Izdzīvošanas šovs – dzīve laukos; neasfaltētie ceļi šopavasar atkal ir grūti izbraucami vai pat neizbraucami

Nespējot sasaukt ministrus un citas atbildīgās personas, Bauskas novada iedzīvotāji atkal savas emocijas par lauku ceļiem izliek sociālajos tīklos un tālruņa zvanos redakcijai. Ar cerību, ka vismaz kāds sadzirdēs un ziņa varbūt aizies arī tālāk un skaļāk.

Latvijas lauku ceļi iegūst arī starptautisku skanējumu. Vecumnieku iedzīvotājam Dainim Rijkurim ir populārs sociālo tīklu konts «knowyourlatvians» ar gandrīz simts tūkstošiem sekotāju visā pasaulē, un tur vairāki sižeti ir veltīti Latvijas lauku ceļiem un tam, kā pa šiem ceļiem braukt. Nekā pozitīva pagaidām tur nav.

Acis ciet, gāzi grīdā!
Nevar izcelt kādu vienu Bauskas novada pagastu, kur situācija ar ceļiem būtu pati traģiskākā, –par VSIA «Latvijas Valsts ceļi» uzturētajām brauktuvēm sūdzas visā novadā, bet visvairāk tomēr Vecumnieku apvienības iedzīvotāji, visskaļākās balsis paš-laik ir Valles pagastā. Vissliktāk klājas tiem, kas dzīvo Taurkalnes ciema apkārtnē. Ja esot jābrauc uz Vecumniekiem vai Iecavu, metot lielo loku caur Ķegumu.
Toties, ja jābrauc uz Valli no Taurkalnes, tad tas februārī esot asu emociju notikums. «Uz Valli ir viens posms, kur jātaisa acis ciet, tad gāzi grīdā. Vienalga, kā brauc, – vari palikt bez automašīnas grīdas. Arī citi ceļi tādi paši. Viena Taurkalnes iedzīvotāja brauc strādāt uz Valli – viņai divreiz mēnesī jālabo mašīna. Šis posms mums katru gadu tāds,» stāsta Inese Ročāne no Taurkalnes.
Ja kādam esot vajadzīga ātrā medicīniskā palīdzība – tad līdz slimniekam var iznākt braukt stundu un vēl ilgāk. Un vēl tikpat ilgi jāved līdz slimnīcai.

Uzart un pieblietēt
«Valles ceļi – pat nepareizi runāju, tie jau nav ceļi. Teicu, lai zvana uz Zemkopības ministriju, lai to ceļa posmu uzar, nofrēzē un pieblietē,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» sašutumu pauž Valles pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekle Ilona Idere-Bankova. Viņa stāsta, ka uz 2018. gada Saeimas vēlēšanām savākusi piecus simtus iedzīvotāju parak-stu, runājusi ar deputātu kandidātiem par ceļu stāvokli, viņi solījuši īstenot projektus, cilvēki balsojuši. Un nekā. «Ir vietas, kur ceļus laboja, bet citās vietās pasaka,
ka nav jēgas kaut ko darīt,» teic I. Idere-Bankova.
Februārī bijušas dienas, kad nekursēja sabiedriskais transports. No Taurkalnes ciema uz Valles pamatskolu netika septiņi skolēni. Stāsta skolas direktors Jānis Viegliņš: «Zvanīja bērni no Taurkalnes un teica, ka satiksmes autobuss nebrauc. Pašvaldības autobuss tad devās viņiem pakaļ un divas dienas vadāja. Zvanīju pasažieru pārvadātāja firmai «Tukuma auto», un viņi teica, ka sliktu ceļu dēļ nebraucot. Aicināju, lai vismaz pabrīdina, jo bērniem uz skolu ir jātiek. Tas bija šoks – bērniem, vecākiem, skolai. Mums prasa izglītības kvalitāti, bet bērni nevar uz mācību iestādi tikt,» stāsta J. Viegliņš.
Viņš atzīst, ka laukos pamazām rodas nolemtības izjūta. «Šādā veidā cilvēkus «izdzen» no lauku mājām. Ne pie ārsta var aizbraukt, ne uz veikalu. Jāmeklē dzīvoklis, jāiztirgo sava zeme, īpašums. Viss nav slikti, bet tomēr – dzīvot laukos ir izaicinājums, kā realitātes šovs,» tā J. Viegliņš.

