
Bauskas novada iedzīvotāji ir starp pirmajiem Latvijā, kas saņems finansiālu atbalstu no starptautiskā atjaunīgās enerģijas uzņēmuma “Ignitis Renewables” programmas, kas paredzēta vietējo kopienu labklājības veicināšanai saules un vēja enerģijas parku tuvumā. Finansējums tiek piešķirts trīs projektiem, kas sniegs ilgtspējīgu ieguldījumu sporta attīstībā, veselības veicināšanā un jauniešu izglītībā, portālu informēja uzņēmumā.
“Attīstot atjaunīgās enerģijas projektus, mums ir svarīgi būt labiem kaimiņiem vietējām kopienām, tāpēc “Ignitis Renewables” īsteno atbalsta programmas, kas veicina vietējo kopienu izaugsmi un labklājību ilgtermiņā. Mūsu prioritāte ir radīt ilgtermiņa vērtību gan vietējai sabiedrībai, gan valsts ekonomikai kopumā. Esam gandarīti, ka jau pirmajā atbalsta programmas darbības gadā Latvijā esam saņēmuši daudz nozīmīgu iniciatīvu no iedzīvotājiem, kas vērstas uz reģiona attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ar nepacietību gaidām iespēju sadarboties un kopīgi īstenot projektus, kas guvuši mūsu finanšu atbalstu,” teic “Ignitis Renewables” kopienu sadarbības vadītāja Latvijā Elīna Veidemane.
Viņa precizē, ka Bauskas novadā “Ignitis Renewables” finansējumu piešķirs trīs projektiem labklājības un aktīva dzīvesveida atbalstam.
“Fizisko aktivitāšu fondam” tas atvēlēts videi draudzīgu fizisko aktivitāšu popularizēšanai, iedzīvotāju izglītošanai un veselības stiprināšanai, vienlaikus radot iespējas kopienām apvienoties un iesaistīties iknedēļas aktivitātēs ārtelpā. Projekta mērķis ir veicināt sadarbību starp dažādām sociālajām grupām, lai stiprinātu sociālās saites un veidotu vienotāku kopienu. To plānots īstenot Bauskas novada Stelpes pagastā, apgūstot “Ignitis Renewables” finansējumu 20 460 eiro apmērā.
Dr. med. Rūdolfs Cešeiko, pārstāvot “Fizisko aktivitāšu fondu”, uzsver: “Šis projekts Stelpes un apkārtnes iedzīvotājiem sniegs unikālu iespēju speciālistu vadībā apgūt un praktizēt videi draudzīgas fiziskās aktivitātes ārā. Mēs ticam, ka, integrējot šīs nodarbības esošajā infrastruktūrā un rosinot kopienas iesaisti, varēsim uzlabot iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, kā arī veidot ilgtspējīgus paradumus vairāk kustēties, izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidus un stiprināt sociālās saites. Šis ir solis pretī veselīgākai un saliedētākai sabiedrībai!”
Savukārt biedrībai “Jaunatne smaidam” finansējums atvēlēts saturīgu un jēgpilnu aktivitāšu nodrošināšanai reģiona jaunajai paaudzei. Plānots īstenot regulāras sporta tūrisma aktivitātes, jauniešu informācijas punkta izveidi, kā arī neformālās izglītības sesijas par līdzdalību, iecietību un vides ilgtspēju. Projekta nolūks ir nodrošināt kvalitatīvu mobilo darbu ar jaunatni Bārbeles, Stelpes un Dāviņu pagastā, piedāvājot bērniem un jauniešiem saturīgas brīvā laika aktivitātes. Projektam piešķirts finansējums – 10 280 eiro.
“Esam ieņēmuši zemo startu un gatavi īstenot aktīvu darbu ar jaunatni, nodrošinot jēgpilnas aktivitātes Bārbelē, Stelpē un Dāviņos. Visa gada garumā strādāsim ar bērniem un jauniešiem, tāda veidā akcentējot regulāra darba nozīmi arī ārpus novada lielajiem centriem,” stāsta biedrības “Jaunatne smaidam” pārstāvis Renārs Manuilovs.
