Biedrība “Publiskās atmiņas centrs” nosodījusi tautas priekšstāvju rīcību, kuri ceturtdien, 13.oktobrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā neatbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātā Komunistiskā totalitāra režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likuma nodošanu 1. lasījumam, portālu informēja biedrības padomes loceklis Didzis Šēnbergs.
Biedrība Tieslietu ministrijai iesniedza priekšlikumu par komunistiskā režīma nosaukumu pārdēvēšanas likuma izveidi. Šomēnes bija pabeigts darbs pie likumprojekta izstrādes, un tieslietu ministrs to virzīja izskatīšanai Saeimā, lai tas tiktu pieņemts un piemērots dzīvē.
Likumprojekts paredzēja izskaust un nepieļaut nākotnē tādu nosaukumu lietošanu, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu vai kuri veidoti rusifikācijas politikas ietekmē, proti, slavina komunismu, totalitāro režīmu, PSRS varu, ideoloģiju vai ar tiem saistītu notikumu, jēdzienu vai personu, kā arī radīti PSKP ideoloģijas vai propagandas ietvaros, slavina tās vai radīti rusifikācijas politikas ietvaros.
Likums noteiktu, ka pārdēvējami tādi nosaukumi, kuri nes tādu personu vārdus, kas ir bijuši okupācijas režīma augsta ranga darbinieki, un, piemēram, Komunistiskās internacionāles pārstāvji, PSRS izlūkdienestu, valsts drošības orgānu, Komunistiskās internacionāles vai to segorganizāciju jebkurā to formā ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti, konspiratīvā vai tikšanās dzīvokļa turētāji vai uzticības personas.
Tāpat nebūtu pieļaujams lietot nosaukumus, kas atvasināti no PSRS valsts svētku nosaukumiem un PSRS vai PSKP institūciju nosaukumiem, kā arī kuru piešķiršana vēsturiski saistīta ar PSRS vai rusifikācijas politiku vai kas nepārprotami atvasināti no sugasvārdiem, kas pēc satura un piešķiršanas motivācijas skaidri pauž PSRS sasniegumu slavinājumu.
Tika paredzēts, ka ar nosaukumu pārdēvēšanu saistītās izmaksas segtu nevis pašvaldība, bet valsts.
“Nesavācās balsis, likuma nebūs. Atsevišķiem cilvēkiem bija simpātijas pret atsevišķām personām. Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko mūs aicināja atbrīvoties no šī mantojuma. Ukrainā to izdarīja, kad viņiem raķetes krita virsū. Nezinu, acīmredzot, kādam gribās raķetes te sagaidīt,” savu sašutumu pauda D. Šēnbergs.
Atgādināsim, ka Bauskas pašvaldībā šovasar tika saņemts “Publiskās atmiņas centra” iesniegums par Pionieru ielas Bauskā, par Oktobra un Pionieru ielas Skaistkalnē, kā arī Puškina ielas Iecavā vietvārdu nomaiņu. Jau iepriekš pašvaldībā tika iesniegts privātpersonas iesniegums par Pionieru ielas un Strautnieku ielas nosaukuma maiņu Bauskā.
Ņemot vērā Valsts valodas centra atzinumu, iepriekš tika ziņots, ka pašvaldība nerosinās Pionieru ielas nosaukuma maiņu Bauskā. Par Strautnieku ielas nosaukumu maiņu tika norādīts, ka turpināsies pašvaldības speciālistu un domes deputātu diskusijas, izvērtējot nosaukumu maiņas ietekmi uz fiziskām un juridiskām personām no ekonomiskā un juridiskā aspekta.
Šonedēļ Bauskas novada domē paskaidroja, ka deputāti ir pārrunājuši priekšlikumu veikt Strautnieku ielas nosaukuma maiņu, kā arī Pionieru ielas Skaistkalnē un Puškina ielas Iecavā vietvārdu nomaiņu.
