Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, palielinājusies
vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā, liecina Centrālās vēlēšanu
komisijas apkopotā informācija.
LETA jau ziņoja, ka šogad iepriekšējās balsošanas trijās dienās
nobalsojuši 118 752 vēlētāji jeb 12,31% no kopīgā balsstiesīgo vēlētāju
skaita.
Salīdzinājumam iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā tajos
pašos vēlēšanu apgabalos ietilpstošajās pašvaldībās divās iepriekšējās
balsošanas dienās bija nobalsojis 98 481 iedzīvotājs jeb 9,97%
balsstiesīgo vēlētāju. Vienlaikus jāņem vērā, ka atšķirībā no
iepriekšējām vēlēšanām, šogad ir ilgāks laiks atvēlēts iepriekšējai
balsošanai, kā arī Madonas novadā 31.maijā nenotika iepriekšējā
balsošana.
Saskaņā ar CVK informāciju, šogad vislielākā aktivitāte bijusi
Saulkrastu novadā, kur nobalsoja 19,68% vēlētāju, un Preiļu novadā, kur
nobalsoja 17,83% balsstiesīgo vēlētāju.
Savukārt viszemākā aktivitāte bijusi Bauskas un Jelgavas novadā, kur nobalsojuši attiecīgi 8,73% un 9,24% balsstiesīgo vēlētāju.
Kā ziņots, vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā, 5.jūnijā, būs no plkst.7 līdz plkst.20.
Vēlēšanas notiks 40 pašvaldībās jeb vēlēšanu apgabalos – sešās ārpus
novadiem esošajās valstspilsētās un 34 novados, kuros jāievēlē 664
deputāti. Piemēram, jaunveidojamais Dienvidkurzemes novads ir viens
vēlēšanu apgabals, un šī novada vēlētāji var balsot jebkurā sev tuvākajā
iecirknī vēlēšanu apgabala robežās.
Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta
ārkārtas vēlēšanās pērn. Tāpat vēlēšanas nenotiks Rēzeknes novadā, kur
tās ir apturētas saistībā ar ST spriedumu, kas atceļ Varakļānu
pievienošanu Rēzeknes novadam.