www.bauskasdzive.lv
Novada vidusskolās 12. klasēm tiek organizēti žetona sarīkojumi. Tāds 10. februāra vakarā notika Bauskas Valsts ģimnāzijā (BVĢ).
Skolas lielā zāle piektdienas vakarā bija pilna ar degsmi, uztraukumu un neziņu – kas sagaidāms? Tumša zāle. Klusums. Sarīkojumu sāk ģimnāzijas direktore Linuta Ģerģe, pieminot, ka viņa pieradusi, ka skolā ir unikāla pasākumu plānotāja un vadītāja – direktores vietniece Inita Nagņibeda, bet šis gads ir citādāks, jo direktores vietniece šogad ir arī 12.a klases audzinātāja, un tas nozīmē, ka pasākums jāvada direktorei pašai. Protams, gluži viena publikas priekšā skolas vadītāja nepaliek, palīgos nāk vienpadsmitie – žetonus un kulonus 12. klasēm saiņo un pasniedz 11. klašu audzēkņi.
Pasākuma oficiālā daļa rit uz priekšu, pēc direktores uzrunas un apsveikuma ir laiks «paspīdēt» vienpadsmitajiem. Elizabetes Šulces kokles spēles pavadījumā divpadsmitos sveic Keita Kondore: «Šeit, te un tagad mēs svinam skolu, apzināmies savu izvēli piederēt Bauskas Valsts ģimnāzijai. Jūs, divpadsmitie, esat bijuši mūsu skolas paraugs un zobu sāpes reizē! Vēl ilgi atcerēsimies jūsu organizētās «iesvētības» vidusskolā, bet vēl vairāk priecāsimies ieņemt skolas vecāko godu nākamgad. Mēs, vienpadsmitie, vēlamies un vēlam arī jums nekad neaizmirst savu skolu, neaizmirst šeit iegūtos draugus, uz ielas pasveicināt skolotājus, žetonu glabāt cieši pie sirds un lepni visai pasaulei teikt, ka es reiz mācījos Bauskas Valsts ģimnāzijā!» Un daži acu pāri lustras gaismās mirdz asaru pilni. Apziņa, ka vēl nedaudz – un viss. Skola, kurā pavadīti 12 gadi, paliek pagātnē.
Bet pietiek raudāt, laiks saņemt žetonus! Vienpadsmitās klases pastrādājušas kārtīgi, kastītes, kurās ievietoti žetoni un kuloni, veidotas pašu rokām – zīmētas, grieztas, locītas un sasietas ar skaistu bantīti ar ikviena divpadsmitās klases skolēna vārdu. Visām trim klasēm žetonu kastītes rokās, un oficiālajai daļai jāliek punkts. Par to parūpējas 11.b klases skolniece Kintija Gurkovska ar apsveikuma dziesmu «Titanium» (Dāvids Geta).
Žetonu vakara ne tik oficiālo daļu atklāj 12.a klases skolēni – Betija Upelniece, Dāvis Karļuks un Paula Šumina. «Cienījamās dāmas un godājamie kungi, nu mums ir viss skaidrs… Šeit notiek slepeno aģentu 012 pulcēšanās,» sāk Paula. «Jā, tam ir pierādījumi, jo fakti ir neapgāžami: viņiem visiem rokās ir slepenās kastītes ar šifru – BVĢ!» Un, Paulu papildinot, turpina Betija: «Atmaskoti! Aicinām brīvprātīgi atvērt aģentu 011 sūtītās kastītes un uzvilkt pirkstā vai iekārt kaklā aģentu 012 piederības zīmes.»
Un zālē sāk raustīties gaismas, atmosfēra no aizkustinošas kļūst mistiska – kas gaidāms? Kad žetoni uzvilkti pirkstā un kuloni iekārti kaklā, zālē saviļņojas emocijas – lepnums par sevi, prieks par citiem, un vaigus klāj laimes asaras par darbu, kas paveikts, un tik mazo brīdi, kas vēl atlicis skolā.
