Uldis Varnevičs
Bauskas Kultūras centrā 29. martā uz pašvaldības organizēto pasākumu iedzīvotāju konsultatīvo padomju pārstāvjiem «Sadarbības tilts» ieradās apmēram 40 interesenti, puse no pašvaldības, puse – sabiedrības pārstāvji.
Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka pasākuma mērķis ir veidot vienotu izpratni par iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm kā sabiedrības līdzdalības mehānismu. Tikšanos vadīja Līga Stafecka, domnīcas «Providus» vadošā pētniece, kas regulāri tiekas ar iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm visā Latvijā un stāstīja par pieredzēto.
Pētniece noskaidroja, cik dalībnieku ir no iedzīvotāju padomēm, cik – no pašvaldības, kā arī interesenti no malas un topošie konsultatīvo padomju kandidāti. Viņa atzina, ka gaidījusi lielāku atsaucību no deputātiem.
«Šādos pasākumos deputāti labāk sapratīs, kādā novadā darbojas,» pauda L. Stafecka.
Pētniece pastāstīja, kā pašlaik sokas iedzīvotāju padomēm Latvijā. «Tiekoties ar iedzīvotājiem, izrādījās, ka pusi no padomēm mēs ar savu sarunu renovējām. Prakse rāda, ka centros cilvēki bieži nav aktīvi. Pilsētā ir anonīmāka vide, bieži cits citu nepazīstam, un lokālpatriotisms nav tik izteikts kā lauku ciemos,» secina L. Stafecka.
Viņa norādīja, ka ir normāli, ja iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvji kandidē vēlēšanās, bet aicināja aģitācijas periodā ievērot ētiskās normas.
Pēc L. Stafeckas vērtējuma, brīvprātīgas, konsultatīvas iedzīvotāju padomes mērķi ir vairāki – pārstāvēt vietējās kopienas intereses, attīstīt pašvaldības teritoriju, kā arī pilnveidot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. «Aptaujas liecina, ka padomju pārstāvji vēlētos atalgojumu par savu darbu, bet es nevēlētos, lai tas kļūst par vienīgo stimulu padomes izveidei,» norādīja pētniece.
Viņa piebilda – pašvaldība var uzticēt padomei papildu jautājumus, kas nav noteikti likumā. Bauskas novada pašvaldības iedzīvotāju konsultatīvās padomes nolikumā noteikts, ka padomju papildu kompetencē ir kultūras mantojuma saglabāšana, atbalsts sporta un veselības norisēm un citi jautājumi, kas ir svarīgi iedzīvotājiem.
Trīs konsultatīvo padomju pārstāvji atklāja savu pieredzi.
Alise Kalniņa no Īslīces atzina, ka viņa palikusi vienīgā, kas darbojas pagasta iedzīvotāju padomē. Gads esot bijis sarežģīts, konsultatīvās padomes darba sākumā izcēlies konflikts ar pagasta nodaļas vadītāju, kas pēc tam atstājusi amatu. Tagad ir jauna vadītāja, bet padomē viņa palikusi vienīgā.
«Bija situācija ar bērnu laukumu, kurš kļuva nedrošs, un to demontēja. Tagad caur projektiem būs bērnu laukums Rītausmu ciemā, bet paliek jautājums par Ādžūniem un Bērziem,» saka A. Kalniņa.
Konsultatīvā padome Iecavas pagastā izveidojusies no iedzīvotāju apvienības, kas darbojās jau 20 gadus un tagad ieguvusi juridisku statusu. «Reizi gadā apbraukājam pagastu, aicinām līdzi kādu pašvaldības augstāka ranga pārstāvi. Iepazīstamies ar pagastu, meklējam aktīvos dalībniekus, caur kuriem varam uzrunāt iedzīvotājus. Ir aktīvākie, kas «Facebook» lapā strādā, caur tiem veidojam savu darbības loku. Ir sapulces, kur palīdzam risināt dažādas lietas,» stāsta Iecavas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Uģis Zāģers. Aktuālākā tēma pagastā vēl aizvien esot ceļu remonti.