Nodibinājumam “Lūmaņu ģimenes fonds” finansējums piešķirts multifunkcionāla sporta laukuma izveidei Vecumniekos, lai sekmētu dažādu komandu sporta veidu – hokeja, basketbola, florbola u. c. –pieejamību, tādējādi kalpojot par kopienas centru bērniem un jauniešiem. Multifunkcionālais sporta laukums tiks izbūvēts Vecumnieku vidusskolas teritorijā, par pamatu izmantojot esošo laukumu, kur ziemā tiek liets ledus slidošanai. Projekts guvis finansējumu 58 181 eiro apmērā.
““Ignitis Renewables” atbalsta programma ir lielisks piemērs sabiedrības un vietējo kopienu izpratnes sekmēšanā par zaļās enerģijas jautājumiem. Tas sniedz pārliecību, ka Ignitis Renewables ir uzticams un ieinteresēts partneris. Laikā, kad notiek iedzīvotāju aizplūšanu ne tikai no piepilsētām, bet arī no valsts, esam gandarīti, ka šī sadarbība mums sniegs iespēju nodrošināt vietējās kopienas piesaistes punktu – multifunkcionālu sporta laukumu bērniem un jauniešiem. Ticam, ka projekta īstenošana vienos gan lielos, gan mazos mūsu komūnā un šī kļūs par vietu, ar ko visi leposimies!” norāda “Lūmaņu ģimenes fonda” pārstāve Kristīne Kopce-Ļūmane.
Jāmin, ka “Ignitis Renewables” reģionu kopienu projektu finansējuma atbalsta kopsumma Latvijā veido teju 270 000 eiro. Finansējums tiek piešķirts projektiem Bauskas novadā, kur tiek būvēts Stelpes saules enerģijas parks, kā arī Kuldīgas un Saldus novadā, kur būs Vārmes saules enerģijas parks.
Uzņēmums šobrīd veic aktīvus būvniecības darbus Stelpes saules enerģijas parka izveidošanā Bauskas novadā. Plānots, ka būvniecības darbi ilgs līdz 2025. gada nogalei. Stelpes saules enerģijas projekta kopējā jauda būs 145 MW, to veidos divi atsevišķi saules enerģijas parki Stelpes un Bārbeles pagastos.
Foto: Publicitātes foto
nu tā, izskatās, varētu būt šo “atjaunīgās” enerģijas ražotāju garantētā iepēja piepelnīties uz iedzīvotāju rēķina neparedzemi ilgā laika periodā, mūžu mūžos, kā tas notika ar “lēto” dubultā iepirkuma tarifa mazo HESu šeftmaņiem. Jo jūsu tagadējai saules un vēja parku enerģijai ir nekāda nozīme bezvēja un “nakts” stundās, visa enerģija jāpērk pēc shēmas- enerģijas cenu nosakām pēc lielākās iepirkuma cenas tās iztrūkuma segšanai. Arī jūsu simtiem vēja propelleru un miljoniem saules paneļu radītā enerģija var būt tikpat lieka valstij, kā jau uz privātmājām uzstādīto saules paneļu enerģija, tikai pašpatēriņam. Vai visus šos miljardus naudas valsts nevarēja izmantot kaut vienas pastāvīgi ražojošas spēkstacijas būvei, tādai, kas spētu kompensēt Daugavas HES kaskādes nepietiekamo jaudu mazūdens periodā? Izskatās, ka nē, jo Brisele liek uzsvaru uz viņu, Rietumvalstu ražotās produkcijas izvietošanu arī mūsu valstī, viņu rūpnīcu nodarbinātības un ekonomikas celšanai. Uz mūsu, pēc iedzīvotāju pirktspējas, parāk augstās elektroenerģijas cenas nodrošināšanai un tai uzlitajiem nodokļiem.
