www.bauskasdzive.lv
Ieilgusi Bauskas pils ziemeļu nogāzes nostiprināšana. Bija plānots, ka darbiem jānoslēdzas 2021. gada rudenī, bet šī gada tūrisma sezonā pils apmeklētājiem jau vajadzēja būt pieejamai ziemeļu nogāzes takai, nonākot tur caur vecās pils daļas pagalmu.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis atzina, ka pagājušās vasaras beigās tik tiešām bijusi pārliecība, ka sarežģītākie darbi nogāzē paveikti un darbu noslēgums jau durvju priekšā. Taču, atrokot rietumu gala klints pamatni, uz kuras bija paredzēts balstīt gabionu atbalsta sienu, atklājies, ka klints šajā sektorā jau ir atlūzusi un tajā izveidojusies apmēram desmit metrus gara plaisa.
Lai situāciju atrisinātu, nācies darbus pārtraukt, veikt izmaiņas projektā, ierokoties dziļāk nogāzē un paaugstinot atbalsta sienu.
M. Skanis atklāja, ka atbalsta siena tika izbūvēta, bet rudens lietavas paaugstināja ūdens līmeni upē, liedzot pabeigt paredzētos zemes darbus. “Arī šī gada lietainā vasara nav pateicīga darbu pabeigšanai. Vien jūlija otrajā pusē ūdens līmenis Mēmelē ļauj darbus turpināt. Visā nogāzes platībā pabeigta metāla grunts enkuru un pāļu ieurbšana pamatnē. Atlicis pabeigt grunts piebēršanu un planēšanu nogāzes rietumu galā, pārsegt virsmu ar metāla sietu un izveidot zālāja segu, izmantojot kokosšķiedras paklāju,” stāsta M. Skanis.
Lai pie pils pamatiem atjaunotu nepieciešamo zemes uzbērumu, gar sienu tika ieurbti metāla pāļi, kas balsta metinātu gabionu atbalsta sieniņu. Gar sienu tiek veidots apgaismots celiņš Mēmeles ielejas un pilsdrupu apskatei. Uz celiņa varēs nokļūt no pilsdrupu pagalma caur cietokšņa pastāvēšanas laika vārtiņiem mūra sienā.
Būvdarbi tiek realizēti projekta „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros, darbu veicējs – SIA ‘Vidzemes Būvnieks”.
Būvnieks darbus apņēmies veikt par 375 990 eiro (bez PVN). Atklājoties papildus darbiem, veiktas korekcijas un līguma summa pēc grozījumiem noteikta 402 361,63 eiro (bez PVN). Bauskas novada domes vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Beata Logina atklāja, ka komersants pagaidām nav iesniedzis tāmes pārrēķinu. Objekta nodošanas termiņš pagarināts par 60 dienām, būvdarbus pabeigt plānots šī gada augusta beigās, bet pabeigšanas termiņš ir atkarīgs no laikapstākļiem.
Projekta ietveros jau pabeigti Bauskas pilsdrupu centrālā un vārtu mazā torņa, un tiem pieguļošo sienu konservācijas darbi, tornī izveidotas skatu platformas pilsdrupu un Lielupes sākuma ainavas apskatei, pils būvvēstures digitāla ekspozīcija, tornī regulāri notiek senās mūzikas koncerti.
šeit ir redzams konkrēts piemērs tam, ko Bauskā redzam ik uz soļa- pieņemam lēmumus, darām darbus, kas vēlāk, pēc gadiem izmaksā pat miljonus nepārdomātas rīcības seku labošanai. Ja vēl pagājušā gadsimta 60., 70. gados ziemeļu nogāzē bija pat veselas divas takas, viena gar pili, bet otra gar pašu klints malu, tad visa tā lielā, simtus tūkstošus vērtā “nelaime” sākās ar pils ziemeļrietumu stūra rekonstrukcija, kur izrakto kultūrslāni bēra turpat uz kraujas un tūlīt pat sākās pirmais noslīdenis šī “uzbēruma” vietā. Bet, neņemot to vērā, turpinot izrakumus jaunajā pils daļā, arī izraktā grunts tika bērta uz ziemeļu un vēlāk dienvidu nogāzes. Dienvidu nogāzē izbērtā nekādus draudus neradīja, bet ziemeļu nogāzes “uzbērums” līdz ar koku izciršanu tajā noveda pie situācijas, ka kopumā ziemeļu nogāzes nostiprināšana, teiksim cilvēciskās kļūdas dēl, jau varētu iebraukt pāris miljonu vērtē
Vai nav lētāk upei līkumu iztaisnot no etiķa fabrikas? Līkumā ūdens un ledus ar laiku vienalga uzvarēs nostiprinājumus.
noplaut tos dzunglus laikam naudinas nav
Iešļūks vienreiz tā pils upē un būs miers.
nopļaus, varbūt iebetonēs šajā upes pusē un uzbērums pils nogāzē otrā upes pusē vairs neslīdēs lejup?
