pa Latviju, kamēr 6,6% braucienu devās ar autobusu, bet 2,7% – ar vilcienu.

Kopumā vietējā tūrisma ceļojumos pērn pavadīti 6,604 miljoni nakšu, kas ir par 61,7% vairāk nekā gadu iepriekš. 

Lai arī joprojām visbiežāk jeb 43,5% braucienu nakšņoja pie radiem uz draugiem, tā īpatsvars ir samazinājies par 5,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2020.gadu un par 28,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019.gadu. 

Savukārt par 7,3 procentpunktiem pieaudzis braucienu īpatsvars ar nakšņošanu vasarnīcās, salīdzinot ar 2020.gadu, un par 17 procentpunktiem, salīdzinot ar 2019.gadu. Viesnīcu un līdzīgu mītņu izmantošanas īpatsvars braucienos pieauga par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020.gadu, un par 5,8 procentpunktiem, salīdzinot ar 2019.gadu.

Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā bija 2,8 naktis, kas ir par 0,2 naktīm mazāk nekā 2020.gadā. Maksas naktsmītnēs Latvijas iedzīvotāji pērn uzturējās vidēji 2,4 naktis, bet bezmaksas – 2,9 naktis.

Vairāku dienu ceļojumu kopējie izdevumi pērn bija 163,3 miljoni eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Visvairāk jeb 26,5% tērēti naktsmītnēm, 24% – transportam, 17,1% – ēdināšanas pakalpojumiem, 4,6% – izklaides un kultūras aktivitātēm un 27,8% – pārējiem izdevumiem.

Vidējie izdevumi vairāku dienu vietējā tūrisma ceļojumā pērn bija 68,3 eiro, palielinoties par 13 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 24,7 eiro, kas ir par 6,2 eiro vairāk nekā 2020.gadā. Visvairāk (37,9 eiro) diennaktī tērēja iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem.

Biežāk vietējā tūrisma vairāku dienu ceļojumos devās sievietes (55,5%), iedzīvotāji 25-34 gadu vecumā (21,6%), augstāko izglītību ieguvušie (49,3%) un nodarbinātie (73,1%).