Bauskas Kultūras centrā 29. martā uz pašvaldības organizēto pasākumu iedzīvotāju konsultatīvo padomju pārstāvjiem «Sadarbības tilts» ieradās apmēram 40 interesenti, puse no pašvaldības, puse – sabiedrības pārstāvji.
Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka pasākuma mērķis ir veidot vienotu izpratni par iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm kā sabiedrības līdzdalības mehānismu. Tikšanos vadīja Līga Stafecka, domnīcas «Providus» vadošā pētniece, kas regulāri tiekas ar iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm visā Latvijā un stāstīja par pieredzēto.
Pētniece noskaidroja, cik dalībnieku ir no iedzīvotāju padomēm, cik – no pašvaldības, kā arī interesenti no malas un topošie konsultatīvo padomju kandidāti. Viņa atzina, ka gaidījusi lielāku atsaucību no deputātiem.
«Šādos pasākumos deputāti labāk sapratīs, kādā novadā darbojas,» pauda L. Stafecka.
Pētniece pastāstīja, kā pašlaik sokas iedzīvotāju padomēm Latvijā. «Tiekoties ar iedzīvotājiem, izrādījās, ka pusi no padomēm mēs ar savu sarunu renovējām. Prakse rāda, ka centros cilvēki bieži nav aktīvi. Pilsētā ir anonīmāka vide, bieži cits citu nepazīstam, un lokālpatriotisms nav tik izteikts kā lauku ciemos,» secina L. Stafecka.
Viņa norādīja, ka ir normāli, ja iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvji kandidē vēlēšanās, bet aicināja aģitācijas periodā ievērot ētiskās normas.
Pēc L. Stafeckas vērtējuma, brīvprātīgas, konsultatīvas iedzīvotāju padomes mērķi ir vairāki – pārstāvēt vietējās kopienas intereses, attīstīt pašvaldības teritoriju, kā arī pilnveidot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. «Aptaujas liecina, ka padomju pārstāvji vēlētos atalgojumu par savu darbu, bet es nevēlētos, lai tas kļūst par vienīgo stimulu padomes izveidei,» norādīja pētniece.
Viņa piebilda – pašvaldība var uzticēt padomei papildu jautājumus, kas nav noteikti likumā. Bauskas novada pašvaldības iedzīvotāju konsultatīvās padomes nolikumā noteikts, ka padomju papildu kompetencē ir kultūras mantojuma saglabāšana, atbalsts sporta un veselības norisēm un citi jautājumi, kas ir svarīgi iedzīvotājiem.
Trīs konsultatīvo padomju pārstāvji atklāja savu pieredzi.
Alise Kalniņa no Īslīces atzina, ka viņa palikusi vienīgā, kas darbojas pagasta iedzīvotāju padomē. Gads esot bijis sarežģīts, konsultatīvās padomes darba sākumā izcēlies konflikts ar pagasta nodaļas vadītāju, kas pēc tam atstājusi amatu. Tagad ir jauna vadītāja, bet padomē viņa palikusi vienīgā.
«Bija situācija ar bērnu laukumu, kurš kļuva nedrošs, un to demontēja. Tagad caur projektiem būs bērnu laukums Rītausmu ciemā, bet paliek jautājums par Ādžūniem un Bērziem,» saka A. Kalniņa.
Konsultatīvā padome Iecavas pagastā izveidojusies no iedzīvotāju apvienības, kas darbojās jau 20 gadus un tagad ieguvusi juridisku statusu. «Reizi gadā apbraukājam pagastu, aicinām līdzi kādu pašvaldības augstāka ranga pārstāvi. Iepazīstamies ar pagastu, meklējam aktīvos dalībniekus, caur kuriem varam uzrunāt iedzīvotājus. Ir aktīvākie, kas «Facebook» lapā strādā, caur tiem veidojam savu darbības loku. Ir sapulces, kur palīdzam risināt dažādas lietas,» stāsta Iecavas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Uģis Zāģers. Aktuālākā tēma pagastā vēl aizvien esot ceļu remonti.
Savukārt Rundāles pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Māris Leitlants pastāstīja, ka Rundālē rīko tikšanās ar iedzīvotājiem. Sākumā Rundālē piedalījušies desmit iedzīvotāji, Saulainē – 15, bet ar katru reizi uz tikšanos nāk aizvien vairāk. «Tikšanās izsludinām pašvaldības izdevumā un ciematā liekam informāciju pie namu durvīm. Atbalsta pagasta pārvaldnieks, izrunā, vai viss ir kārtībā.» Rundālē «karstākās» tēmas esot bērnu laukumi, ielu un taku labiekārtošana un mājokļu siltināšana.
Kā pēc uzklausīšanas atzina L. Stafecka – padomes paveic vairāk, nekā no tām ir prasīts.
Jautājumu sadaļā A. Kalniņa interesējās, kā varētu piesaistīt lielāku uzmanību padomei un uzrunāt cilvēkus. Codes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Anda Niedra norādīja, ka izveidojuši «Whats-App» grupu, kur publicē informāciju. «Liekam svarīgo informāciju par pasākumiem, par aktīvo pagasta dzīvi bez iespējas komentēt. Ja grib sazināties individuāli, lai raksta tam, kas ievietojis ziņu. Atsaucība ir lielāka. Pašlaik pievienojušies 150 cilvēki, mēģinām tālāk padot ziņu cits citam,» informēja A. Niedra.
Kultūras darbiniece Helēna Liene Gavrilka no Gailīšu pagasta interesējās, kāda ir sadarbība ar kultūras darbiniekiem. Pozitīvu atsauksmju bija maz. Iecavas pagastā pati padome organizē kultūras pasākumus. Rundāles pagastā esot laba sadarbība, tur atsauksmes ir labas.
Darba grupās sanākušie mēģināja formulēt, kā veidot labāku komunikāciju ar iedzīvotājiem, pašvaldību un kā stiprināt pašas padomes. Kopējais secinājums – primārais ir un paliek pašu iedzīvotāju konsultatīvo padomju iniciatīva. Ja padomes gribēs būt spēcīgākas un vairāk saistītas ar iedzīvotājiem un pašvaldību, pašām būs jāplāno sadarbība padomju starpā un dažādi pasākumi.