Savukārt Rundāles pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Māris Leitlants pastāstīja, ka Rundālē rīko tikšanās ar iedzīvotājiem. Sākumā Rundālē piedalījušies desmit iedzīvotāji, Saulainē – 15, bet ar katru reizi uz tikšanos nāk aizvien vairāk. «Tikšanās izsludinām pašvaldības izdevumā un ciematā liekam informāciju pie namu durvīm. Atbalsta pagasta pārvaldnieks, izrunā, vai viss ir kārtībā.» Rundālē «karstākās» tēmas esot bērnu laukumi, ielu un taku labiekārtošana un mājokļu siltināšana.
Kā pēc uzklausīšanas atzina L. Stafecka – padomes paveic vairāk, nekā no tām ir prasīts.
Jautājumu sadaļā A. Kalniņa interesējās, kā varētu piesaistīt lielāku uzmanību padomei un uzrunāt cilvēkus. Codes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Anda Niedra norādīja, ka izveidojuši «Whats-App» grupu, kur publicē informāciju. «Liekam svarīgo informāciju par pasākumiem, par aktīvo pagasta dzīvi bez iespējas komentēt. Ja grib sazināties individuāli, lai raksta tam, kas ievietojis ziņu. Atsaucība ir lielāka. Pašlaik pievienojušies 150 cilvēki, mēģinām tālāk padot ziņu cits citam,» informēja A. Niedra.
Kultūras darbiniece Helēna Liene Gavrilka no Gailīšu pagasta interesējās, kāda ir sadarbība ar kultūras darbiniekiem. Pozitīvu atsauksmju bija maz. Iecavas pagastā pati padome organizē kultūras pasākumus. Rundāles pagastā esot laba sadarbība, tur atsauksmes ir labas.
Darba grupās sanākušie mēģināja formulēt, kā veidot labāku komunikāciju ar iedzīvotājiem, pašvaldību un kā stiprināt pašas padomes. Kopējais secinājums – primārais ir un paliek pašu iedzīvotāju konsultatīvo padomju iniciatīva. Ja padomes gribēs būt spēcīgākas un vairāk saistītas ar iedzīvotājiem un pašvaldību, pašām būs jāplāno sadarbība padomju starpā un dažādi pasākumi.
Tā kā to ir iecerējuši ministrijā vai kur tā ideja dzima, tā tas nekad nestrādās (vai varbūt tikai retās vietās) un pašvaldībām savukārt tas ir piektais ritenis, kurš tikai traucē dzīvot. Pareizā pieeja būtu nedalīt nekādās padomēs un citos veidojumos, bet ir vienkārši NVO novadā un pašvaldība šiem NVO katru gadu vai pusgadu piešķir līdzekļus pamatojoties uz to kura NVO ko ir iecerējusi, varbūt ir Zorģu čaklo roku NVO un viņi iegūst 10000 lai uztaisītu kaut kādu lapeni, ir gleznu NVO, kuri iegūst 5000 par izstāžu eksponēšanu Lietuvā, ir Īslīces jauniešu rokmūziķu NVO un tie dabū 50000 par Fender ģitārām un Marshall skandām utt. Pašvaldība skatās NVO pienesumu un attiecīgi dod naudu. Tāda koncepcija kā šī – ir kaut kāda pseidodeputātu institūta versija ar attiecīgām sekām – savācās sociopāti, ideālisti, noderīgie utml. papļāpā un alles.
Pie kam tagad ir taču iespējas sabiedrībai balsot par tiem NVO projektiem – kuri iegūst vairāk balsu tie dabū. Var protams kvotēt kategorijās, lai nesanāk tā ka naudu iegūst tikai soliņi un jaunieši paliek bešā. Tāds formāts strādā visā pasaulē un tas ir normāli un pašvaldībai ir izdevīgi, ka sabiedrība pašorganizējas. Tagad pašvaldību savelk kā kolhozs visu sevī – i viņi mācīs cilvēkiem vingrot un jauniešus izklaidēs un arī izdomās priekšnesumus kādu teātri skatīties cilvēkam, kuru interesē šausmenes. NVO tiek apmaksāti un pašvaldība lai bīda grāmatvedību, zemes mēra, būvatļaujas un nekādas NVO funkcijas nepilda.