Lai lasās atpakaļ no kurienes izlīduši sātana kalpi.
ilgtspējīgā attīstība. Pāris tēzes, kuras maina jūsu apgalvojumu pamatos:
– “atjaunīgā” nav jāliek pēdiņās, jo vēja ģenerācija ir nākamā zaļākā enerģija pēc HES,
– apgalvojums par iedzīvošanos nonāk pretrunā ar vienas pastāvīgas ražotnes būvniecību, jo tā darbosies pēc tiem pašiem principiem kā VES, SES, HES,
– simtiem VES un SES nevar būt lieka tādā kontekstā kā aprakstiet, jo elektrību nevar ne pārsūtīt ne saņemt – tā pārvietojas pēc Oma likuma, tātad ja ģenerators ražo, tad tā ražoto enerģiju patērēs tuvākais patērētājs – tātad ražot ir labi,
– kura jūsuprāt būtu “pastāvīgi ražojošas spēkstacijas būve” ? Alternatīvas nav daudz – vai nu AES vai HES. AES reālistiski skatoties interesants var būt tikai Baltijas kontekstā, jo AES nevar regulēt, attiecīgi tas ražo enerģiju baseload un ar baseload mums jau šobrīd ir ļoti labi, mums pietrūkst pīķa stundu enerģija un to AES nevar nodrošināt. Būvēt HES vai AES ir superliels risks, jo katrā ieguldījumā vajag atpelnīšanos. Ja piemēram Polijā vai Somijā uzbūvē AES, kamēr Baltijā tā ir iesākta, tad tas iespējams būs visu laiku lielākais zaudējums – Parex bija piemēram ap 1 miljardu. mini AES maksā ap 4 miljardiem, parastā ap 8 miljardiem. Ja to nebūvē privātais, tad riskēs valsts ar savu budžetu.
Rezumējot es domāju, ka VES un SES līdz zināmam skaitam ir labi Latvijai un pašlaik VES mums ir ļoti neizmantots resurss. SES iespējams jau ir sasniedzis to robežu. VES svarīgi ir tāpēc, ka to saražotais praktiski nesakrīt ar SES saražoto, kas attiecīgi palīdz noturēt balansu sistēmā un nodrošināt valsti ar pašiem savu avotu. VESus šeit būvē privātais Ignitis, kas ir superīgi, jo viņi riskē, nevis valsts līdz ar to iedzīvotājiem no tā nav pilnīgi nekādi mīnusi. Valsts riskē ar savu VES akciju sabiedrību, kas arī Bauskā it kā būs. Neesmu pārliecināts, ka tas ir pareizākais, bet to rādīs nākotne, varbūt arī tas būs labs ieguldījums.
Uz ātru roku atradu salīdzinājumu spēkstaciju būvniecības izmaksām uz megavatu. No lētākās līdz dārgākajai izskatās šādi: gāze, vējš, saule, ogles, hidro, atoms. Kā redzams, tad vējš ir ļoti laba investīcija.
Vēl ir neizmantots resurss šķelda 1.miljons tonnu ,zemnieki var ražot biogāzi un tie ir atjaunojamie resursi.
Nevajag Bauskas novadam Ignitis ubaga grašus ! Varbūt kas paliekošs būs Vecumnieku pagastā, Stelpes un Bārbeles nauda tiks vienkārši notrallināta apšaubāmās aktivitātēs, labāk sakārtojiet sabojātos Stelpes ceļus, tur pat 100000,- nepietiks.
Nekariniet makaronus uz ausīm, ka enerģija ir zaļa – cik indes ir ievestas ar paneļiem, vai vedīs pēc tam atpakaļ uz Ķīnu, vai noraks beigtos tepat Latvijas zemē ? Elektrības cenas ar šo afēru būs augšā ! Kārtējā valsts nozagšana !
kas tā par kopienu Bārbelē ” jaunatnes smaids “
Mjā.Blefs un meli nepārtraukti.Īstenībā šiem naudraušiem nospļauties uz bērniem,galvenais ātri saraust peļņu.Velns viņus rāvis!
Vāks – sātani, kolonizatori, meļi, paneļos inde .. Kādos sazvērestību teoriju avotos jūs smeļaties savu informāciju?
Man tikai viens jautājums – jūs labāk gribat reāli atjaunīgo (jocīgs vārds…) enerģiju, kas ir labāka un izdevīgāka mums visiem vai jūs labāk gribat, lai jums kaut kur blakus uzbliež jaunu TEC vai AES? Jo viens ir skaidrs, ka vajag vairāk enerģiju saražot, tā kā patērējam mēs to nejēgā.