Arī citas atsauksmes par Vecumnieku apvienības teritorijā esošajām VSIA «Latvijas Valsts ceļi» uzturētajām brauktuvēm nav pozitīvas.«Es mīlu dzīvot laukos, bet šis ir šausmīgi. Piedāvāju ekskluzīvu iespēju pabraukt pa ceļu, kur nemaz nav ceļa.
Blakus esošā lauksaimniecības zeme ir labāka nekā mūsu ceļš. Laukos dzīvot ir labi, bet gribētos, lai ir labāk, un ir jāsāk ar ceļu sakārtošanu,» tā par ceļu Dāviņi–Misa–Iecava stāsta Laura Ekimane.
«Ar ceļu Iecava–Stelpe ir vēl traģiskāk. Bedre pie bedres. Savus vecākus satieku reti, brauksim ciemos, neskatoties uz ceļa kvalitāti, bet esam brīdināti, ka šis posms ir izbraucams ar ātrumu divdesmit, trīsdesmit kilometri stundā,» raksta Vita Dūra-Klieče. «Tas pats stāsts par ceļu no Valles līdz Ozolainei. Bedre pie bedres, dubļi līdz pusriteņiem,» sūdzas Sarmīte Kovale. «Likās, ka mana «Škodiņa» ceļa vidū iegrims un turpat arī paliks. Labi, ka šī tāda ņipra,» par ceļa posmu Misas tautas nams–Lambārte raksta Unda Vanaga.
«Braucu uz darbu pa ceļu Kurmene–Skaistkalne. Ceļš? Nē, tas ir neceļš. Bedre pie bedres, ar pirmo ātrumu. Domāju, ja greiders pabrauktu pa šīm bedrēm ar šķūri – sliktāk jau nebūtu, kaut par kripatiņu labāks būtu,» tā pauž Gunta Drezova.

Piecus kilometrus – trīs stundās
Bauskas novada iedzīvotāji min arī, ka lauciniekiem laikam jādomā par kādām īpašām automašīnām, kas tādus ceļus spēj izturēt. Iedzīvotājs, kurš nevēlējās paust savu vārdu, laikrakstam stāstīja par braucienu no A7 ceļa uz Mežotnes pagasta Strēlniekiem pa nesen pārbūvēto un atjaunināto grantsceļu (piecu kilometru attālums). Brauciens ildzis trīs stundas, trīs reizes sanācis saslīdēt grāvī, un atliek pateikties labiem traktoristiem, kas trīs reizes mašīnu izvilka. «Pieļauju, ja man būtu pilnpiedziņas automašīna, tad tiktu vieglāk cauri, bet, ja tev ir auto ar priekšējo piedziņu un mazāku jaudu, tad tāds ir tavs liktenis,» stāsta Strēlnieku iedzīvotājs. Tāpat iedzīvotāji sūdzas arī par Īslīces pagasta lauku ceļiem.