Valstij un pašvaldībai ir jāveic TIKAI tās funkcijas, kuras nevar paveikt sabiedrība, tai ir jābūt ļoti kompaktai. Tā var veikt NVO funkciju tikai tad, ja tā ir acīmredzami jāveic un sabiedrība no nedara un ir pārbaudīts, ka tā to negrib darīt. Tagad ir otrādi, pašvaldība ir ielīdusi NVO segmentā un būtībā monopolizējusi tur visu tā lai nevienam nerastos nekādas dižās iniciatīvas. Finālā uzblīdis un neefektīvs veidojums un tonnām stratēģijas un koncepcijas, kuras lieki piebilst nekādām realitātēm neatbilst – pie kam to saprot arī paši pašvaldībā strādājošie – teātris un ilūzija par darbībām.
Iedzīvotāju konsultatīvo padomju mērķis nav aizstāt NVO vai konkurēt ar tām, bet būt kā papildu platformai, kas palīdz koordinēt vietējās kopienas iniciatīvas. Padomes var palīdzēt pašvaldībai vieglāk identificēt vietējās vajadzības, lai tieši NVO būtu lielāka skaidrība, kurās jomās projekti ir nepieciešami. Ja finansējumu piešķir tikai NVO projektiem, tas ne vienmēr nodrošinās iedzīvotāju līdzdalību plašākos jautājumos. Padomes dod iespēju iesaistīties arī tiem cilvēkiem, kuri nav organizēti konkrētās NVO, bet vēlas sniegt savu ieguldījumu vietējo jautājumu risināšanā.
Iedzīvotāju padomes nodrošina tiltu starp pašvaldību un iedzīvotājiem, lai stratēģiski virzītu novada attīstību. NVO bieži darbojas šauri konkrētās jomās vai projektos, bet padomes var palīdzēt skatīties uz vietējām vajadzībām plašāk un saskaņotāk. Sabiedrības balsošana par NVO projektiem ir laba metode, taču konsultatīvās padomes rada pastāvīgu dialogu starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Tas dod iespēju ne tikai īstenot atsevišķus projektus, bet arī sistemātiski apspriest, kas novadam ilgtermiņā nepieciešams.
Dažas iedzīvotāju vajadzības (piemēram, ceļu remonti, infrastruktūras jautājumi, bērnu laukumu uzturēšana) nevar tikt atrisinātas tikai ar NVO palīdzību, bet prasa tiešu pašvaldības iesaisti un ilgtermiņa plānošanu, ko padomes var veicināt. Kā arī minēja L. Stafecka – konsultatīvās padomes var palīdzēt attīstīt cilvēku saikni ar vietējo vidi, īpaši pilsētās, kur sabiedrība bieži ir anonīmāka. Padomes veicina lokālo piederību un sadarbību, kas nav iespējams tikai caur atsevišķiem projektiem vai finansējumu NVO. Konsultatīvās padomes nevis konkurē ar NVO, bet gan rada vidi, kurā NVO un pašvaldība strādā efektīvāk kopā, jo pašvaldība var izmantot padomju veidoto dialogu, lai precīzāk atbalstītu tieši tās iniciatīvas, kas sabiedrībai nepieciešamas.
NVO ir specializētu interešu organizācija, kurai nav vajadzīgi ne deputāti ne mammas un papi un kaimiņi, lai tie darītu to ko grib darīt, tās reāli RADA reālas lietas, kuras viņiem un viņu kopienai ir vajadzīgas. Gluži tāpat kā uzņēmumi ražo to ko uzskata par vajadzīgu un viņi vismazāk gaida no kaut kādām jumta organizācijām lai tās stāstītu pr to kas un kā tiem jādara. Šeit parādās arī lielākā fundamentālā problēma ar padomēm, kur kāds utopiski ir iedomājies, ka tāda nespecializēta grupa ar random cilvēkiem sastādīs konstruktīvu, salīdzināmu vajadzību sarakstu – tie saraksti būs garš, bezsakarīgs veidojums, kuram tāpat pārrullē pāri statisktika – satiksmes intensitāte, stāvokļa vērtējums, salīdzinājumi utt. Vajadzību apkopošanai ir internets un pašvaldības it resurss + deputāti, kuriem tas ir tiešais pienākums. Kāpēc tās padomes krīt? Tāpēc, ka viņas iesniedz garumgaru sarakstu un saņem atbildi, čau paldies.
