LETA
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) rosina vēl par desmit skolām samazināt speciālās izglītības iestāžu skaitu, liecina ministrijām un sociālajiem partneriem saskaņošanai nodotais IZM izstrādātais informatīvais ziņojums “Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu”.
Sešu gadu laikā speciālās izglītības iestāžu skaits samazinājies no 60 speciālās izglītības iestādēm 2015./2016.mācību gadā līdz 43 speciālās izglītības iestādēm 2021./2022.mācību gadā, teikts ziņojumā.
IZM ziņojumā secina, ka jaunas speciālās izglītības iestādes nav veidojamas. Izvērtējot speciālās izglītības iestādes pēc izvirzīto kritēriju kopuma, IZM saskata, ka Kurzemes reģionā no astoņām speciālās izglītības iestādēm būtu attīstāmas sešas. Dienvidkurzemes novadā no Padures un Mežupes pamatskolām būtu veidojama viena speciālās izglītības iestāde, primāri nodrošinot piemērotas telpas ar atbilstošu infrastruktūru un vides pieejamību.
Liepājā, Saldus, Tukuma un Kuldīgas novados būtu saglabājamas un attīstāmas līdzšinējā Liepājas Līvupes speciālās izglītības iestāde-attīstības centrs, Kalnsētas pamatskola, Tukuma novada speciālās izglītības iestāde un Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs. Talsu novadā Upesgrīvas pamatskola būtu saglabājama un attīstāma, ja tās īstenošanas vieta līdzšinējās īstenošanas vietā Uguņciemā, Vandzenes pagastā, Talsu novadā, tiktu organizēta tuvāk novada administratīvajam centram, nodrošinot piemērotas telpas un vides pieejamīb, norāda IZM. Savukārt, izvērtējot Ventspils novada Annahites pamatskolas darbību, ministrijas saskata, ka tās turpmākā darbība nav attīstāma.
Zemgales reģionā no astoņām speciālās izglītības iestādēm būtu saglabājamas sešas. Dobeles, Jelgavas, Aizkraukles un Jēkabpils novadā būtu saglabājamas līdzšinējās Bērzupes speciālā pamatskola, Lielplatones pamatskola-atbalsta centrs, Kokneses pamatskola-attīstības centrs un Antūžu pamatskola. Savukārt Bauskas novadā no Zālītes un Pamūšas speciālās pamatskolas būtu izveidojama viena speciālās izglītības iestāde ar atbilstošu infrastruktūras, telpu, materiāltehniskās bāzes nodrošinājumu un vides pieejamību.
Ņemot vērā, ka Jelgavā ir divas speciālās izglītības iestādes – Jelgavas pamatskola “Valdeka”-attīstības centrs un Jelgavas Paula Bendrupa pamatskola, izvērtējot abu speciālās izglītības iestāžu darbību, kā arī Jelgavas pamatskolā “Valdeka”-attīstības centrā īstenotās izglītības programmas un normatīvajā regulējumā noteikto par attīstības centra statusa piešķiršanu, IZM saskata, ka attīstāma būtu Paula Bendrupa pamatskola, savukārt attīstības centram būtu maināms izglītības iestādes tips.
Vidzemes reģionā no 11 speciālās izglītības iestādēm būtu saglabājamas sešas, uzskata IZM. Gulbenes, Limbažu un Madonas novados būtu saglabājamas Sveķu internātpamatskola, Limbažu novada speciālā pamatskola un Dzelzavas speciālā pamatskola. Atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, Cēsu novadā būtu atbalstāma Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas attīstība, savukārt Cēsu Bērzaines pamatskolas-attīstības centram būtu jāmaina izglītības iestādes tips no speciālās izglītības iestādes uz vispārizglītojošo izglītības iestādi, bet Spāres pamatskolas darbība būtu pārtraucama. Vienlaikus ministrija, izvērtējot Smiltenes novada speciālās izglītības iestāžu darbību saskata, ka Gaujienas pamatskola būtu attīstāma, bet Smiltenes novada speciālās pamatskolas darbība būtu pārtraucama.
Savukārt Valmieras novadā būtu saglabājama un attīstāma Valmieras Gaujas krasta vidusskola-attīstības centrs, bet Ziemeļvidzemes pamatskola būtu jāreorganizē, to pievienojot Valmieras Gaujas krasta vidusskolai. Atbilstoši Ogres novada virzītajai vīzijai – attīstīt iekļaujošas izglītības iespējas novada izglītības iestādēs -, ministrija, atbalstot šādas vīzijas virzību, saskata, ka Valdemāra pamatskolas darbība būtu pārtraucama.