Dāvis «mistiku» kliedē: «Un tagad atklāsim pirmo aģentu grupu – viņi ir ar noslieci uz naudas pelnīšanu un, protams, arī tērēšanu.» Betija uzmundrina pūli: «Un tā, aģenti 012 ar segvārdu «a»!» Pie darba ķeras 12.a klase ar priekšnesumiem. Paula par savu klasi izsakās šādi: «Biznesmeņi visvairāk mīl sevi, un, protams, jūs viņus arī mīlat!» Klasē dēvēta par Lakstīgalu, publiku iesilda Luīze Straģe ar Renāra Kaupera dziesmu «Mazā bilžu rāmītī», Kristers Kalējs uzstājas ar, kā klase teiktu, «aizkustinošu» priekšnesumu – «Tekilas» dziesmu («The Champs»), kurā jānodzied viens vārds. Dāvis kopā ar klasesbiedru Robiju publikai liek smieties, stāstot savus ikdienas jokus un anekdotes par dažām skolotājām.
A sektora aģentiem ir savi spiegi C sektorā (12.c), kuri veikuši statistisku izpēti par 12. klases ikdienu, kurā sniedz informāciju par kavējumiem klasē, to iemesliem, kas ir: aizgulēšanās, kaķa barošana, auto nedarbošanās, autostāvvietas atrašanas problēmas skolas pagalmā, neziņa, ka ir darbdiena, un vēl citi. Par skolas bulciņām aizmirst nav atļauts, tāpēc statistika par iztērēto naudu bufetē ieinteresē publiku, kā arī, pēc Ralfa Korņenkova vārdiem, «tas ir labs iemesls vecākiem lūgt lielāku kabatas naudu».
12.b klase Bauskas Valsts ģimnāzijā šķiet īpaša. No šīs dienas dēvēta par «dīvainajiem mediķiem», jo tāds bija viņu priekšnesums. Jautrību raisa «smadzeņu skenēšanas» rezultātos redzamas krāsainas smadzenes. «Tās nav smadzenes, tā ir vista.» Ārstam vajadzīgas pusdienas, kuras iespējams iegādāties turpat esošajā veikalā «Elvi». Vecmāte Keita Asone, aizgājusi pusdienās, spiesta izsludināt sarkano kodu, jo veikalā sākušās dzemdības. Sasaukusi visu 12.b klases brigādi, pieņēma meitiņu, kuru dzemdējusi māmiņa Jēkabs.
12.b klase «iesildījusi» gan sevi, gan skolasbiedrus un vecākus pavisam neformālajai daļai. Laiks ballītei! 12.a klases skolniece izjūtas par vakaru apraksta šādi: «Sākumā, kad sākām plānot žetonu vakaru, tas nešķita nekas īpašs, izjūtās datums bija vēl tālu. Bet, ak vai, tas pienāca tik ātri! Visnotaļ ar pacilātām emocijām, prieku, aizkustinājumu un mazliet bēdām, ka ir palicis pavisam mazs laika sprīdis līdz eksāmeniem.»
Skolēni nav vienīgie, kas vakaru izbaudījuši ar visām iespējamajām emocijām. 12.c klases skolnieces Emīlijas Birkvaldes mamma Edīte ir sajūsmā: «Emocijas… Ieraugot savu «mazo» meitiņu, apjautu tā īstāk, ka tūlīt, tūlīt, pēc pāris soļiem viņa būs prom, skola beigsies, ikdienišķās sarunas, kašķīši, rūpes, raizes un citas lietas vairs nebūs ikdienas sastāvdaļa. Bet tās nav skumjas izjūtas, tas ir lepnums! Kad klase ienāca zālē, patiess prieks, tās domas: cik viņa ir skaista un maziņa starp visiem lielajiem klases zēniem. Pasākuma laikā bija prieks, jo ir interesanti redzēt, cik viņi, divpadsmitie, ir patstāvīgi un radoši. Bija īstā apjausma, ka mūsu bērni ir jau pieauguši. Viņi vairs nav «maziņie». Pasākums un tā gaisotne bija fantastiska, izjūtas paspilgtināja abas dziedātājas. Skumju par to, ka skolas gaitas beigsies, nav, jo mums sarunas par to, kas būs un kā būs, notiek bieži, tāpēc jau esam pieraduši pie domas, ka vasarā sāksies cits posms, būs citādāk. Māja tagad jau tukša nepaliks, šis bija ievads izlaidumam, pēc izlaiduma laikam gan būs vientuļāk. Bet man ir prieks, un ļoti lepojos ar visiem topošajiem absolventiem!»
Teksts: Kintija Gurkovska
Reklāma