Metinājumi rūsē diezgan ātri, prognoze par miljoniem piepildīsies kādu 15- 20 gadu laikā.
ko dara lai nogaze nebruktu… stada krumus, kas ar saknem visu notur. Mums nav jastada rozes, ir visadi zemu loznajosi paegli, un tt. Kas atbildigs, kas pielava tadu totalu, nepardomatu stulbumu?
vai nevajadzētu beigt mēģināt saturēt nesaturamo, kaut tas jau gadu desmitiem darīts naudas apgūšanas vārdā, simtu tūkstošu apgūšanas vārdā, bet neauglīgi. Jo tie simti vai pat tūkstoši tonnu kultūrslāņa, kas izbērti uz ziemeļu nogāzes un liela daļa no tā arī tikusi upei vienkārši nebūtu novācami līdz tādam līmenim, kāds tas bija pirms gadiem 50, kad sākās “paradums” gan izrakumos izrakto, gan restaurācijas laikā iegūto bērt uz pils nogāzēm. Pie nogāžu “paaugstināšanas” liela daļa vainas jāuzņemas arī pašreizējam pilskungam, jo tieši viņa laikā šāda darbība bija visintensīvākā un gadu desmitiem ilgstošā piebēruma nostiprināšana, gabionu ierīkošanu ieskaitot, nekādu pienesumu nav nesusi, neskaitot kārtējo “naudas apgūšanu” Vai nebūtu laiks laiks sāk rakt nevis naudu, bet piebērto zemi, kas tā vai tā slīdēs uz upes pusi
Varbūt finansēt varētu kādi zobenbrāļu pēcteči? Varbūt Briseles pusē kādi ir un mūsdienās dala naudu.
Sākās jau pēc neatkarības kad katrs muļķis darbojās kā ienāk prātā certot kokus un krūmus.
Kamer citas pilsetas attistas dazados virzienos, musejie tik gruz un gruz naudu saja objekta, no kura vietejiem iedzivotajiem isti nekada labuma nav. Pils un estrade divas atrautas lietas un prom no pilsetas centra, vecpilsetas.
Viena no lielakajam stradegiskajam kludam no Domes puses..
nostavees veel tukstoš gadu, bez jusu stiprinasanas, tais laikos laudis zinaja, kā celt.
Kāds ir garantijas laiks stiprinājumiem? Divi gadi?
kurš, “nevajadzīgi” – varbūt vispirms paklusēsi un padomāsi, pirms runāt glupības? Latvijas, Eiropas mēroga kultūras piemineklis Bauskas pils ir nenovērtējama pērle, un no kultūrvēsturiskiem objektiem labumu gaidīt vispār ir infantili (lai gan labums ir, kaut vai uz Bausku atvesto tūristu dēļ). Par lokālpatriotirsmu jau ar laikam neko nebūsi dzirdējis. Tā vien gribas teikt, ka tu pats esi stratēģiska kļūda. 😀 😀 😀
bet nepadomāja, ka atradīsies “gudrīši”, kuri pēc gadsimtiem, sākot ar pagājušā gadsimta 60. gadu beigām veicot iekonservēšanas un vēlāk pils atjaunošanas darbus, visu izrakto, un ne mazums tonnu, bērs turpat deguna galā, uz nogāzes pie pils sienas. Būtu toreiz pils cēlāji zinājuši, kādi pēc gadu simteņiem būs viņu padarītā mantinieki ,varbūt, pili būtu cēluši nedaudz uz austrumiem, lai vēlāk būtu vairāk vietas kur norakto kultūrslāni izbērt… Vai tiešām apgūtā nauda nogāzes nostiprināšanas nu jau 4. projektā, neskaitot dolomīta klints piebetonēšanu, ir svarīgāka par veselo saprātu, nu norociet to uzbērto grunti līdz tam līmenim, kāds bija vismaz pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā, un tad domājiet, ko darīt tālāk, ja vispār kas būs jādara, jo tiešām pils būvnieki zināja ko dara, bet tagadējie lēmēji…
Mēmeles labā krasta brikšņus vajag izcirst, lai palu laikā tur ūdens mierīgi iet pāri, savādāk veidojas pudeles kakls, un ūdens ar vēl lielāku jaudu brāžas virsū kreisā krasta klintij.
kādas nu kuram intereses, tāds arī sev pazīstamo visās iespējamās vietās to sameklēs. Bet, ja esi kaut pamatskolā gājis, tad vajadzētu zināt, ka arī uz ūdeni iedarbojas centrtieces un centrbēdzes spēki, kamēr vien būs kaut mazākais līkumiņš upes posmā.
–> pudeļniekam.
jā, man tur baigās intreses..
Pievelciet maps google to vietu un paskatieties, vai aizejiet apskatieties to vietu. Brikņšni labajā pusē uztaisa papildus noslogojumu un pēc tam upe ar lielāku joni sitās pret kreiso krastu.
Vienīgā mana interese ir ilgtspējīgs risinājums, nevis katru otro gadu stiprināt nogāzi par miljoniem.
labi būtu, ja tu vismaz spētu izlasīt rakstu un apjēgtu par ko ir runa. šoreiz nav runa ne par upi, ne par pudeles kakliem ne arī floru pretējā krastā, kas ir privātīpašums.
—> pudeļniekam.
Vai biji pakaļ Bauskas domē tev piešķirtajai balvai Cirvis 2022 ?
Vai tik tur negatavojas kam nopietnam,ka pastiprināti sākuši to pili nostiprināt?Laiki tagad tādi nemierīgi…pa visu plašo pasauli
Upes, nogāzes, pils gadījumā mijiedarbojas fizikāli spēki, ķīmiski procesi, klimats, mēness fāzes, saules aktivitāte, ozona caurums, CO2 līmenis atmosfērā un citas maģijas. Principā jābūt reālai hesu būves kvalifikācijai. Vai tāda ir iesaistītajiem? Ūdens ir stihija. Vai Latvijā tādi ir? Latvijā neprojektēja lielos hesus, pašlaik Latvijā nesagatavo hidrobūvju inženierus , sagatavo apstādījumu speciālistus un meliorācijas tehniķus, turklāt visi uzspļauj fizikai, matemātikai, ķīmijai.
taisniba ir specialistiem. izmainit upes tecejumu taja pussala un turpmak nenonemties ar neuzvaramo…