Uldis Varnevičs
Vēlmē sakārtot pilsētas un īpaši vecpilsētas teritoriju neesam vientuļi – tas raksturīgi daudzām pasaules un Latvijas vietām. Ar Bauskas pieredzi iepazinās un savu veikumu rādīja ogrēnieši.
Biedrības «Bauskas vecpilsēta» pārstāvji uzņēma Ogres attīstības biedrību 5. novembrī. Ogrēnieši Latvijas mērogā zināmi ar lielu aktivitāti, tai skaitā izdoto grāmatu «Ogres vasarnīcu stāsti». Tomēr viņi atzinīgi novērtēja biedrības «Bauskas vecpilsēta» paveikto un plānoto. «Mājupceļā runājām – jums ir jauda un «aknas»,» tā pieredzēto novērtēja ogrēnieši.
Pastaigu maršruts
Pirmsākumi Ogres biedrībai bijuši jau 2008. gadā, bet aktivizējušies 2016. gadā. «Līdzīgi kā Bauskas vecpilsētas biedrība rūpējamies par savas pilsētas vēsturi, kultūrvēsturi, kultūrvēsturiskām vērtībām, cilvēk-stāstiem, kas ar to saistīti. Projekta idejas aug un attīstās dažādos virzienos gan attiecībā uz bērnu un jauniešu iesaisti šajos pasākumos, gan uzņēmēju iesaisti, organizējam arī uzņēmēju tirdziņus, Rīgas dizaina tirgu, vietējo Ogres uzņēmēju tirdziņus, dažādas aktivitātes kopienai,» stāsta biedrības loceklis Uldis Apinis.
«Biedrības darbs 2016. gadā aktivizējās ar to, ka atvērām slēgtas ēkas ar savu kultūrvēsturisko vērtību. Rīkojām publiskus pasākumus ēkās, diskusiju forumus, kultūras aktivitātes, runājām ar sabiedrību par pilsētvidi. Nākamajā gadā pieslēdzās papildu arhitekti. Apkopojām kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas pilsētā, par kurām nerunā muzejs un citas pašvaldības iestādes, apzinājām cilvēkstāstus un devāmies ekspedīcijās. Bija savākts materiāls, kuru negribējās laist zudībā, un tapa 2021. gadā grāmata «Ogres vasarnīcu stāsti». Pēc tam domājām, ko tālāk, un radās ideja, ka varētu būt teātra izrāde, un tā beidzās ar audioteātra izrādi – pastaigu maršruts ģimenēm ar bērniem. Maršrutu var veikt jebkurā laikā – nepieciešams telefons, austiņas, un dodies audiopiedzīvojumā,» paveikto raksturo biedrības locekle Ilze Straģīte.
Nekas nav par velti
Bauskā viesi izstaigāja vecpilsētas teritoriju, rīkoja kopīgu tikšanos Dzeltenajā mājā un pēc tam iepazinās ar Bauskas pils muzeja izstādēm. Dzeltenajā mājā par savām kolekcijām viesiem pastāstīja Jānis Bite, savukārt Daira Jātniece cienāja ar zupu un pīrāgiem.
No D. Jātnieces viesi centās vairāk uzzināt to, kā sokas ar mazo uzņēmējdarbību Bauskā un kādas ir iespējas. D. Jātniece atzina, ka vairāk tomēr patīkot strādāt mājās, nevis kādā kafejnīcā Bauskā, lai arī tāds sapnis esot. «Vienu brīdi izmēģināju. Kamēr tu pats esi aiz letes, tikmēr viss strādā, bet, kad vairs neesi, zūd kontakts ar cilvēkiem. Savukārt, lai iegādātos kādu no vecpilsētas mājām un restaurētu, – tā ir liela nauda. Piedalījos biznesa inkubatorā ar pilnu jaudu, bet ātri kļuva skaidrs, ka tas nav mans. It kā naudu jau var dabūt, bet realitātē jau neviens par velti nedod – pretim jādod savs laiks, savi spēki, sava nauda,» stāstīja D. Jātniece.
Veiksmīga sadarbība
Biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes locekle Egija Stapkeviča uzsvēra, ka liela nozīme pēdējā laikā bijusi iespējai sadarboties ar citām nevalstiskām organizācijām un šajā situācijā ar nodibinājumu «ViedDoma», ar kuras palīdzību tapuši vairāki video, tai skaitā saistībā ar mēģinājumiem pārliecināt valstsvīrus par nepieciešamību ierobežot Kalna ielas satiksmi un veidot Bauskas apvedceļu, lai agresīvā satiksme mazāk bojātu Bauskas pilsētas ēkas un neradītu šķēršļus teritorijas attīstībai.