P.S. Būtu labāk priecājušies, ka šie attīstītāji daļu savu peļņas kaut kā nodod arī iedzīvotājiem.
nu nespēj humānās izglītības “guru” diskutēt par tēmām, kuru pamatā ir fizika, mehānika. Tas ir tāpat, kā cūkai stāstīst par apelsīnu škirnēm…. Vai tiešām nepielec, ka šī “atjaunīgā” enerģija no tiem kaut vai uz katra hektāra Latvijas teritorijā uzstādītā propellera vai saules parka ir bezspēcīgi tās ‘sniegšanai” patērētājiem štīla laikā un dienakts “noēnotajās” stundās? Vai tiešām nav izprotams, ka visu nosaka birža un tās cenas, ka pat elektrības cena ar mīnuss zīmi “pārveršas” par krietnu summu galarezultātā tās lietotājiem, jo elektrība ir tāda lieta, ko nevar uzkrāt, vismaz pagaidām kaut ar litija akumulatoriem, lai tā kļūtu lēta un izdevīga. Tās pagaidām iepirktās litija baterijas pie saules dārziem ir nenormāli dārgas un diez vai tās “nepārvietos” atjautīgi puiši tāpat kā savulaik ģeneratorus citas ‘atjaunīgās” enerģijas “ražošanas vietās”, arī par miljoniem savulaik radītajās bet nu jau aizmirstajās. Savulaik kriminālhronikās rādītajās. Ja jau ik mēnesi pie mums nodod ekspluotācijā hektāriem lielus “saules parkus” tad kādēl tā elektrības cena aug arī šī gada jau pirmajā mēnesī, neesi par to padomājusi, bet vajadzētu gan.
ne tikai priecājušies, rokas vajadzētu butčot viņiem par to, ka rēkinot kaut uz tiem pašiem Bārbeles pagasta iedživotājiem, no viņiem paņemtā katra eiro atgriezīs centu, pie tam vienreiz
ESemmiņai – ieteiktu painteresēties kā rodas elektrības cena biržā. Mēs ar savu saražoto uz visa NordPool kopuma esam nekas un to cenu īpaši neietekmējam, ja vien Latvenergo neizdomā atraut HESus vaļā un saražot nosacīti lēto enerģiju nenormālā kvantumā. Lielākoties cenu regulē Skandināvijas valstis, jo ir spiesti nosacīti sakot ražot pa dārgo, lai izpildītu pieprasījumu.
Jo vairāk gan mums, gan citur būs atjaunīgo ražošanas iespēju, jo vairāk tas pozitīvi atspoguļosies uz visu NordPool biržas reģionu cenu kopumā. Protams, tur ir vēl citi aspekti, kas katrai valstij atšķiras – nodokļi, visādas pārvades un kas tik vēl ne, kur mēs kā gala lietotāji dabūjam tik vērt vaļā makus, bet tas ir cits stāsts.
P.S. Elektrību var uzglabāt, tehnoloģija ir un ir ļoti labi attīstīta. Tiesa gan Latvijā neesmu dzirdējis, ka kāds lietotu, zinu tikai uzņēmumus, kas pārdod, turklāt, pārsvarā uz Skandināviju.
būtu jau arī tev jāatšķir viedokļi no faktiem. Gribēšanas viedoklis no reālajiem faktiem. Cenu elktrībai vismaz Nordpool biržā veido fakts, ka elektrībās cena tiek noteikta pēc dārgākā piedāvājuma uz doto brīdi, lai segtu tās iztrūkumu. Fakts ir, ka nekāds enerģijas ražojošo iekārtu skaits, pat miljardos pēc izmaksām mērāms nespēs segt tās patērētāju vajadzības pēc enerģijas laikos, kad šīs iekārtas kļūst mazefektīvas vai vispār nestrādā( dabaszīnātņu likumi). Neviena valsts, kaut arī tā būtu jebkādā laimi sološā savienība, nevar savu attīstību balstīt vien ar šīm brīdim garantēto “draudzīgo palīdzību”. Enerģijas neatkarība ir viens no neatkarīgas valsts priekšnoteikumiem un lai arī kā mēs to gribētu, ar propelleru un saules parku forsēšanu mēs to neiespēssim, jo arī pašlaik, daudzos gadījumos mums pašiem savas enerģijas pietiek, pat pāri paliek, privāto saimniecību saražoto valstij vairs nevajag. Nesaku, ka elektroenerģiju nevar uzkrāt, tas tavai zināšnai, dēliņ, jau noteik arī pie Latvijas “saules dārziem”, bet tās izmaksas ir vairāk vērtas, nekā pa elektroautomobīlim katram Latvijas iedzīvotājam. Gribēt neesot kaitīgi, bet, ja par to “gribēšanu” nākas atdot fantastiskas summas, ko Latvenergo gadījumā atpmaksās visi iedzīvotāji, nevar būt nekaitīgi
Krāpšana. Vācijā maksā 5-6 procentus no saražotās elektrības zemes īpašniekam. Tās uzsauktās smilšu kastes ir stikla pērlītes indiāņiem par viņu zemi.
