Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Īslīcieši rosina parakstu vākšanu, lai Spānijas kailgliemezi iekļautu invazīvo sugu sarakstā

Īslīces pagasta konsultatīvajai padomei bija tikšanās ar pagasta iedzīvotājiem. «Uzklausot priekšlikumus un ieteikumus, secinājām, ka viena no aktuālām tēmām, kas rūp ne tikai Īslīces, bet arī Bauskas novada un Latvijas iedzīvotājiem, ir Spānijas kailgliemežu populācijas invāzija,» tā «Bauskas Dzīvi» informē padomes locekle Evita Novicka.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šī invazīvā svešzemju suga ir savairojusies tik ļoti, ka rada pamatotu uztraukumu dārzkopjiem, rada zaudējumus lauksaimniekiem, stādu audzētājiem un pārnēsā slimību ierosinātājus, kas izraisa augu un dzīvnieku saslimšanas. Tie vairojas ātri, izdējot līdz 500 olām gadā.

E. Novicka, aprakstot situāciju, min, ka Spānijas kailgliemezis «lielos tempos «ieņem» mūsu dārzus, atpūtas zonas, upmalas, kapus un pārējās zaļās zonas. Un ne tikai – pagrabi, garāžas un pat suņu būdas….» Par to spriests sapulcē 4. jūlijā.

Galvenā problēma pašlaik, ka šis gliemezis, tāpat kā daudzas citas invazīvas sugas Latvijā, tiek pētīts un atzīts par invazīvu, bet nav iekļauts Latvijas invazīvo sugu sarakstā. «Pēc sarunas ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistēm un VARAM Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecāko eksperti M. Melnbārdi secinājums viens – šis ragainis jāiekļauj sarakstā!» pārliecināta E. Novicka un citi Īslīces pagasta padomes dalībnieki.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Īslīces konsultatīvā padome ir iesniegusi pieteikumu platformā «Mana balss»: https://manabalss.lv/i/3188 ,  kur iedzīvotāji aicināti nobalsot par Spānijas kailgliemeža iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā (pašlaik šajā sarakstā ir tikai viena suga – Sosnovska latvānis). Tā būs iespēja koordinētām rīcībām, lai ierobežotu šīs kaitīgās sugas izplatību Latvijā. Īslīcieši aicina arī citus novadniekus pievienoties balsojumā.

Lai ziņotu par Spānijas kailgliemežu populāciju katra dzīves vietā, lūdzam aizpildīt  https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/  ziņojot par invazīvās sugas atradnēm. Tas ir svarīgi, lai atbildīgās institūcijas redzētu gliemežu faktisko izplatību Latvijas teritorijā.  

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (12)

  1. Paskaidrojiet kas izmainīsies iekļaujot Spānijas kailgliemezi invazīvo sugu sarakstā?!Gliemis pārbīsies un laidīs ļekas vaļā?!Šamējam nospļauties par sarakstiem un koordinācijām.

    10
    4
  2. Un ko ”zaļie” = kā var gliemezīti apbižot – lai vairojas … Zaļo dēļ nekas jau nenotiek – lai gliemezīši vairojas un apēd ražu… Arī lauku ministrija klusē – ierēdņi jau tikai Rīgā un to gliemezi jau nav uz Rīgas asfalta redzējuši…

  3. gliemežu problēmas railbaltic jādibina? Ar tādu pašu struktūru, efektivitāti , (bez)atbildību, miljardu finansējumu.

  4. nu riktigas gaļas masas tais spaņņos,, nevar kau ko izdomat edinašanas apritē, vismaz kads labums ta buutu!!?? ar mājiņām Vīnes gliemjus ta mēs lietojam!??

  5. Tālavas taurētāj, parunā ar LU entomologiem. Indēt Spānijas kailgriemežus nedrīkst. Bet mehāniski izlasīt/izvākt un ielikt papīra maisiņā, lai tos sasaldētu pie -20 grādiem pēc Celsija un pecāk sadedzinātu ugunskurā, drīkst.

  6. Iecavas apvienības pārvalde ziņoja , kurās vietās ir kaisīta inde . Bauskas apvienības pārvalde klusē un izliekas neko neredzam. Bauska pilna ar šo trakumu, drīz nāks pa dzīvokļa durvīm iekšā… Dažus gadus atpakaļ indi kaisīja gar Mēmeli. Tagad nekā! 40 tūkstošus pilsētas uzkopšanas darbiem noņēma….

  7. kas no tā, ka gliemezi atzīs par “invazīvo sugu”, tas nokaunēsies un aizvāksies atpakaļ uz savu dzimteni? Diemžēl, to “invazīvo sugu atzīšana” ir laika nosišana ierēdņiem, jo ne kas jau uz labo pusi nemainīsies, redzot, kā pie mums iedzīvojušās jau gadiem par “invazīvām” atzītas sugas, gadu desmitos kļuvušas par ierastām vietējām.

  8. Vai iedzīvotāju konsultatīvajai komisijai nevajadzētu organizēt iedzīvotājus kolektīvai cīņai vietējā – pagasta/ciema līmenī, tā vietā, lai dublētu vides speciālista pienākumus? Varbūt nākamajā sapulcē var cilvēkiem izskaidrot, kā cīnīties? Ja ir tik traki, vajag ātru rīcību, citādi nākamgad katrs savairos pa 500 gliemezēniem.

  9. Kur ir Latvijas un Eiropas zinātnieki? Ir vajadzīgs zinātnisks risinājums. Prasta nolasīšana problēmu neatrisinās. Vajadzīgs gliemežu cūku mēris, putnu gripa, kovids vai kāds cits bioloģiskais ierocis. 21. gadsimtā zinātne ir degradējusies?

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.