www.bauskasdzive.lv
Šonedēļ sākās VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotā atklātā elektroniskā izsole Igates pils kompleksam Limbažu novadā, kura sākumcena atbilstoši SIA “VCG Ekspertu grupa” novērtējumam noteikta 910 000 eiro apmērā, portālu informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm 3290 kvadrātmetru platībā un zemes gabala 89 260 kvadrātmetru platībā – saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.
VNĪ pārstāvji norāda, ka īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai – pils telpās atrodas 23 viesu numuri. Blakus kungu mājai atrodas 19.gadsimta beigās veidots ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām.
Interesenti varēs pieteikties izsolei līdz 15.augustam interneta vietnē “www.ta.gov.lv”.
Vārna skaidro, ka VNĪ vēlme ir rast jaunu elpu Igates pils vēsturiskajām liecībām, lai īpašums ne tikai atdzimtu tā vēsturiskajā spozmē, bet radītu arī darba un finanšu iespējas apkaimes iedzīvotājiem. VNĪ apzinās, ka pils kompleksa pārdošana būs izaicinošs un, iespējams, arī laikietilpīgs process, tik apjomīga īpašuma iegāde ir nozīmīgs investīciju ieguldījums, taču VNĪ uzskata, ka šis ir piemērots brīdis pils atsavināšanai.
Vienlaikus ar Mežotnes pili
Jāatzīmē, ka Igates pils attīstības scenāriji tika apspriesti vienlaikus ar Mežotnes pils nākotni. Te radies jautājums, kālab Igates pilij risinājums tika atrasts, negaidot, kad Ministru Kabinetā apstiprinās vienoto nekustamo īpašumu kultūras mantojumu kritērijus, savukārt Mežotnes pils nākotne būs skaidra vien pēc MK lēmuma pieņemšanas.
VNĪ pārstāvji paskaidroja, ka saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.pantu Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Kultūras ministrija var iniciēt kultūras mantojuma statusa piešķiršanu kādam objektam vai nekustamajam īpašumam. Ņemot vērā, ka šāds statuss Igates pils kompleksam un tajā ietilpstošajām ēkām nav piešķirts, šī nekustamā īpašuma atsavināšanai nav nepieciešams gaidīt kritēriju izstrādi. Savukārt saskaņā ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.128 „Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” , Mežotnes pils kompleksa teritorijā sešiem objektiem piešķirts Valsts kultūras pieminekļa statuss, tādēļ šī nekustamā īpašuma nākotnes attīstības iespējas ir tieši saistītas ar augstāk minēto kritēriju izstrādi.
Četras pilis pārvalda VNĪ
A. Vārna atzīmēja, ka jebkura ēka, kas ilgstoši stāv tukša, rada zaudējumus un pieaugošas izmaksas valstij. Latvijā kopumā ir vairāk nekā 1200 piļu un muižu ar ļoti atšķirīgu tehnisko stāvokli un tikai četras no tām – Igates pils komplekss, Mežotnes, Rīgas un Rundāles pilis – ir VNĪ pārvaldībā. Daļa no pārējām Latvijas pilīm un muižām tiek uzturētas un atjaunotas par privātiem līdzekļiem, piemēram, Dikļu un Bīriņu pilis, kā arī Berķenes muiža atguvušas agrāko izskatu un jaunu elpu tieši pateicoties privātām investīcijām.
Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai, un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai.
Pirmoreiz rakstos minēta 1455.gadā
No 2015.gada nogales līdz 2019.gada rudenim Igates pils komplekss tika iznomāts SIA “Domaines et Chateaux” un tika izmantots viesmīlības pakalpojumu sniegšanai. Pēc “Domaines et Chateaux” īpašnieka lēmuma pārcelties ārpus Latvijas, VNĪ 2019.gada rudenī turpināja nekustamā īpašuma saglabāšanu un uzturēšanu, kas valstij gadā izmaksā 129 000 eiro.
Paralēli īpašumam tika meklēts jauns nomnieks – no 2019.gada rudens līdz 2020.gada sākuma veiktas trīs nomas tiesību izsoles, tomēr izsoļu rezultātā tāds netika atrasts. Lai īpašums nestāvētu tukšs, VNĪ 2020.gadā pieņēma lēmumu atgriezt dzīvību krodziņam, atdalot kafejnīcu no pārējā īpašuma, kas deva iespēju šīs telpas iznomāt likumā noteiktajā kārtībā publiskās izsoles ceļā, tādējādi mazinot valstij radītos zaudējumus.
Kopš 2020.gada augusta krodziņa un tā teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu nodrošina nomnieks SIA “Munda”, savukārt kopējo pils kompleksa uzturēšanu – teritorijas uzkošanu, zāles pļaušanu, kompleksa teritorijā esošo ūdenstilpņu – dīķa, meniķa atjaunošanas darbus nodrošina VNĪ. Pils ēkai tiek nodrošināti apsardzes un siltumapgādes pakalpojumi.
Igates pils pirmoreiz rakstos minēta 1455.gadā, kad Idsels Dideriks Fītinghofs ciemu un muižu pārdeva Pēterim fon der Borham. Muižas nosaukums ir vairākkārt mainījies. Ap 1880.gadu Igates muižā tika uzcelta kungu māja neorenesanses stilā. Ēku projektējis Rūdolfs Heinrihs Cirkvics fon Pistolkorsu dzimtai, celtnē demonstrējot atturīgu un izsmalcinātu lakonismu. 1934.gadā muižas dzīvojamo ēku nopirka Latvijas Bērnu savienība un pilī atradās bērnu internāts. 1940.gada vasarā tas tika pārveidots par bērnu namu. No 1972.gada Igates pils bija Lauksaimniecības ministrijas pārziņā. Kopš 1996.gada Igates pils nodota VNĪ pārvaldībai. 2001.gadā tika pabeigta pils atjaunošana un tika sakopts ainavu parks ar dīķiem.
Maza daļa tiek atsavināta
Kopš 2021.gada maija, VNĪ kopā ar nozares ekspertiem no Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes un Kultūras ministrijas, strādā pie vienotu nekustamo īpašumu kultūras mantojumu kritēriju izstrādes, informatīvais ziņojums par kopīgās darba grupas izstrādātajiem kritērijiem tuvākajā laikā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Atbilstoši “mantojums.lv” datiem no 365 VNĪ pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem ar apbūvi, kultūras mantojuma statuss ir piešķirts 86 īpašumiem. No visiem iepriekš minētajiem īpašumiem atsavināšanai plānots vai tiek virzīti 3% īpašumu. Pārējie īpašumi tiek pārvaldīti un attīstīti. Igates pils atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiks izmantoti citu valsts un kapitālsabiedrības valdījumā esošo īpašumu atjaunošanā un pārvaldībā.
Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Manuprāt ilgs lemšanas posms par Kultūras pieminekli, pievieno Rundāles pilij un aiziet:)
Iegulda miljonus un stāv potenciālais grausts, Pagalma pretējā pusē stāv reāls grausts, tas laikam vilina pili arī kļūt par graustu, citādi ir arhitektoniska un vides disonanse.