dēliņotājam – smieklīgi runāt par faktiem, kad paša izteiktie nav līdz galam korekti. Nu nestrādā tik vienkārši tā NordPool cena, bet lai jau būtu.
Par enerģijas uzglabāšanu nestrīdēšos, es šeit domāju citu tehnoloģiju un apjomus, bet nu tur taisnība, ka pasākums dārgs.
Enerģijas neatkarība gan ir kaut kāds slapjais sapnis. Būtu tomēr jāapzinās cik mēs esam salīdzinoši sīki, kādas ir mūsu iespējas un kādi mums pieejamie resursi.
Es katrā ziņā par atjaunīgo. Labāk, lai bliež augšā saules un vēju parkus nekā dedzina tos TECus. Ja to saražoto jaudu varētu pilnībā aizstāt ar atjaunīgo enerģiju, mēs to ļoti labi sajustu arī cenā. Nemaz nerunājot jau vēl par to, ka Latvenergo, piemēram, cenā arī ieceno to brīnumu uzturēšanas un gāzes pirkšanas izmaksas.
jā, jums tajā “kompetenču izglītībā” izskolotajiem likumsakarības, fakti ir vien kas smieklīgs pret jūsu viedokļiem, pieturēšos, lai neizteiktos “sulīgāk”. Diemžēl, jums tā apgūtā “izglītība” ir pilnīgi atņēmusi tādu, cilvēka prātam raksturīgu īpašību, kā spriest spēju, loģisko domāšanu. Pat tāds jēdziens, kā biznesa pamati priekš jums ir kosmoss. Kā tad tur īsti ir ar to privāto biznesu- “vēja parku attīstīšanu”? Vai rietumu bankas šiem biznesmeņiem dos kaut centu, ja nebus garantijas naudas atdevei? Vai garantija tam nav mūsu valsts valdības garantijai viņu investīciju drošumam, viņu peļņai. Tai “garantijai’ ko sedzam mēs ar saviem nemitīgi augošajiem nodokļiem? Cik tad izmaksā viens šāds investoru naudas “taisīšanas propellers”, miljonu kaut kur? Cik no šīs naudas “aiziet” propelleruŗūpnīcai rietumvalstīs, procenti 70-80 ar garantiju un tūlīt. Tad kādai cenai jābūt šai pašai šo propelleru ražotai elektrībai, lai tās cenu, apkopi savā ne visai garajā mūžā atpelnītu? Vai tā solītā “zemā” cena to spēs? Atbilde ir- nekad, jo tādam nolūkam paštāv birža ar savu “regulāciju”. Vien vajadzētu palūkoties, kādā tempā ir augusi cena elektroenerģijai arī šajos gados, kad vēl esam BRELL klienti, neticamā ātrumā, jo vēl tagad mums Bauskā STĀV viens šāds zemās cenas solītājs- elektrības un siltuma ražotājs, ne jau savulaik mums par velti dāvāts. Bet, tiem bez smadzenēm jeb ko var uzdāvināt, vēlāk apdāvinātajiem apmaksājamu. Šeit nerunāju par Krievijas enerģiju, to jau sen kā vajadzēja atslēgt, bet kaut par Japānu ar visu Fukušimu, bet joprojām energoneatkarīgu.
pagaidi, vēl nedaudz pagaidīsim, palūkosimies, ko tā pati Vācija liks pretim “slapjajam sapnim” energoneatkarībai? Kārtīgi apdedzinājusies pēc Šrēdera, Merkeles atkarības no Krievijas” labvēlības” Vai arī viņi visu savu uz rūpniecību balstīto labklājības zemi noklās ar saules paneļiem un vēja ķērājiem”? Jebšu “atkonservēs” vēl neatkondervētās ogļu stacijas un pagaidām mierā esošās AES? Ar “zaļumu” vien neizdzīvosi, arī prāts šad tad vajadzīgs.