Savukārt Brunavas pagasta iedzīvotāja Līga Bajāre raksta: «It kā jau nevaram neko iebilst, jo paši izvēlamies dzīvot laukos. Tāpēc sakām: «Paldies, «Latvijas Valsts ceļi», par ikdienas «atrakcijām»! Grib’ vai negrib’ – mums jābrauc neceļos!» Viņai pievienojas Bauskas novada domes deputāts no Brunavas pagasta Mārtiņš Cimermanis: «Sasmējos par dzirdēto reklāmu radio. «Latvijas Valsts ceļi» aicina ziņot, ja pamanām, kad grantsceļi zaudē nestspēju. Hei, hello, ziņojam!»
Vecumnieku pagasta Misas ciema iedzīvotājus situācija īpaši kaitina tāpēc, ka jau gadiem sola asfaltu uz ciemu, turklāt pēdējā laikā sola jau tūlīt, tūlīt, bet nekas nenotiek.
«Braucot pa ceļu Vecumnieki–Misa, aizmirstas visas vērtības, kādas vecāki centušies iedot, – pacietība, iecietība, negausties un neburkšķēt, bet prast gaidīt! Nu, cik ilgi to var?! Tik ļoti nerēķināties ar cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus novada centra, «barot» ar solījumiem un likt gaidīt, gaidīt, nepasakot, cik ilgi. Aicinu amatpersonas, kuras izjūt atbildību par saviem iedzīvotājiem, doties testa braucienā, sajust šo piedzīvojumu pašiem un saprast, ka tās nav tikai emocijas, bet patiesa sāpe par nepadarītiem darbiem, apgrūtinātu pārvietošanos, dubļainām mašīnām un neapmierinātiem cilvēkiem. Es un ikviens, kurš dzīvo Bauskas novadā, neatkarīgi no vietas, kuru viņš sauc par mājām, grib sajust pašvaldības un valsts rūpes, justies novērtēts un vajadzīgs,» raksta Anna Balgalve no Misas.
Viņu mierina Bauskas novada domes deputāts Guntis Kalniņš, kurš uzsver – ja nebūs pārsūdzību, 7. maijā ceļu jāsāk būvēt. Misas iedzīvotāji gan ticēšot tikai tad, kad būs asfalts. «Neviens vairs netic. Arī pirms 15 gadiem bija teksts, ka nu tik būs Misa–Iecava jauns segums. Mēnesi strādāja, atzīmēja robežas, veda šķembas, bet uznāca krīze, un viss beidzās. Pašlaik dzīvoju citā novadā un izjūtu, ko nozīmē nelauzt mašīnu,» raksta Gunita Balode. ◆

LVC KOMENTĀRS

Atkušņa un nokrišņu ietekmē šķīdonis iestājies visā valsts teritorijā, tālab uz ceļiem noteikti transporta masas ierobežojumi. Situācija var mainīties katru dienu, ziņo uzņēmumā «Latvijas Valsts ceļi» (LVC).
Bauskas novadā pagaidu ierobežojumi 27. februārī ieviesti valsts autoceļu posmos Saulaine–Virsīte–Svitene–Senči (V1030), Lietuvas robeža–Svitene–Jāņukrogs (V1032), Bauska–Brunava–Paņemūne (V1022), Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne (V1020), Ozolaine–Skaistkalne–Straumes ( V1003), Krūškapi–Bikšas (V953), Taurkalne–Dobelnieki (V935), Jaunsaule–Ozolaine–Bērznieki (V1019), Mežmuiža–Krīči (V937), Bauska–Aizkraukle (P87), Druva–Birzgale–Valle (V995), Brukna–Baltiņi–Bārbele (V1017), Jaunsaule–Ozolaine–Bērznieki (V1019), Bauska–Linde (P88).

LVC pārstāve Anna Kononova laikrakstam «Bauskas Dzīve» norādīja, ka Bauskas novada ceļi un to uzturēšana ne ar ko neatšķiras no ceļiem visā pārējā valsts ceļu tīklā. Autovadītājiem un pārvadātājiem jārēķinās, ka šķīdoņa laikā grants ceļi nav komfortabli braukšanai, kā arī daudzviet noteikti transportlīdzekļu masas 10 tonnu ierobežojumi.

A. Kononova atzīmēja, ka grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt – uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. «Tomēr gan iedzīvotāji, gan pašvaldība regulāri uzstāj uz pretējo – lai uzturēšana tiktu veikta, neieklausoties speciālistos, kuri norāda, ka, veicot uzturēšanu šķīdoņa laikā, ceļa stāvoklis var vēl vairāk pasliktināties. LVC speciālisti seko līdzi ceļu stāvoklim, tiklīdz grants ceļi apžūs, uz tiem tiks veikti uzturēšanas darbi, kā arī tiks noņemti masas ierobežojumi. Šāda rīcība attiecināma uz visu valsts ceļu tīklu, kurā ietilpst arī Bauskas novadā esošie valsts autoceļi,» paskaidro A. Kononova.