Mums ir novadā vajadzīgas organizācijas, kuras RADA, nevis sapņo un tām tad jāpiešķir līdzekļi superīgām idejām. Fantazētājiem naudu protams nav jēga dot.
Analoģija ar produktiem – neviens nepastāsta to, ka ir vajadzīgs medus vai skaips, tie vienkārsi rodas, cilvēkiem tie iepatīkas un lieta aiziet. Tā ir akmens laikmeta domāšana par to kā kāds izdomās ko vajag. Maslova piramīda ir zināma, tā nav otrreiz jāatklāj.
no malas palūkojoties visā šajā ar “iedzīvotāju padomēm” saistītajā ambarāžā, mans secinājums ir, ka kaut soliņa vai celiņa nobruģēšanai pašvaldības ieskatā var piesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku, jo pēcāk varēs teikt, mūsu lēmumumus arbalstīja arī “iedzīvotāju padomes” , gluži tāpat kā savulaik “masu atbalsts” bija komunistu partijai. Vien bēda, vietējie padomēs arī grib kādu naudiņu par “palīdzību” kāda konkrēta soliņa uzstādīšanai vai trotuāra, pašvaldībai piederoša ceļa posma salabošanai. Tikai, jūs tur domē jau sen esat aizmirsuši, ka tas ir jūsu pienākums tikties ar saviem vēlētājiem, apzināt viņu problēmas bez kādu tu padomju dibināšanas un starpniecības, vien slinkums, arī zināmas bailes no saviem darba devējiem, tādēļ tā “blīvīte” starp jums un iedzīvotājiem parastajiem ievajadzējās. Mēs ar tautu, smieklīgi, lai neteiktu vairāk.
Un tomēr gribas par to pašvaldību radošumu atzīmēt. Tad kad novadā kāds ir izdomājis, kaut ko foršu uztaisījis bez pašvaldības ziņas, tad tur smērējas klāt visi kas nu grib pazīmēties, lai gan viņu nopelns ir nulle. Un tieši tāpat ir ar radošo pašvaldības izdomu, tad kad tie sāk radoši domāt, tad sākas lielas problēmas – paŗa’das logo, kurš saliedē novadu un rundāles avoti pa miljonu. Labāk, lai pašvaldība pēc iespējams mazāk radoši domā un radošo atdod citiem, tā būs visiem daudz daudz labāk.
kas līdzīgs ar lampiņas ieskrūvēšanas paņēmienu piecu cilvēku brigādei- viens sēž uz krēsla un tur rokā spuldzīti, pārējies četri aiz katras krēsla kājas lampiņas turētāju paceļ līdz patronai, kurā skrūvējama lampiņa un griež krēslu ar visu lampiņas turētāju pulksteņa rādītāju virzienā….
Pašvaldība baltu naudu tērē sabiedrisko attiecību nodaļai, “taču konsultatīvās padomes rada pastāvīgu dialogu starp iedzīvotājiem un pašvaldību”? Ha, ha, ha…
Jūs tur – domē – esat vai nu akli un kurli, vai pārāk ilgi dzīvojat labā maizē, ka nezināt, kas vietējiem vajadzīgs?
Man kā vecākam svarīgi, lai bērni skolās jūtas droši un labi. Taču pašvaldībai svarīgāk ir sevi slavēt, nekā izglītības iestādēs nodrošināt spēcīgu atbalsta speciālistu komandu. Vieglāk ir “sakodēt” bērnus speciālai skolai, nekā viņus integrēt vispārizglītojošās mācību iestādēs. Pirmajā variantā kaut graši, tomēr no valsts budžeta, bet otrajā profesionāļi būtu jāapmaksā no vietējās varas budžeta. Taču tur jau pilns ar uzpūstu štatu un PR speciālistu, departamentu un nodaļu algu tēriņiem.