Daudziem cilvēkiem ir pilnīgi tumša bilde par tēmu, bet runā pa deviņi mēmi. Piemēram, NP cenu neveido dārgākais piedāvājums – NP cena veidojas tā, no pieprasījuma un piedāvājuma! Piemēram reģionā prognozētais patēriņš ir 100mw, ražotāji liek pretī savas jaudas un cenas, piemēram 200mw, kur zemākā cena ir 5 centi un dārgākā ir 20 centi. Elektrības cena tiek noteikta punktā, kur tiks apmiernāti 100mw!!!!!!!. Ja kāds teiksim būs ielicis piedāvājumu par 100mw un 5 centi, tad cena arī būs 5 centi – tātad zemākā, nevis augstākā kā šeit kāds apgalvo. Ja tos 100mw veidos divi piedāvājumi, kur vienam cena 5 un otram 10, tad cena būs 10 un tas ir pilnīgi loģiski, bet cena nebūs 20 centi, kas ir dārgākā cena. Šo visu saprotot ir pilnīgi skaidrs, ka jo vairāk ir enerģijas ražotāji, jo zemāka būs cena. Kas ir dārgā enerģija? Tās ir ogles un gāze, kas ir lētākā – ūdens, saule un vējš. Kas šeit ir tik nesaprotams es nesaprotu. Un galu galā, kāda jēga ir skaitīt svešu naudu, cilvēki būvē ģenerators un paši rēķina un paši riskē un tiem n….j nav aktuāli kaut kādu opapu spiedelējumi par neko. Parasti tie opapi arī paši ir ar pliku debenu, jo neko vairāk par seklu runāšanu nespēj.
Naudu nemaksā par nezināšanu.
Diemžēl to “dāvanu” gaidītāju mums nekad nav trūcis. To jau sen kā ievērojuši šo “dāvanu” pasniedzēji un kādos tik spožos iepakojumos tās nav mums, naivajiem pasnieguši, protams, ar pēcapmaksu. Sāksim kaut ar mazajiem HES. kādus tik toreiz Bauskas kultūras namā uz sab, appriešanu sapulcējušajiem saldus meldinus nedziedāja tagadējais politologs, hesistu nolīgtais Filips Rajevskis. Kādus tik labumus, tai skaitā lēto elektroenerģiju baušķiniekiem nesolīja, tik uz konkrētiem jautājumiem atbilde nesekoja un likās, hesisti promiedami mums labprāt rīkles pārgrieztu, tiem viņu laimei sprunguļu licējiem. Kā gadus vēlāk izgāja ar to pašu Bauskā u,zstādīto koģenerācijas staciju, lēto ēlektrību un situmu. Siltums uz brīdi palika lētāks, vien elektrība dārgāka. Kā ar to,no biogāzes “taisīto” elektrību, tās iegūšana, attīrīšana un vēlāk elektrības ģenerēšana krietni nepārsniedz patreiz nopērkamās elektrības izmaksas? Protams, ja viņu iepērk par “regulētu” cenu kā atjaunīgu resursu, ko apmaksājam visi, tad jau ‘atmaksājas. Kā arī Emmiņ, nesāc fantazēt, par ko tev vāja nojausma, par cenas vaidošanu elektrības biržā.
labi, ka vēl saviem opnentiem nepiedēvēji ksenofobiju un seksismu, kā vienā no saviem komentāriem femīnu aiztāvībai. Ar vieniem lozungiem un viedokļiem tālu neaizbrauksi, vismaz kaut dusciņ ir jāpārvalda arī eksaktās lietas, stabili noturīgās
Par kapeikām uzpirks lauku cilvēkus. Kam viņiem tādu projektu īstenošana? Cik tur piedalīsies? Labi, vēl tas Vecumnieku sporta laukums, tas vēl neko, bet tie divi pārējiem “mīkstie” projekti ir pilnīgs sviests.