“Pārrunājot tika ņemts vērā, ka Strautnieku ielas nosaukums Bauskā esošajā locījumā ir vispārīgs un nav identificējams ar konkrētu personu. Deputāti pauda bažas par iespējamām neērtībām un papildu izmaksām iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kurus skars ielas nosaukuma maiņa, kā arī akcentēja citas pašvaldības darba prioritātes (piemēram, energoresursu sadārdzinājums, pašvaldības normatīvo aktu izstrāde pēc reformas u.c.). Diskusijā deputāti vienojās nevirzīt vienas personas ierosinājumu Strautnieku ielas nosaukuma maiņai, kā arī nerosināt Pionieru ielas, Skaistkalnē, un Puškina ielas, Iecavā, vietvārdu nomaiņu,” informēja pašvaldībā.
Tikmēr biedrības “Publiskās atmiņas centrs” padomes loceklis Didzis Šēnbergs norādīja, ka Latvijā vairākas pašvaldības ielu nosaukumus nomainījušas, izdevumus sedzot no konkrētās vietvaras budžeta. Tā rīkojusies Valkas novada dome, Ogres novada pašvaldība, Talsu novada dome. “Arī šajās pašvaldībās izvērtās debates, un pirmais lēmums bija noraidošs. Kad biedrības pārstāvji izskaidroja situāciju, argumentēja savu nostāju, tika lemts atkārtoti un otrajā reizē lēmums bija atbalstošs,” situāciju raksturoja D. Šēnbergs.
Viņš pauda nožēlu, ka biedrības rosinātais likums ir apstādināts. Tas nepārprotami paredzēja aizliegt Krievijas dzejnieka un militārpersonas Aleksandra Puškina, kolaboranta, Tautas Saeimas un LPSR AP deputāta Valdemāra Strautnieka, kā arī Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas godināšanu.
“Attiecībā par Pionieru ielu es gribētu minēt piemēru par Maskavas ielu Rīgā. Presē izskanēja, ka Valsts valodas centrs kategoriski iebilst pret Maskavas ielas pārdēvēšanu. Rīgas dome septembra sākumā organizēja konferenci, kurā Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš pauda viedokli, ka centrs nav pret Maskavas ielas pārdēvēšanu. Konkrētā atbilde tapusi tajā kontekstā, kādā jautājums bijis uzdots Valsts valodas centram. Jādomā, ka nospiedoši lielākajai sabiedrības daļai ir pilnīgi skaidrs, ka, pastāvot Ļeņina vārdā nosauktajai Savienības pionieru organizācijai, ielas netika veltītas Kūpera romāna “Pionieris” varonim.
Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nesastapsim nedz februāra, nedz marta, nedz septembra ielas Latvijā. Jo nav šādas tradīcijas.
Tāpat mēs kā pieauguši cilvēki saprotam, ka Strautnieku iela ir veidojusies no Voldemāra Strautnieka vārda. Protams, sadzīviski kolekviālu jūtu līmenī varam teikt, ka tas ir neitrāls vārds, bet, ja nopietni pieiet šai lietai, neviens neņemas apgalvot, ka Kirova iela Rīgā nosaukta par godu Kirovam Lipmanam vai Grebenščikova iela par godu Borisam Grebenščikovam vai, ka Stučka ir pavisam kaut kāds cits Stučka.
Diskusiju rezultātā Ogrē tika nomainīts Pionieru ielas nosaukums. Tāpat to izdarīja Salaspils. Es domāju, ka šis jautājums tiks atrisināts arī citur,” sacīja D. Šēnbergs.
Viņš uzskata, ka ir laiks godpilni atteikties un paskaidrot jaunākām paaudzēm, kāpēc jāatsakās no šo nosaukumu lietošanas.
“Pašvaldības ir ar tautas vēlētu mandātu un tām ir tiesības brīvi izvēlēties nosaukumus, kas atbilst vietējai identitātei. Tas ir loģiski, ka pirms vairākiem gadiem nebija pat domas, ka nojauksim okupācijas pieminekli Rīgā. Tagad tur ir līdzena vieta, tāpat arī nemateriālajā telpā esošā necilvēcīgā kara apstākļos ir jāpazūd zīmēm, kas tieši vai netieši godina okupāciju un Krievijas uzbrukumus citām valstīm.
Ja pašvaldības to nevar izlemt, ir iespēja arī fiziskai vai juridiskai personai tiesāties ar vietvaru saistībā par šo jautājumu. Latvijas Republikas Satversmē noteikta komunistiskā totalitārā režīma nosodīšana. Satversmi neviens nav atcēlis!” tā D. Šēnbergs.
