Par amatierkolektīvu izbraukumiem ārpus novada. Pašvaldība sagaida pašas noteikto ierobežojumu bezierunu pieņemšanu
Amatierkolektīvi ilgāku laiku prasa dažādotu pieeju izbraukumiem uz pasākumiem ārpus novada. Kaut arī Bauskas novada pašvaldība lielās ar amatieru mākslinieku sniegumu, kultūras jomas dalībniekus ikdienas darba organizācija neapmierina.
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora Ivara Romānova sākuma atbilde laikrakstam «Bauskas Dzīve» ir jau dzirdēta: «Jautājumu aktualizēja jau šī gada sākumā. Bija publikācija laikrakstā «Bauskas Dzīve». Faktiskie apstākļi šodien nav mainījušies attiecībā pret situāciju, kāda bija gan 2024. gada nogalē, gan 2025. gadā.»
Pašvaldības vadība ir neizpratnē – kāpēc atkal ir jāuzdod jautājums, kam risinājumu dome nepiedāvāja arī iepriekš? Kāpēc amatierkolektīvi joprojām nesamierinās ar patiesajā realitātē nebalstītiem noteikumiem?
Tālu no realitātes
Amatierkolektīvu vadītāji un dalībnieki norāda, ka izbraukumos pasākumi ir dažādi. Pašlaik pašvaldības noteikumos ir teikts, ka pasākuma vieta jāpamet divas stundas pēc uzstāšanās beigām. Tiesa, ne vienmēr tas nozīmē, ka norises, kurās kolektīva dalībniekiem ir svarīgi piedalīties, beidzas šajā laika periodā.
«Amatierkolektīvu radošo darbību regulē nolikums, kas ietver ne tikai radošos nosacījumus, repertuāra izvēli, uzstāšanās skaitu, sadraudzības kolektīvu apmeklējumu. Izbraukumiem paredzēto transporta lietošanas laiku reglamentē pašvaldības izpilddirektora 2024. gada 14. decembra rīkojums Nr. 4.1./243, kas nosaka, ka kolektīvam jāatstāj pasākums divas stundas pēc koncerta noslēguma. Taču koncerti ieilgst, un trūkst laika tikties ar kolēģiem. Šāds laika aprēķins dzīvē nedarbojas, un, acīmredzot, tā autori ir tālu no realitātes. Pašreizējais reglaments liedz normālu savstarpējo komunikāciju un elementāru tikšanās prieku, jo nervozi jālūkojas pulkstenī. Kāpēc tad vispār vajadzīgi braucieni, ja labākajā gadījumā uzkāp uz skatuves, nodziedi un steigā pamet pasākuma vietu? Tā patiesībā ir necieņas izrādīšana organizatoriem,» pauž Mežotnes vokālais ansamblis «Mēs» ar vadītāju Lieni Gaili.
Līdzīgu viedokli jau iepriekš paudusi godalgotā kora «Mežotne» diriģente Mārīte Jonkus, aicinot novērtēt amatierkopu dalībnieku ieguldījumu kultūrā. «Vai dažādas nozīmes un atbildības pakāpes izbraukumi būtu jāmēra ar vienu mērauklu? Vai ir kāds amatiermākslas nozares speciālists, kas vērtē kultūras pasākumu lietderību un svarīguma pakāpi? Kādi ir vērtējuma kritēriji un principi? Vai ir iespējama informācijas apmaiņa un diskusija starp gaidāmā notikuma dalībniekiem un finanšu resursu pārvaldītājiem? Vai ir atbildīgi un godīgi jau tā acīmredzami nepietiekamo laiku festivālos samazināt un dalībniekiem par to paziņot vien dažas dienas pirms notikuma? Vai varbūt valda uzskats, ka koris tur brauc izklaidēties un neliela pēckoncerta atpūta kopā ar citiem festivāla dalībniekiem ir tikai lieka izprieca?» vaicā M. Jonkus.
Diemžēl pašvaldības vadība uz šiem jautājumiem «Bauskas Dzīvei» atbildes nesniedz.
Primārais – šoferu drošība
Tomēr pašvaldības izpilddirektors I. Romānovs uzskata, ka par šo tēmu nav vērts vēlreiz runāt. «Negācija sajusta saistībā ar rīkojumu «Par transporta nodrošināšanu Bauskas novada amatierkolektīvu izbraukuma pasākumos», kura parakstītājs esmu es. Vienā no pun-ktiem reglamentēts nosacījums, ka kolektīviem divu stundu laikā pēc pasākuma noslēguma jāprot saposties atpakaļceļam mājās,» saka I. Romānovs.