Saskaņā ar ziņojumu Latgales reģionā no sešām speciālās izglītības iestādēm būtu attīstāmas piecas. Līvānu novada Rudzātu speciālās pamatskolas, Augšdaugavas novada Medumu speciālās pamatskolas, Rēzeknes novada speciālās pamatskolas un Daugavpils Stropu pamatskolas-attīstības centra darbība būtu turpināma un attīstāma. Izvērtējot Krāslavas novada Aleksandrovas pamatskolas darbību, atbilstoši ministrijas izvirzītajiem kritērijiem, tās turpmākā attīstība būtu atbalstāma, ja speciālās izglītības iestādei tiek nodrošināta mācību procesa īstenošanas vieta sociāli aktīvā vidē ar attīstītu infrastruktūru.
Savukārt Rēzeknes novada pamatskolai-attīstības centram, ņemot vērā neatbilstības izglītības iestādes darbībā un normatīvajā regulējumā, izglītības iestādes tips būtu maināms uz vispārizglītojošu izglītības iestādi.
Pierīgā un Rīgā būtu saglabājamas līdzšinējās desmit speciālās izglītības iestādes, proti, Jūrmalas pilsētas pamatskola, Gaismas pamatskola Ropažu novadā un Rīgā – Rīgas 1.pamatskola-attīstības centrs, Rīgas 2.pamatskola, Rīgas 3.pamatskola, Rīgas 4.pamatskola, Rīgas 5.pamatskola-attīstības centrs, Rīgas Daugavas pamatskola, Rīgas Ēbelmuižas pamatskola, Rīgas Strazdumuižas vidusskola-attīstības centrs.
Veidojot IZM vīziju par speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanu, jāņem vērā, ka 2022./2023.mācību gadā IZM amatpersonas turpinās apmeklēt pārējās 22 speciālās izglītības iestādes un veiks sarunas ar to dibinātājiem, lai veicinātu iekļaujošas izglītības nostiprināšanu katras pašvaldības administratīvajā teritorijā un veidotu mūsdienām atbilstošas un kvalitatīvas speciālās izglītības iestādes, norāda IZM.
Valdība plāno IZM uzdot līdz šā gada 31.decembrim turpināt sarunas ar dibinātājiem, lai izvērtētu speciālās izglītības iestāžu turpmākās attīstības iespējas, liecina ministrijām un sociālajiem partneriem saskaņošanai nodotais IZM izstrādātais informatīvais ziņojums “Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu”.
Foto: bauska.lv
Beidzot!
Kas tur būs labs? Integrēs slimos bērniņus parastajās skolās, bērnudārzos? Skolās ir asistenti, bet bērnudārzos, ja vecāki nepiekrīt un neiet med.komisiju, arī, ja iziet un bērnam konstatē mazāku, vai citādu problēmu, asistentu nav, audzinātājas, var nokārties, ņemoties, ar tādu bērniņu, kuram būtu vajadzīgs specialistu atbalsts, bet kuram tas interesē? Pārējiem bērniņiem laika nav, bet rezultātu prasa no audzinātājām, gan vecāki, gan iestāde, gan skolas.
“… audzinātājas, var nokārties, ņemoties, ar tādu bērniņu, kuram būtu vajadzīgs specialistu atbalsts, bet kuram tas interesē?”
Ne visas audzinātājas gatavojas darba dienas nodarbībām. Atnāk kā tukšas lapas uz darbu un tad ķer, grābj, izdomājot ko darīs. Ja bērni sastrīdas, tad vienu nosauc par “agresīvu”, citu par “psihisko”, vēl kādu par “slinku”. Ja paklausās, kā bērni tiek apsaukāti, ja paskatās uz audzinātāju attieksmi pret darbu un audzēkņiem, viņu vecākiem, tad vēl lielāka nozīme kļūst atalgojumam. Ja būtu laba alga, varētu atlasīt labākos pedagogus. Diemžēl pašlaik gadās, ka jāsamierinās ar neiecietīgām, augstprātīgām, emocionāli agresīvām, noraidošām, dažkārt depresīvām audzinātājām un auklītēm, bērnudārzu psiholoģēm. Turklāt, jo mazturīgāka audzēkņa ģimene, jo vairāk var dabūt ciest. Daudz ko izšķir Ziemassvētku dāvaniņas vērtība.
