Izlaidumu laika dižpārdoklis – puķuzirņi; Kristīnes Rikmanes padomi un pieredze kā audzēt un kopt šos ziedus

Kopš Kristīnes Rikmanes ģimene audzē puķuzirņus – un tie būs jau aptuveni 25 gadi –, šie pastelīgo toņu un smaržas ziedi no modes nav izgājuši. Kā gan izlaidums bērnudārzā vai skolā bez aromātiskiem neskaitāmu rozā nokrāsu pušķiem?!

Novārtā atstāt nedrīkst
No malas varētu šķist – skaists gan tāds darbs ar puķuzirņiem. Taču Kristīne Rikmane atklāj, ka sezonas laikā nekam citam brīvu brīžu un spēka neatliek: «Puķuzirnis ir kā tāda govs mājās. Nevari nevienu dienu atstāt novārtā. Ja negriez ziedus, tad tu to sien – atļausi ziedkātam nokārties, tas būs līks un greizs, un nevienam nebūs vajadzīgs.»

Kristīne audzē tikai lielziedu puķuzirņus, kas speciāli paredzēti grieztajiem ziediem. Tie, ar kuriem labprāt priecējam acis piemājas puķudobēs, ir smaržīgie ar mazākiem, toties salīdzinoši aromātiskākiem ziediem. Jāteic gan, ka arī lielziedu puķuzirņu siltumnīcā reibināja neuzbāzīgs, turpat ēterisks parfīms. Vissmaržīgākie esot balto un citu gaišo krāsu šķirņu puķuzirņi. Tumšajiem smaržu kompozīcija nemanāmāka.

Siltumnīcā latviska «kompānija»
Puķuzirņu sezona sākas jau februārī, kad zirņus sēj podiņos. Aprīlī, sākoties siltākam laikam, tos stāda zem seguma, jo trauslie ziedu «taureņi» ir ļoti jutīgi pret lietu. Uz ziedlapām tikušās ūdens lāses atstāj neglītas pēdas. Savukārt saspringtais ziedēšanas laiks tiem ir no aptuveni maija otrās puses līdz jūnija beigām. Ir gan bijuši gadi, kad vēl pirmajā septembrī var sagriezt puķuzirņu pušķi, taču vasaras otrajā pusē aktuālāki kļūst citi ziedi.

Kristīne puķuzirņu sēklu iegādājās audzētavā «Mazā dārzniecība», kur tiek arī selekcionētas jaunas puķuzirņu šķirnes. Kristīnei patīk, ka tām doti gan skanīgi latviešu vīriešu un sieviešu vārdi, gan citi latviski nosaukumi, piemēram, ‘Edžus’, ‘Daina’, ‘Inese’, ‘Garais Valdis’, ‘Savai zemītei’. Sēklas šajā dārzniecībā var iegādāties ikviens interesents. Kristīnes siltumnīcās šogad zied dažādu šķirņu sajaukums. Starp vietējiem puķuzirņiem aug tikai viens «ārzemnieks» – bēbīšrozā ‘Baby girl’.

Cenu diktē kāts, ne zieds
Lai puķuzirņi veiksmīgi sadīgtu, Kristīne tos iepriekšēja vakarā aplej ar siltu ūdeni (maksimāli līdz 70 grādiem). No rīta ūdeni nolej un zirņus savīsta lupatiņā vai marlē, lai tie sadzen asniņus. Puķuzirni nedrīkst iekaltēt. Puķuzirņu dēstu audzēšanai der tomātu kūdra. Katrā kūdras trauciņā audzētāja liek divus zirņus – lai vismaz viens ar garantiju uzdīgtu. Paaugušos dēstus nogalotņo, lai veidojas pazarītes un daudz skaistu ziedu. Aprīlī, kad jau ir stabili plusi, tāpat pa pārim kā auguši tie tiek iestādīti pastāvīgā vietā. Ja kādā podiņā izaudzis tikai viens dēsts, tad tam tiek piemeklēts pāris. Kristīne piebilst, ka puķuzirnis ir izturīgs un nelieli mīnusi tam nekādu skādi nenodara. Vienā siltumnīcā tiek izstādīti vairāk nekā 300 stādu podiņi. Šis darbs aizņemot divas dienas – pirmajā tiek sagatavota augsne, otrajā puķuzirņiem sākas jauna dzīve siltumnīcā. Stādījumi aprīkoti ar pilienlaistīšanu. Kad uznāca lielais maija karstums, siltumnīcas sienas tika izņemtas, citādi ziedi svelmē būtu «izcepušies». Augstā temperatūra gan ziedu ražu jau pabojājusi, jo ātri izziedina ziedus, neļaujot ziedkātiem izaugt garākiem. Lai cik paradoksāli tas neaizklausītos, puķuzirņa cena atkarīga no kāta garuma. Kristīnei citu gadu tie bijuši pat 80 centimetrus gari. Tas diktē cenu, jo ļauj izveidot izvērstāku, lielāku pušķi.

Puķuzirņi var izaugt līdz pat diviem metriem. Kristīne tiem ļauj stiepties tiktāl, cik tos var ērti atsiet un griezt. Parasti uz to brīdi sezona jau arī esot izskaņā.