Viņš norāda, ka jau ir bijusi rakstiska atbilde kolektīviem «Līdums», «Četri vēji», «Laucis». Ar šo redzējumu iepazīstināti atbildīgie kolektīvu vadītāji.
«Rīkojumu izdošanas mērķis ir nodrošināt drošību pasažieru pārvadājumos. Proti – runājam par drošību no darba un atpūtas režīma aspekta transporta līdzekļu vadītājiem, kas ir ļoti strikti reglamentēts, un pašvaldība nekādā gadījumā neveic nekādas darbības, lai apietu un pārkāptu nosacījumus. Ir pagājuši laiki, kad kāds ir braucis ar cita autovadītāja identitāti, mēģinot braukšanas laiku palielināt. Pašvaldība to neatbalsta un neatbalstīs. Visas atbildes ir ietvertas šajā regulējumā – primāri pašvaldības autobusu vadītājiem svarīgākais darbs ir skolēnu pārvadājumu nodrošināšana un tad sporta, kultūras un citu jomu pārstāvju dalības nodrošināšana dažādos pasākums. Primārais ir drošība – cik šoferis drīkst nobraukt. Transporta līdzekļa vadīšanas laika noteikumi – maksimums deviņas stundas, ko transporta līdzekļa vadītājs var pavadīt pie stūres. Nedēļas un divu nedēļu posmā ir ierobežojumi – ne vairāk kā 56 stundas vienā nedēļā un ne vairāk kā 90 stundas divās nedēļās. Nav citu argumentu, ar ko atbildēt, kā tikai drošība un vēlreiz drošība, un strikta darba un atpūtas režīma ievērošana autobusu vadītāju darbā,» tā I. Romānovs.
Tērē miljonus
Pašvaldības vadība uzskata, ka kultūras jomai atvēlētie līdzekļi ir pietiekami.
«Ik gadu, plānojot novada pašvaldības budžetu, būtiska finanšu līdzekļu sadaļa veltīta kultūras pasākumu un aktivitāšu nodrošināšanai, tostarp tautas amatiermākslas finansēšanai, nodrošinot kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.– 2027. gadam izpildi Bauskas novadā, stimulējot iedzīvotāju iesaisti Latvijas kultūrvides saglabāšanā, nemateriālā kultūras mantojuma kopšanā un latvisko tradīciju un dzīvesziņas saglabāšanā, radot atbalstu un priekšnosacījumus radošās darbības attīstībai, veicinot ne tikai personiskās, bet arī reģionālās, nacionālās identitātes un piederības izjūtu, sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību un demogrāfiskās vērtības. Ar līdzīgiem epitetiem un skaļiem saukļiem kultūras joma vērsās pie pašvaldības, ka par maz atbalstām. Analizējot 2024. gada budžeta izpildi un 2025. gada budžeta plānu, informējām, ka funkcionālajā kategorijā «Atpūta, kultūra, reliģija» 2024. gadā tie bija 6,5 miljoni eiro un 2025. gadā – turpat 6,7 miljoni eiro, ko pašvaldība atvēlēja šim mērķim. Pašvaldība atbalsta un turpinās atbalstīt amatiermākslas kolektīvus visās nepieciešamajās jomās,» noslēdz I. Romānovs.
Citos novados esot skarbāk
Izpilddirektoru atbalsta Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieki. «Aptaujāju kolēģus citos novados par pārvadājumu regulējumiem. Pie mums ir liela brīvība, un ir virkne novadu, kas ir finansiāli turīgāki, bet viņiem ir stingrs rāmis, ko pašvaldība atmaksā. Ir novadi, kur 50 kilometru rādiusā visi braucieni ir jāfinansē pašiem. Ir novadi, kur ir gada budžets, un var izvēlēties, kam tērēs. Modeļi ir dažādi, un risinājumi ir dažādi. Prioritāte ir skolēnu pārvadājumi. Šoferiem darba stundas krājas un nekur nepazūd. Saprotu kolektīvus, kam gribas neformālo daļu pēc koncerta, bet šofera darba stundas nevar pārkāpt. Citos novados ir situācijas, kad kolektīvs grib palikt ilgāk un šoferis brauc prom, jo ilgāk nedrīkst palikt. Skarbi, bet tāda ir kārtība,» pauda Linda Abu Meri. Priekšsēdētāja vietniece gan nenosauc konkrētas pašvaldības, kur ir tik «skarbi», tāpēc «Bauskas Dzīvei» nebija iespēju to pārbaudīt.