Zinu, ka nepareizi, bet es domāju, ka visas tās integrēšanas lietas ir murgs. Zaudē gan slimie gan veselie bērni. Īpašajam bērnam ir par maz individuālās pieejas, savukārt veselie bērni to vispār nesaņem, jo skolotājs spiests ņemties ar īpašo bērnu.
Nav labi, nav.
Aizbrauciet, paskatieties, kāda ir Pamūšas skola! Šķiet, jau vairāk nekā desmit gadus pašvaldība cerēja, ka valsts dos naudu asistentiem, atbalsta speciālistiem vispārizglītojošajās skolās. Minētās speciālās mācību iestādes budžets daudzus gadus bija arvien 2009. gada līmenī.
Pavasarī lielzemnieki nomiglo ar augu aizsardzības līdzekļiem savus sējumus, vējiņš papūš un pa karstās dienās atvērtajiem logiem ienes tieši klasēs. Ja logi aizvērti, tāpat jau pagalmam tiek kāds grams indes. “Labvēlīga” ietekme kā bērniem, tā skolotājiem, darbiniekiem…
Valdība pieliek algas vispārizglītojošo skolu pedagogiem, ne speciālo. Ļoti motivējoši. Bērns aiziet uz baseina nodarbību un sajauc virzienus, ejot virsdrēbēs ģērbties uzreiz uz dušām. Sporta skolotāja sāk kliegt, dusmās šņācot. Klātesošā mamma – maza vienība. Bail iedomāties, kas notiek, kad paliek skolotāji vieni paši ar bērniem. Laikam jau tā tiek celta bērnu pašapziņa. Kā atzina tā pati sporta skolotāja: “Ar augstām pašapziņām labāk veicoties mācībās.”
Pastaigājiet pa Pamūšas klasēm, garderobēm! Tukšas sienas un plaukti, 1mx1m būcenītī ziemas ārdrēbes, sporta tērpu maisiņus, vairāku veidu apavus saliek vairāk nekā desmit bērnu. Daudzi nāk no mazturīgām ģimenēm, bet skolā uz gaismu nav ko cerēt. Tur tas pats sagaida. Skolotājas arī ir mammas, bērniem noder mācību līdzekļi. Galu galā alga ir kāda ir, rēķini jāmaksā. Turpmāk būs vēl skaudrāk. Saturieties audzēkņi!
Turpretim, ja mamma aizbrauc paskatīties uz Rīgas internātvidusskolu bērniem ar dzirdes traucējumiem un Cēsu internātpamatskolu–attīstības centru, un sāk uzdot jautājumus vietējai direktorei, var taču ievākt info no speciālā bērnudārza, kur bērns iepriekš mācījies, un vēl bērnam “pacelt pašapziņu”.
Un kura būs direktore?
Un kura būs direktore?
Ja mans bērns ietu pilsētas skolā, jo ģimene dzīvo Bauskā, tad viņš varētu ikdienā paspēt apmeklēt ārpusskolas nodarbības interešu izglītības iestādēs un slimnīcas rehabilitācijas nodaļā. Ja nevar, un diemžēl nevienā no trim Bauskas izglītības iestādēm nav mācību programmas ar garīgās attīstības traucējumiem, tad jāziedo vērtīgais bērna agrīnais attīstības periods un jādodas uz lauku skolu. Pašreizējai nav ne vainas, tomēr ik pa laikam rodas transporta loģistikas problēmas bērna saslimšanas vai traumas gadījumā.
Kāds saka, ka pilsētai tiekot treknākais kumoss no novada budžeta, bet ārpuspilsētas mazo lauku skolu tīkls turas tieši pateicoties Bauskas bērniem–invalīdiem. Saprotu, bērniem tāpat jau daudz trūkst, kāpēc viņi un viņu ģimenes vēlreiz nevarētu ziedoties?!
Pamūšas skolā nav sporta skolotājas,ir skolotājs…..nez no kurienes šitie fakti sagrābstīti….
No savas pieredzes, kad Pamušā strādāja sporta skolotāja.
«Savukārt Bauskas novadā no Zālītes un Pamūšas speciālās pamatskolas būtu izveidojama viena speciālās izglītības iestāde ar atbilstošu infrastruktūras, telpu, materiāltehniskās bāzes nodrošinājumu un vides pieejamību.»
Ne vienai, ne otrai pašlaik esošai skolai nav atbilstošas infrastruktūras, telpu, materiāltehniskās bāzes nodrošinājuma un vides pieejamība. Tā kā Bauskas pamatskola ir maza izglītības iestāde audzēkņu skaita ziņā, visātrāk un lētāk prasībām atbilstošu novada skolu bērniem ar īpašām vajadzībām var izveidot, slēdzot pamatskolu. Savukārt, pašreizējie skolēni var izvēlēties kādu no citām divām vispārizglītojošām pilsētas skolām vai Bauskai netālās lauku skolas, no kurām kāda jau strādā privātskolas kvalitātes līmenī.