Sirmie komjaunieši cenšas izlikties par demokrātiem.
Viss jau jauki izdomāts , jo tās padomes tak darbojas uz entuziasma pamata , bez algas , vai….
Un tad nu tās padomes izdarīs pašvaldību darboņu darbu ,un galvenais bez atlīdzības ,paliks naudiņa pašvaldību darboņiem…..
Tā jau arī ir, ka padomes ir mākslīgi uzspiests veidojums, nu reti kur padome spēj normāli identificēt iedzīvotāju prioritātes, un arī tad ir jautājums, kādas iedzīvotāju grupas prioritātes? Tie kas spēj konkrētajā laikā uz sapulci aiziet un skaļāk pabļaut, tiem priekšroka… Kas ir Zāģers, puse pilsētas šo kungu nepazīst…, vārdu sakot arī šī institūcija plašas masas nesasniedz. Bet Pašvaldībai, savukārt algu maksā t.sk. arī par to, ka tās darbinieki apseko infrastruktūru, savlaicīgi organizē remontus, plāno modernizāciju utt., un arī sociālajā jomā nodrošina pamatpakalpojumus, savukārt nevalstiskie apčubina, salsošajiem dodot vilnas zeķes un karstu tēju.
Tilts starp pašvaldību un sabiedrību čakli un profesionāli jābūvē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistiem. Šādi algoti speciālisti ir vesels bariņš. Kā redzams konsultatīvās padomes meklējās ko un kā darīt un vai darīt vispār- kotletes kopā ar mušām. Drusku no NVO, drusku no projektiem- kopā rada vidi utt, tad pie ceļu saremontēšanas piestrādās ( tas vispār pašvaldības vai LC kompetence). Ja kopienā ir kāds aktīvs cilvēks/ki, kas negaida samaksu un paklausību no pašvaldības un iedzīvotājiem, tad it kā jau kaut kas notiek- bet, vai tā ir konsultatīva pdome…?
Šeit starp citu intereses pēc visu rozā sapņu tiltu būvniecības superslavinātāji var apskatīties kāda ir patiesā realitāte ar vajadzībām, NVO un pašvaldību un deputātiem > https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/apstiprina-bauskas-novada-jaunatnes-politikas-pamatnostadnes-lidz-2028-gadam/. Kodolīgi tas saucas – mums ir dziļi pie d….. jūsu vajadzības un idejas.
Konspekts: Apstiprina Bauskas novada jaunatnes politikas pamatnostādnes līdz 2028. gadam
P: Veikti pētījumi un jaunatnes nozares situācijas novērtējums, organizēti forumi un aptaujas, apkopoti dažādi priekšlikumi, organizētas stratēģijas izstrādes darba grupas nozares speciālistiem, NVO un jauniešiem. Aicinājām izteikt savu viedokli jauniešu domei, kas sniedza savus priekšlikumus
NVO: Rundāles un Vecumnieku apvienībās jaunatnes darbinieka pienākumus var pildīt nevalstiskās organizācijas, bet Bauskas un Iecavas apvienībās šādas iespējas nebija paredzētas
NVO: Tikai vakar uzzinājām, ka šis dokuments ir paredzēts izskatīšanai komitejā. Nepiekritīšu, ka ir tikai dažas redakcionālas izmaiņas. Ir daudz neprecizitāšu, kuras Jaunatnes lietu konsultatīvajā padomē neapstiprinājām. Pateicām, ka nebalsosim, jo neesam gatavi piekrist dokumentam šādā izpildījumā.