«Man liekas, ka pēc pasākuma ar divām stundām pietiek, lai aprunātos un dalītos pieredzē. Bieži pasākumi ir tādi, kur ir koncerta daļa un pārtraukums, kad uzstellē citu mūziku un nāk apmeklētāji uz balles daļu. Tieši starp balli un pēckoncerta balles daļu ir tas laiks, kad var ar kolēģiem aprunāties, kad viens otru dzird. Tas nav par to, ka nav laika ar kolēģiem pieredzē apmainīties,» uzskata Guntis Kalniņš.
«2026. gada budžets ir sagatavošanas procesā, un arī tur šo atbalstu plāno. Tas nekur nepazudīs, bet pie kārtības tomēr ir jāpieturas. Līdzekļi nav mazi, ko pašvaldība iegulda šajā jomā,» tā I. Romānovs.
Nav nekas jauns
Jautājumu sadaļā bija aktualizēta arī cieņa un sadarbība. «Kāpēc mūsu saskarē ar izpildvaru sastopams tāds savstarpējas cieņas un ieinteresētības trūkums par cilvēkiem, kas ar savu darbību vieš pagastu dzīvi gaišāku un nes novada vārdu Latvijā? Kad varam sagaidīt tikšanās, lietišķas sarunas un mūsu viedokļu uzklausīšanu par sasāpējušiem jautājumiem? Esam gatavi atklātām, godīgām sarunām,» pauž amatierkolektīvu pārstāvji. Viņus interesē, kāpēc pasākumos reti var redzēt novada kultūras jomas vadītājus.
Izpilddirektors I. Romānovs attaisnojas ar nelielu darbinieku skaitu: «Kaut kāda jautājuma daļas atslēga slēpjas tur, ka Izglītības, kultūras, sporta un labklājības departamentā ir Kultūras nodaļa ar vienu darbinieci Vitu Morkūni, un arī šajā nedēļas nogalē viņa ir apmeklējusi kultūras pasākumus. Viena pati nosegt visu bagātīgo kultūras dzīves pienesumu un pasākumus viņa fiziski nevar. Iesaistās gan politiskā vadība uz jubileju pasākumiem, kur neiztrūkstoši cenšamies būt. Neba pašvaldībai kultūras notikumi ir vienīgās aktivitātes brīvdienās – ir gana daudz pasākumu, notiek arī sporta sacensības.»
Par komunikāciju runāja
G. Kalniņš: «Mums ir budžeta sarunas ar visām iestādēm un struktūrvienībām. Tur arī runās par finanšu jautājumiem, pasākumu plāniem, degvielas tēriņiem. Katru gadu to uzklausām. Nav tā, ka nekas nav runāts un pēkšņi ir uzradušies jautājumi. Jautājumi nav jauni, par tiem regulāri runā.» ◆
FAKTI
Pašvaldības finansējums kultūrai
Analizējot 2024. gada budžeta izpildi un 2025. gada budžeta plānu, kategorijā «Atpūta, kultūra, reliģija» 2024. gadā piešķirti 6,5 miljoni eiro un 2025. gadā – turpat 6,7 miljoni eiro.
Pašvaldības finansējuma funkcionālās kategorijas klasifikācijā «Kultūras centri, nami, klubi» 2024. gada izpilde bija 1 744 881 eiro. 2025. gadā plāns ir 1 789 384 eiro.
Pašvaldības finansējuma tautas mākslas kolektīvu vadītāju atlīdzībai 2024. gada izpilde bija 358 836 eiro un 2025. gadā – 412 584 eiro.
Transporta pakalpojumi amatiermākslas kolektīviem 2024. gadā – 22 726 eiro, 2025. gadā plānoti 27 678 eiro. Visur redzams pieaugums.
Tērpu papildināšana un iegāde 2024. gadā – 23 887 eiro, 2025. gadā – 41 tūkstotis eiro.
DEPUTĀTI IESAKA
Amatierkolektīvu pārstāvji jautāja, vai deputāti ir informēti par šo situāciju un uzskata, ka viss ir labākajā kārtībā. Daļa deputātu sola šo jautājumu aktualizēt domes komiteju sēdēs.
Jānis Kovals, «Apvienotais saraksts»:
«Manuprāt, šeit ir nepieciešams saprātīgs balanss. Ir jārespektē šoferu darba laiks, slodze un virsstundas, bet tas nedrīkst kļūt par galveno kritēriju. Uzskatu, ka jānodrošina iespēja reizi pa reizei pēc koncertiem socializēties ilgāk par pāris stundām, jo amatiermākslas kolektīviem ir būtiska loma kultūras mantojuma saglabāšanā un pašvaldības dzīvē, ko dalībnieki nodrošina, ieguldot savu laiku un resursus. Tā kā jaunajā kārtībā kolektīvi darbojas jau vairāk par gadu, tad lietderīgi būs šo jautājumu aktualizēt un izskatīt tuvākajās Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdēs, lai kontekstā ar nākamā gada budžetu saprastu, vai nav nepieciešams pārskatīt šo rīkojumu.»