Pamūšas skolā daudz darīts,nevar salīdzināt kā bija,bet ēkas vecas gan,tur pašvaldībai kauns!
Laba doma-reorganizēt pamatskolu ieliekot bērnus Ģimnāzijā un 2.vidusdkolā.
2.vidusskolā infrastruktūra sakārtota fantastiski.
Slotai!
Nesatraucies.
Tu nebūsi.
šausmas, kur tādi cilvēki rodas?
Un būs atkal pamestas ēkas,aizaugusi teritorija un cilvēki bez darba.
Skumji.
Paskatieties kādi Mežgaļi tagad ir.
Izdzīvos, kas pārmainīsies.
Pele2 laikam pa savas istabas logu pesticīdus saostījusies.
Pati saprati,ko samurgoji??
Laikam divas skolas ar pilnu ”vadošo direktoru + lielskaita vietnieku katrā skolā” un puskaitu skolēnu katrā skolā ir rajonam par daudz. Tas pats ir arī citās skolās — skolotājs māca skolēnus, bet ko māca ”vadošie vietnieki”? Kārļa laikā pamatskolā vadošais bija skolas pārzinis un pie tam uz pusslodzi ( mazākā skolā) – kā šodien – tur jau tā skolas nauda pazūd…
Nesatraucies ,tālavas taurētāj.Viens otr jau aizplēsis uz Vecsauli par direktoru.Demitā darba vieta vadošā amatā pensijas vecumā.Tā lūk vajag,pamest savu kolektīvu,kad grūtības sākas.
Nezin,vai šo apstiprinās??
Savulaik, kad bērns gāja speciālajā bērnudārzā «Saulespuķe», kas atrodas ārpus pilsētas, ģimenei nācās iegādāties un uzturēt otru saimes auto. Tiem, kam ir mašīna, zina, kas tas nav lēts prieks. Vecākiem jāuzņemas vairāk darba, lai to varētu atļauties. Daudzi nespēj un māmiņas aiziet no darba, lai izvadātu atvasi kājām. Ja ģimenē paliek viens pelnītājs, palielinās nabadzības un atstumšanas risks. Tas nav patīkami.
Pirms vairākiem gadiem izglītības nodaļā bija iecere «Saulespuķi» pārcelt uz Bausku, bet tās vietā izveidot parastu bērnudārzu. Rundāles novads nepiekritis finansējuma dēļ. Dārziņš papildinājis pašvaldības budžetu.
Joprojām Bērzkalnu iedzīvotāji ved bērnus uz Bausku, bet pilsētnieki īpašos bērnus uz «Saulespuķi». Jau gads pagājis kopš pašvaldību reformas, bet uzlabojumu nav. Tā kā pilsēta ir lielākā apdzīvotā vieta, īpašo bērnu šeit ir visvairāk. Vietējā vara pārbauda vecāku izturību?!
Krievu laikos Zālītes skolas diploms augsti kotējas.Ja bija tāds diploms tad darbu varēja dabūt bez konkursa.
Krievu laiki pagājuši. Pašlaik cita situācija.
Es tak ar to saku!Nolaidusi to iestādījumu!
Nolaist var tikai to, kam nav līdzekļu uzturēt. Bauskas novada Dome naudu neieguldīja, jo ticēja valsts izglītības integrācijas solījumiem. Tā kā valsts asistentiem un atbalsta speciālistiem naudu nedod, tad jādomā cits variants. Manuprāt, internāts nav moderns, uz attīstību vērsts modelis. Īpašo bērnu integrēšana parastajās skolās ar asistentiem ir visprogresīvākā metode. Ne jau tikai invalīdiem, bet arī veselajiem. Lai nebūtu tā kā padomju laikā, kad ierauga kādu ratiņkrēslā, acis ieplešas. Te ir jautājums par skolotāju spēju iet līdzi laikam, bērni citādo pieņem vieglāk.
Ne jau visos gadījumos asistents būs vajadzīgs visus deviņus gadus. Daudziem viņš nepieciešams sākumā, pāris mācību gadu. Esam gan mēs Bauskā – stagnāti un tuvredzīgi. Ziemassvētkos dāsni saziedojam, bet, ka tik ikdienā nav jāsatiekas!