Ilggadējais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēstures un kultūras mantojuma popularizēšanā gan Latvijā, gan ārvalstīs un starpkultūru sadarbības veicināšanu saņēmis Kultūras ministrijas apbalvojumu “Izcilības balva kultūrā”. Balva I. Lancmanim pasniegta svinīgā ceremonijā Latvijas Mākslas akadēmijas aulā 28. novembra vakarā, portālu informēja Kultūras ministrijā (KM).
Augstais apbalvojums par izciliem starptautiskiem sasniegumiem piešķirts arī operdziedātāja Elīna Garančai un baletdejotājai Annai Lauderei. Katrs laureāts saņēma mākslinieka Kristapa Andersona veidotu balvu un naudas prēmiju 7 000 eiro apmērā.
“Mēs Latvijā esam patiesi bagāti, mums ir no kā izvēlēties, ja skatāmies pēc visaugstākās raudzes māksliniekiem, kas nesuši Latvijas vārdu pasaulē un likuši mums justies lepniem. Šodien “Izcilības balvas” laureātu pulkam pievienojušās vēl trīs izcilas zvaigznes, kuras spēj raisīt katarsi, iedvesmot citus un padarīt mūsu pasauli labāku,” sveicot laureātus, uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis.
KM pārstāve Dace Vizule paskaidroja, ka I. Lancmanis “Izcilības balvu kultūrā” saņēma par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēstures un kultūras mantojuma popularizēšanā gan Latvijā, gan ārvalstīs un starpkultūru sadarbības veicināšanā, par ko liecina arī saņemtie augstie apbalvojumi. I. Lancmanis ir mākslas vēsturnieks, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas iniciators un speciālists, gleznotājs, grāmatu autors, publicists, sabiedriskais darbinieks un ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors – no 1976. līdz 2018.gadam. Nenogurstoši virzījis un vadījis apjomīgus Rundāles pils restaurācijas darbus un iekārtojis ne vien pils pamatekspozīciju, bet arī mākslas ekspozīciju, kas aptver visus vēsturiskos mākslas stilus – no gotikas līdz jūgendstilam. Pateicoties skaidrajai vīzijai Rundāles pils muzeja komplekss izveidots kā vienots 18.gs. arhitektūras un monumentāli dekoratīvās mākslas piemineklis, kas ir slavens ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā un aiz tās robežām.
Šogad Izcilības balvas kultūrā ceremoniju rīkoja Latvijas
Mākslas akadēmija, to veidoja režisors Jurģis Tūbelis. Ceremonijas
viesiem bija unikāla iespēja pabūt scenogrāfes Lauras Dišleres radītajā
mākslinieka Frānsisa Bēkona darbistabā, kur saimniekoja literāts Svens
Kuzmins. Par īpašiem mākslinieciskajiem sveicieniem parūpējās
videomākslinieces – LMA absolvente Kerija Arne un studente Monta
Andžejevska, kā arī horeogrāfe Liene Grava.
Kultūras ministrijas apbalvojums “Izcilības balva kultūrā” iedibināta 2014. gadā. Uz “Izcilības balvu kultūrā” var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā. Tāpat, ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādēs, izstādēs un citos pasākumos guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko, režisors Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, režisore Signe Baumane, ērģelniece Iveta Apkalna, scenogrāfs Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, mākslinieki Rasa un Raitis Šmiti, diriģents Andris Nelsons, dizaina birojs “H2E”, vijolnieks Gidons Krēmers un kamerorķestris “Kremerata Baltica”, režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, režisors Rolands Kalniņš un rakstniece Nora Ikstena.
