Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes vēlēšanās, kas notika Īslīces kultūras nama telpās, piedalījās vairāk nekā 30 iedzīvotāju. Ievēlētos padomes locekļus iedzīvotāji aicināja vairāk domāt par lauku teritorijām.
Uz iedzīvotāju konsultatīvās padomes vēlēšanām 23. janvārī bija ieradusies arī Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska, jaunā Īslīces pagasta nodaļas vadītāja Una Pilverte un Gailīšu pagasta nodaļas vadītāja Baiba Marčenkova. Par to, kas ir iedzīvotāju konsultatīvā padome un ar ko tā nodarbosies, informēja L. Vasiļauska.
Īslīces pagastā iedzīvotāju konsultatīvās padomes vēlēšanas bija pirmā iespēja jaunajai pagasta nodaļas vadītājai tikties ar iedzīvotājiem. Īslīces pagastu ar janvāri sākusi vadīt Una Pilverte.
«Esmu Īslīces pagasta iedzīvotāja, visu mūžu šeit dzīvoju. Mani mērķi ir tieši tādi paši kā jūsējie. Redzu visu no iedzīvotāju skatpunkta,» klātesošajiem stāstīja U. Pilverte. Viņa informēja, ka beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un izstāstīja sanākušajiem, kā sazināties ar viņu. «Laipni lūgti arī pie manis, ja ir idejas un vēlmes – nāciet, uzklausīšu ar prieku,» tā U. Pilverte.
«Bauskas Dzīvei» viņa atzina, ka izvēlējusies pieteikties amatam arī tāpēc, ka pati dzīvo Īslīces pagastā. «Mans sirdsdarbs un līdzšinējā darba pieredze ir darbs ar cilvēkiem. Mans mērķis ir padarīt ērtāku iedzīvotāju ikdienu un apkārtējo vidi, izmantojot pieejamos resursus,» akcentēja U. Pilverte.
Īslīces pagastā padomei pieteikti seši kandidāti – Kārlis Vanags, Gints Jankovskis, Katrīna Jankovska, Zane Grāvīte, Evita Novicka un Alise Kalniņa. Sanākušie gan aizrādīja, ka topošajā padomē neesot zemnieku. Bauskas apvienības pārvaldes pārstāvji pauda viedokli, ka bija pietiekami plaša informācija un interesentiem bija pašiem jāpiesakās. «Tā izveidojies, ka ir neaptverta pagasta daļa – Pastališķi, Ādžūni, Bērzi. Ja nav vismaz viena cilvēka no katras apdzīvotas vietas, šis ir tikai ķeksīša pēc,» pauda sanākušie.
Iedzīvotāji protestēja, ka informācijas bija par maz, bet īsti arī nevarēja pateikt, kā vajadzētu informēt vairāk. «Informēju visus, ko vien varēju. Paldies Alisei Kalniņai, ka vismaz Ādžūni ir pārstāvēti,» pauda iepriekšējā pagasta nodaļas vadītāja Sandra Ķisele.
Šoreiz klātienē nevarēja piedalīties divi no kandidātiem, bet viņi uzrunāja sanākušos attālināti ar interneta tiešsaistes palīdzību. Kārlis Vanags pastāstīja, ka pašlaik strādā Rīgā, bet plāno pilnībā atgriezties Īslīces pagastā. Viņa mērķi esot uzlabot pakalpojumus iedzīvotājiem. Zane Grāvīte ir vienīgā kandidāte 16 gadu vecumā ( saistošie noteikumi paredz, ka var kandidēt no 16 gadu vecuma). Viņa aktīvi jau trešo gadu darbojas biedrībā «Laiks jauniešiem» un publiskajā telpā vēlas aktualizēt Īslīces pagasta jauniešu intereses.
Pārējos kandidātus izvaicāja klātienē. Gints Jankovskis sacīja, ka viņa stiprā puse ir pasākumu organizācija un projektu īstenošana. Katrīna Jankovska pastāstīja, ka ir mentore sociālā riska jauniešiem, rīko dažādus pasākumus un raksta projektus, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību ikdienas procesos. Evita Novicka uzsvēra, ka viņu izvirzīja teātra grupa un vērtēja, ka padome varētu būt vidutāja starp iedzīvotājiem, administrāciju un pašvaldību.
«Nāku no lauku reģiona starp Bērziem un Ādžūniem. Jaunais lauksaimnieks, agronoms un mājražotājs. Vairāk domāju par to, kā no laukiem tikt uz pilsētu, kad ceļi ir tādi vai šādi. Jāatceras, ka centrs nav tikai pagastmāja un Rītausmas, vairāk jādomā par Bērziem, Ādžūniem. Katrs savās mājās pie ģimenes galda izsaka savu sāpi, un šī būtu tā padome, kur šo sāpi var izstāstīt,» savu attieksmi un redzējumu pauda Alise Kalniņa.
Balsošanā piedalījās 32 iedzīvotāji, atbalsts izteikts visiem pieteiktajiem kandidātiem. Gints Jankovskis uzreiz atgādināja iedzīvotājiem, ka padomes sēdes būs atklātas. «Ikviens var nākt, komunicēt un virzīt viedokli. Tas nekas, ka neesat padomē. Neviens nepieņems lēmumus jūsu vietā,» pauda G. Jankovskis.
Evita Novicka aktualizēja jautājumu par to, kā iedzīvotāju teiktais un vaicātais nonāks līdz padomei. Pēc vairākām diskusijām vienojās, ka saziņas centri varētu būt pagasta bibliotēkas un lapa sociālajos tīklos, kur var uzdot jautājumus un saņemt atbildes.