«Pašvaldība ar speciālistiem strādā pie Kalna ielas satiksmes ierobežošanas, un ir negatīva sabiedrības reakcija – tie, kam jāšķērso pilsēta ar automašīnām, iebilst. Jārēķinās, ka ir dažādas intereses, ir skaļi un agresīvi viedokļi. Lai mainītu viedokli, sadarbojāmies ar teātra amatierkopu «Dadži», un pārģērbies aktieris zaķa kostīmā apmeklēja bibliotēku, muzeju, citas ēkas un vērtēja, ar ko ir jāsaskaras. Uzņēma divas sērijas sadarbībā ar «ViedDomu», un cilvēki pēc tam sāka jau prasīt, kur zaķis palika,» stāstīja E. Stapkeviča.
Vairāk biedru
Biedrībā pamazām pieaug dalībnieku skaits. Šonedēļ plāno iestāties Evija Konstantinova, kas arī tikās ar Ogres attīstības biedrību, pulciņu papildināšot vēl viens biedrs, un kopā būšot 27.
«Gribēju būt starp gudrajiem prātiem. Starp gudrajiem prātiem arī pats kļūst gudrāks. Esmu baušķeniece, bet dzīvojusi Pierīgā, tagad esmu atpakaļ Bauskā. Mums nav tikai skaistas pilis, par ko priecājas tūristi, bet mums ir arī sava vecpilsēta,» stāsta baušķeniece.
E. Stapkeviča sacīja, ka biedrībai ir ne tikai biedri, bet arī kupls pulks sadarbības partneru un arī atbalstītāju, pārsvarā no iestādēm, kas atrodas Bauskas vecpilsētas teritorijā.
Ogrē biedrības pārstāvji tiekas reizi mēnesī, bet dažādas grupas strādā ar dažādām tēmām, un šīs grupas tiekas pat biežāk. Vienota centra nav, bet plānots dibināt Ogres novada investīciju attīstības biedrību, un no pārējiem ir cerība, ka šī biedrība kļūs par centru. Biedrības pārstāvji atzina, ka sadarbība ar Ogres pašvaldību pašlaik neesot vienkārša – atšķiroties viedokļi par to, kas jādara nevalstiskajām organizācijām, – vienas domas esot biedrībām, citas – pašvaldībai.
Top kopienas centrs
Biedrības «Bauskas vecpilsēta» vadības pārstāves īstenojušas vairākus projektus, kuru laikā nonākušas pie atziņas, ka nepieciešams strādāt ar iedzīvotājiem un tam nepieciešams nevis biedrības, bet gan kopienas centrs, kur varētu apvienoties vairākas biedrības vai cita veida organizācijas, darbojoties sabiedrības labā. Kopā ar vairākām biedrībām ir plānots tikties ar Bauskas novada vadību un vienoties par potenciālajām telpām šādam kopienas centram, bet biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore norāda, ka aicinātas arī citas biedrības, kuras vēlētos pievienoties kopienas centra aktivitātēm.
Sadarbība Ogres attīstības biedrībai vairāk saistīta ar uzņēmējdarbību, ko kā vienu no potenciālajiem nākotnes attīstības virzieniem saskata arī baušķenieki. Par Ogres biedrības telpām stāsta Signe Kraukle, kas savulaik dzimusi un augusi Bauskā: «Mūsu 110 kvadrātmetri ir ēka radošām izpausmēm. Esam apvienojušies četri mākslinieki – interjers, dizains, tekstils, keramika. Telpas īrē biedrība, bet katram māksliniekam ir sava teritorija, kuru kopj, uztur un par to arī maksā.»
Telpas kopumā ir nelielas, bet tās ir daļa no kultūras vēstures pieminekļa. Arī galvenā – «Latvijas Pasta» ēka – ir kultūras piemineklis, bet būvju kompleksa iekšpagalmā bija pamesta ēka, kas aizietu zudībā, jo pasts par to nerūpējās. Tagad šajā ēkā dzīvo, telpas nav tukšas. «Mēs kā biedrība iegūstam iespēju rīkot pasākumus – tos pašus tirdziņus, audioizrāžu atklāšanas pasākums notika pagalmā, koncerti,» vērtē Uldis Apinis. «Tā ir zināma neliela neatkarība, kā savs maziņš kultūras centrs, lai arī visas aktivitātes ir jāsaskaņo ar «Latvijas Pastu»,» stāsta Ilze Straģīte.
Reklāma