www.bauskasdzive.lv
Upītes nosaukuma labojums pēdējā rindkopā.
Bauskas apvienības pārvaldes divām pagastu nodaļām bijusi vadītāju maiņa, izraudzītas jaunas vadītājas, «Bauskas Dzīve» noskaidroja pašvaldībā.
Brunavas un Ceraukstes pagasta nodaļas vadītājas amatā no 15. jūlija ir Ginta Dervīte. Viņa iepriekš strādājusi Bauskas novada sociālajā dienestā – vadītāja sociālās palīdzības un sociālā darba nodaļā.
«Pati esmu no Ceraukstes, tas ir mans pagasts. Pieteicos, jo redzēju, ka ir iesākti ļoti labi projekti Ceraukstes pagastā. Attīstību vēlos turpināt. Gribu, lai pagasti ir piemēroti ģimenēm ar bērniem,» teic G. Dervīte. Brunavas pagastā iedzīvotāju konsultatīvā padome nav izveidota, toties Ginta Dervīte ar Ceraukstes pagasta iedzīvotāju konsultatīvo padomi sadarbību jau veido. «Uzklausīšu padomi, kad plānosim budžetu, jo iedzīvotājiem ir labāk redzams tas, pie kā vairāk jāstrādā nākamajā gadā,» tā izsakās G. Dervīte. Viņa atzīst, ka darba pašlaik ir diezgan daudz, jo viņa atnākusi strādāt laikā, kad varēja redzēt vētras postījumus.
«Bauskas Dzīve» lūdza komentāru par jaunajām nodaļu vadītājām arī pagastu iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm. Ceraukstes pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Raimonds Levko atzina, ka Ginta Dervīte ir pieredzējusi, labi tiek galā ar pēdējā laika lielāko izaicinājumu – vētras radīto postījumu likvidēšanu. «Tagad īpaši viņu netraucējam, jo darba ir daudz. Esam sazvanījušies, runājuši par pagasta dzīvi. Darbu vērtēju pozitīvi,» teic R. Levko.
Savukārt no 20. maija Īslīces pagasta nodaļas vadītājas pienākumus pilda Kristīne Latve. «Redzēju sludinājumu, pieteicos, jo mana prioritāte bija darbs tuvāk mājām, ilgstoši strādāju un braukāju uz darbavietu. Man ļoti patīk darbs ar cilvēkiem,» teic Kristīne Latve. Viņas iepriekšējā darba pieredze bijusi saistīta ar izglītības un ražošanas jomu. «Viena no prioritātēm šajā amatā ir vides sakārtošana un uzturēšana, īpaši pēc vētrām. Arī kultūras dzīvei jābūt ļoti aktīvai, tā mainās, vajadzētu saprast, kā vairāk ieinteresēt iedzīvotājus,» sacīja K. Latve. Viņa jau tikusies ar iedzīvotāju konsultatīvo padomi, kas, viņasprāt, pagastā darbojas ļoti aktīvi. «Pirmo reizi tikāmies savā lokā, pēc tam aicinājām iedzīvotājus. Padome ir ļoti pretimnākoša,» pārliecināta K. Latve.
Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Alise Kalniņa uzskata, ka Kristīne Latve ir laba vadītāja pagastam. «Vienīgais, kas bremzē, ir valsts birokrātija. Ir lietas, kas nav atrisināmas tik ātri. Piemēram, katru gadu pavasarī pārplūst upīte Plānīte pie Lībiešiem. Rezultātā ūdens nokļūst uz ceļa, daļa no tā pieder valstij, tāpēc jautājums paliek aktuāls – valstij neesot naudas, lai risinātu šo problēmu,» atklāja A. Kalniņa, «uzskatu, ka pagasts ar jauno vadītāju ir nonācis labās rokās.»
Es tik ļoti baidos, ka rūpēties par Brunavu jaunajai vadītājai nebūs ne laika, ne enerģijas. Mēs paliksim pabērna lomā. Skumji.
Algu maksā par rūpēšanos vai par strādāšanu?
Lībiešos nau Īslīces upītes
Vienkārši nav!
Tagad jāsaka – pagasta vecenes?
Rītausmu gājēju ietvi, kas virzienā uz Bausku vajag tīrīt. Pēdējā reize bija Martā. Pilns ar sīkiem akmeņiem un smiltīm. Slotu nav redzējis sen. Bet, ja ir tad ļoti pavirši.
Kur Una no Īslices palika?
Rītausmu gājēju ietves malās soliņus vajag nokrāsot, 10 gadi drīz būs kad pēdējo reizi krāsoti, noplukuši galigi. Atkritumu deformētās urnas arī vajag nomainīt . Un grāvju malas gar ietvi arī kaut kad vajag tīrīt. Cerams ka jaunā priekšniece nē tikai runās, bet arī darīs.
Priekšnieki nav paredzēti krāsošanai.
Kāpēc pēdējā laikā novadā notiek tik bieža darbinieku maiņa?
Rītausmas ciemā rīta stundās gājēju celiņš ir pilns ar Spānijas gliemežiem.
Jā es arī esmu redzējusi Spānijas kailgliemežus, bet tikai tajās gājēju celiņa vietas, kur ir mazdārziņi. It kā kāds speciāli būtu tos tur nolicis.
Nu, un jūs domājiet, ka priekšniekiem ir jāsalasa šie gliemeži? Katram mazdārziņu īpašniekam pašam tas jādara un pie tam ļoti cītīgi un katru dienu. Kad jāiet uz sapulcēm, kur šis jautājums par gliemjiem bija dienas kārtībā, tad nekā! Te komentēt…nu tādas pērles birst, ka traks! Labāk paraksies par to, lai šo sērgu iekļautu invazīvo sugu sarakstā, nevis te laiku tērē!
Kas šo pagastu kadru mainību rada? Pagastu apvienību priekšnieki? Vai vispār pagastu apvienības ir nepieciešamas? Citos novados tādu neesot. Vai pagastu apvienības nav lieks un dārgs starpposms un “sabojātais telefons”? Kāpēc pagastu apvienības radīja? Lai būtu amati visiem apvienoto pašvaldību darbiniekiem ? Lai nevajadzētu kādus atlaist pēc apvienošanas un lai atlaistie neradītu opozīciju?
Īsti jēgas nav, taisnība.
Noteikti vajag vienu pagastveci uz diviem pagastiem. Tādā gadījumā viņš varēs mierīgi sauļoties pie jūras un miera traucētājiem atbildēt, ka viņš ir otrā pagastā un šodien nav satiekams. Tā ir klasiska shēma jau no sociālisma laikiem.
Kāpēc jāparakstās? Mums ir biezs slānis ar iestādēm. Iestādes neredz Spānijas gliemežus vai negrib redzēt?
Vai tad kad parakstīsies, gliemeži izzudīs? Domājams,ka jāpieliek ikvienam savā roka.
Kas ir Bauskas pilsētas mērs?
Tad jau jebkurš pedagogs un laborants var pieteikties un būt par pagasta pārvaldes vadītāju.
Pastniece. Apseko pagasta teritoriju, satiek cilvēkus, redz situāciju, var izstāstīt pagastu apvienībai. Citu funkciju un pilnvaru laikam mūslaiku pagastvecim nav.