NVO: jautājums nav diskutēts. Faktiski no visām jauniešu aktīvajām organizācijām ir saņemti līdzīgi signāli
P: neticu, ka nebūtu uzklausījusi priekšlikumus, ja tos var iestrādāt šajā dokumentā
P: Varu apgalvot, ka visas puses tika iesaistītas
P: bijām jauniešu galvaspilsēta, labākā pilsēta visā valstī,
NVO: Mūs norāda kā vienus no labākajiem partneriem, bet komunikācijas nav. Es neredzu, kā jaunatnes nodaļa šādā stilā ir spējīga sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām Bauskas novadā. Mēs cenšamies sadarboties, sūtām priekšlikumus, saņemam atbildes «paldies, ņemsim vērā», kas nav atgriezeniskā saite
P: faktiski dokuments atbalstāms, virzāms un pilnveidojams, iekļaujot priekšlikumus laika gaitā
un pats labākais citāts no visiem ir šis:
P: Gribētu lūgt izvērtēt šī dokumenta kvalitāti arī no tāda viedokļa, ka esam ļoti ilgstoši pie tā darbojušies.
Apbraukā mājas. Nevienu no padomes neesmu redzējis.
Kurā ciemā vai pilsētā dzīvo? Es gan esmu redzējis un pat runājis.
Komunisma idejas ir vienotas visa pasaulē, ejiet labāk str ādāt, bauru pļāpas, …dariet kā zirgs Dzīvnieku fermā- strādajiet vēl centīgāk, izmirēji..izmirējiņi..
Rundāles kultūras dzīve ir nesalīdzināma ar Bausku! Neskaitot to, ko spēj lielā Rundales pils, tai blakus esošie kultūras jomas parstāvji stāv galvas tiesu pārāk par Bausku, gan multifunkcionalais centrs, gan Baltā māja, Dzirnavas utt. Bet Bauskā dzīvojošie var retu reizi apmeklēt ļoti bieži zemas kvalitātes bilesuparadizes pasākumus KC. Bauskas KC vispār nav ieinteresēts pats veidot saturu. Dzīvoju Bauskas pilsēta, bet kultūras dzīvi braucu baudīt Rundālē, jo uz Rīgu braukt ar mašīnu ir šausmas. Rundalē arī zinu, ka vienmēr būs vieta, kur nolikt mašīnu bez maksas un vienmēr atradīsies brīva vieta 5min gājumā no pasākuma norises vietas. Dzīvoju Bauskā nepilnus 7 gadus, bet laikam kultūras dzīvi baudu tikai Rundālē! Paldies, Rundāle!
Nu neatlaiž šos murgus. Kad tas beigsies? Saistošākas par šīm idejām ir vienīgi Šlesera murgi!
Ideja laba, bet kā jau kuro reizi izbojāta. Rietumu demokrātijās šādas padomes lokālos līmeņos pastāv. Tās tiek ievēlētas līdz ar pašvaldībām. Tām ir reāla vara, piemēram, uzlikt veto pašvaldību domes balsojumos. Veto robežas variē. Spēcīgākās var, piemēram, uzlikt veto budžeta jautājumos. Vājākās ir ierobežotas noteiktu sfēru jautājumos, piemēram izglītības vai kultūras satura jautājumi.
Šīs padomes bieži ir goda un prestiža izrādīšanas veids saviem viscienītākiem, panākumiem bagātākajiem iedzīvotājiem. Šīs padomes bauda neapšaubām sabiedrības uzticību. Padomes kalpo kā pirmā līmeņa ombuds dažādos strīdos.
Forma un veids, kā tiek īstenotas šīs padomes, nedos iepriekš apskatītos rezultātus.
Ļoti patika atzinums: “Sirmie komjaunieši tēlo demokrātus. ”
Visu pārējo nonsensu par “tiltiem” un saiknēm ar sabiedrību nemaz pat negribas komentēt.
Nu, nedzīvojam mēs simttūkstoš iedzīvotāju lielā apgabalā, lai nespētu orientēties iedzīvotāju vajadzībās. Izejiet uz ielas, parunājiet ar pirmajiem 10 cilvēkiem. Neapmierina? Pārunā ar 10 pašvaldību iestāžu vadītājiem un bilde būs skaidra. Ja , nē, tad visticamāk, deputāta profesija (tautas pārstāvis) nav priekš jums.
