Sacensību par “Gada Eiropas cilvēka Latvijā”
titulu turpina trīs pretendenti – mākslas vēsturnieks,
gleznotājs, Rundāles pils bijušais direktors Imants Lancmanis,
pētnieciskā žurnāliste, neatkarīgā pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica”
līdzdibinātāja Inga Spriņģe un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas direktore
Marija Micķeviča.
Kā aģentūru LETA informēja biedrība
“Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane, titula
ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā, tādējādi pasakot paldies
cilvēkam, kurš ar saviem darbiem ir devis būtisku ieguldījumu Eiropas kopējo
vērtību stiprināšanā Latvijā un Latvijas vārda spodrināšanā Eiropā.
Balsojums turpināsies līdz
28.decembrim.
Paredzēts, ka 2021.gada
“Eiropas cilvēks Latvijā” uzvarētājs tiks nosaukts 28.decembrī.
Par pirmo gada Eiropas cilvēku
Latvijā tika atzīts Vācijā dzimušais zinātnieks un publicists Eduards
Bruno Deksnis, kurš bija arī viens no tobrīd diviem latviešu izcelsmes
darbiniekiem Eiropas Komisijā. 17 gadu laikā Eiropas gada cilvēka Latvijā godam
nominēti un arī titulēti dažādu jomu pārstāvji. To nosaka fakts, ka arī paši
balsotāji savās interesēs ir ļoti atšķirīgi – vieni jūsmo par sportistiem, citi
par mūziku, vēl citi par kultūru, lēš A. Gobiņš.
Ceturtdaļa jeb seši no laureātiem
bijuši politiķi. Vaira Vīķe-Freiberga titulu ieguva par Latvijas
vārda nešanu pasaulē un iekšpolitiskajām aktivitātēm Latvijas sagatavošanai
dalībai Eiropas Savienībā. Andris Piebalgs apbalvojumu saņēma par
darbību enerģētikas komisāra amatā, kurā viņš sevi apliecināja kā viens no
spēcīgākajiem komisijas locekļiem. Valdis Dombrovskis gada cilvēka
titulu ieguvis divkārt – pēdējo reizi 2013. gadā kā politiķis, “ar kuru var
lepoties gan Latvijas, gan Eiropas līmenī un kuram piemīt augsta atbildības sajūta
un morālā stāja krīzes situācijās”. No politiķu vidus Eiropas gada cilvēka godu
izpelnījušies arī Valdis Birkavs, Georgs Andrejevs un Ģirts
Valdis Kristovskis.
Kā mūziķi gada Eiropas cilvēka
godu izpelnījušies “Eirovīzijas” dziesmu konkursa laureāti Renārs
Kaupers ar grupu “Prāta vētra” 2000. gadā un Marija
Naumova 2002. gadā. Pagodinošā titula ieguvēju vidū bijuši četri sportisti
– futbolists Māris Verpakovskis, paraolimpisko spēļu laureāts Aigars
Apinis, bokseris Mairis Briedis un tenisiste Aļona Ostapenko.
Divkārt gada Eiropas cilvēka
tituls ticis žurnālistiem. Latvijas Radio žurnāliste Ina
Strazdiņa 2009. gadā to ieguva par profesionalitāti un pašaizliedzību,
pastāvīgi sniedzot ziņas Latvijas iedzīvotājiem no Briseles un citiem notikumu
punktiem Eiropā, kur, kā atzīmē A.Gobiņš, ekonomiskās krīzes laikā uzturēšanās
izdevumus žurnāliste segusi no saviem personīgajiem ienākumiem, jo darbavieta
tos nav varējusi nodrošināt. Savukārt, balsojot par “Radio SWH”
žurnālistu Ģirtu Salmgriezi 2006. gadā, sabiedrība bija novērtējusi
viņa spēju stāstīt par Eiropas Savienību saprotamā, aizraujošā veidā.
2010. gadā Eiropas cilvēka titulu
izpelnījās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta
Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, pazīstams kā
Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datu ieguvējs NEO.
Balsotāji savu izvēli motivēja ar to, ka I. Poikāns ir uzdrīkstējies aizstāvēt
demokrātiskas un eiropeiskas vērtības Latvijas sabiedrībā. Savukārt gadu vēlāk
par Eiropas cilvēku Latvijā kļuva Romas katoļu baznīcas arhibīskaps
metropolīts Zbigņevs Stankevičs, par kuru balsotāji bija norādījuši: “Ar
savu eiropeisko stāju un attieksmi katoļu baznīcas galva ir devis atsvaidzinoši
dzidru, mūsdienīgu un vienlaikus dziļu atspērienu baznīcai, ticīgajiem un
sabiedrībai kopumā.”