Neaizmirsīsim, ka ir vēl Apvienības pārvaldes, kuras arī, cerams, kaut ko dara ne uz dullo. Putra sanāk pamatīga. Nenoēsties…
Kam šis viss? Nevienu prātīgu argumentu neesmu vēl dzirdējis.
Uzskatu, ka padomes ir laba lieta, tomēr tā būtība nav skaidra ne pašvaldībai, ne pašām padomēm, ne iedzīvotājiem. Liels klupšanas akmenis jau ir līdzdalības budžets projekta idejai, tas jau bremzē iesaisti padomēs, jo uzliek par pienākumu šiem cilvēkiem būt ar projekta vadības un finašu zināšanām. Jā, padomes būtu lielisks starpnieks, ja iesaistītos iedzīvotāji. Tas ir tāpat kā ar mājas vecāko un mājas iedzīvotājiem. Lielāko tiesu mājas vecākajam jābāžās virsū, jo dzīvokļos dzīvojošajam interesē tikai savs dzīvoklis. Tāpat ir plašākā mērogā. Un, tie, kuri slavina NVO kā super instrumentu – nepiekritīšu, ka tikai tās vajag un viss. Pirmkārt, tās vienmēr orientējās uz vienu mērķa auditoriju, otrkārt – reti kura NVO, kurā ir darbinieki, ir gatava strādāt bez atalgojuma. Jo ēst gribās. Reti cilvēkiem iesaiste NVO ir kā hobijs. Tāpēc, tas arī nav instruments, jo prasīs no pašvaldības budžeta līdzekļus. Nesaprotamu iemeslu dēļ, šajos komentāros ir iesaistītas jaunatnes lietas, īpaši izceļot vienu biedrību, kura esot vadošā novadā. Nu nesmīdiniet. To biedrību varbūt zina Bdz lasītāji un deputāti, iestādes un institūcijas. Bet tik maz jauniešu. Diemžēl, jo kāds skaļāk bļauj, jo pamanāmāks. Mani bērni nezina ne tādu Laiks Jauniešiem, ne Manuilova biedrību. Speciali aprasījos. Draugi arī nezina. Nu tad izdariet secinājumus. Galvenais ir skaļi runāt. Gribētos lai darbi arī ir.
Un atgriežoties pie padomēm. Domāju, ka mums jāizsver katram vai mums tiešām tā kopiena ir tik svarīga un esam gatavi ziedoties pretī neko nesaņemot. Jo ja nē, tad vienā brīdī radīsies rūgtums pret visiem un darba rezultāta nebūs.
Latvijas iedzīvotāji ar vidējo izglītības/kritiskās domāšanas/intelekta līmeni līdz tādiem augstiem plauktiem augt un augt. Paēst, padzert un būt siltumā ir vienīgās raizes.
Šobrīd padome pašvaldībai ir check par sabiedrības iesaisti un padomei … brīvā laika pavadīšana. Kur problēma ielikt web ierosinājumu dēli ar autentifikāciju un aili, ņemts vērā noraidīts, izpildīts. koncepcijas un stratēģiass lai raxta mākslīgais intelekts. Tagad experti būvē pirmsinterneta perioda konstrukcijas.
Tās pirmsinterneta perioda konstrukcijas diemžēl ir jābūvē, ja padomes cer uz dažādu slāņu plašāku iedzīvotāju iesaistīšanos. Es pavisam nopietni teiktu, ka tiem padomniekiem ir fiziski jāiet tirgus dienā ar papīra anketām tirgū tauta apprasīt, jo tas ir vienīgais veids kā iesaistīt pēc iespējas dažādas iedzīvotāju grupas, tāpēc ka uz tām speciālajām padomes lekcijām nāk ļoti specifisks un šauri pārstāvēts kontingents un absolūtā visas tautas datorizācija ir liels mīts, ko uzpūtuši par attiecīgo jomu atbildīgie ierēdnīši.
Un kādu informāciju varētu iegūt ar papīra anketām uz ielas no cilvēkiem, kuri nelieto internetu? Kādas ir jūsu vajadzības? Tur būs kaut kas ko var izmantot jeb plāns ir pierādīt, ka ir iespējas ar papīru veikt aktivitāti?