Bruno Bahs, «Latvijas attīstībai»:
«Vienmēr esmu par to, ka šādi jautājumi jārisina klātienē produktīvas diskusijas gaisotnē, kurā piedalās izpildvara un lēmējvara, kā arī iesaistītās puses – jautājumu uzdevēji. Tikai tā var ieklausīties un sadzirdēt, atbildēt uz jautājumiem. Jautājums bija skatīts sen. Kā problēmas argumentāciju atminos izpilddirektora ziņojumu, kurā lūdza nodrošināt šoferiem «cieņpilnu, normētu darba laiku». Tolaik bija saņemtas pretenzijas no viņiem par ilgstošajām darba stundām pasākumos, kad nenormēti jāgaida dalībnieki, kas neformālajā daļā atpūšas. Atbalstu savstarpējo tīklošanos, taču tas jādara sabalansēti ar otru pusi – šoferiem. Darbiniekiem, kuru uzdevums ir dalībniekus droši nogādāt mājās, arī ir jāsaņem cieņpilna attieksme. Iesaku organizēt apaļā galda diskusiju, kurā piedalās šoferi, deputāti, izpildvara. Tikai tā varam nonākt līdz veselīgam kopsaucējam.»
Sandra Ķisele, Nacionālā apvienība:
«Grūti atbildēt viennozīmīgi. Pati esmu dalībniece vienā no amatierkolektīviem. Pilnīgi saprotu un atbalstu abas kolektīvu vadītājas – jautājumi tiešām ir sāpīgi. Katram kolektīvam ir svarīga koncertu pieredze, ir svarīgi redzēt citu sniegumu – salīdzināt, aizgūt un mācīties. Arī kopīgās saviesīgās daļas pēc koncertiem nav tikai izklaides. Parasti kolektīvi gatavo priekšnesumus, kas nereti rada koncerta turpinājumu. Saprotu, ka šāds risinājums meklēts, lai salāgotu transporta vadītāju noslodzi, jo šoferu trūkst, un viņi var saslimt. Līdz ar to veidojas virsstundas, kā arī atgriežoties naktī no pasākumiem šoferiem pietrūkst atpūtas laika, lai varētu veikt skolēnu pārvadājumus. Tā kā rīkojums jau kādu laiku darbojas, šobrīd varbūt ir īstais laiks izvērtēt pieredzi un kopā ar kolektīvu vadītājiem, izpildvaru un deputātiem, uzklausot visu viedokļus un priekšlikumus, meklēt labāko – visām pusēm pieņemamāko risinājumu.»
Inita Nagņibeda, Jaunā konservatīvā partija:
«Zinu, ka ir problēmas, kas saistītas ar transporta nodrošinājumu amatierkolektīviem. Pieprasījums ir gana liels, taču transporta un šoferu kapacitāte ir nepietiekama, kā arī finansējums ir ierobežots. Risinājums noteikti ir sēsties kopā pie sarunu galda – kolektīvu vadītāji, kultūras jomas pārstāvji, izpildvara, deputāti – un izrunāt veidus, kā varam sabalansēt pieprasījumu ar piedāvājumu, kopā vienoties par kritērijiem, pēc kā izvērtēt kultūras pasākumu braucienu pieprasījumus. Tiešām augstu vērtēju amatierkolektīvu darbību, jo viņi ir mūsu novada kultūras dzīves veidotāji un popularizētāji. Esmu atvērta sarunām, labprāt tikšos ar kultūras jomas pārstāvjiem, uzrunāšu Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātus uz viedokļu apmaiņu par šo jautājumu.»
Arnolds Jātnieks, Nacionālā apvienība:
«Mums ir bijušas sarunas par to, kā notiek atgriešanās no koncerta vai brauciena. Viss ir atkarīgs no pašiem vadītājiem, kā viņi sadarbojas ar savu vadību. Ja ir bijušas sarunas, tad vienmēr ir atrasts risinājums, bet, ja sausi pieturas pie cipariem un nesaprot vajadzības, tad rezultāts ir jautājums «caur avīzi».»
Raitis Ābelnieks, Nacionālā apvienība:
«Amatierkolektīvi ir lieliska iespēja mūsu novada ļaudīm saturīgi izmantot savu brīvo laiku un iepriecināt citus. Jautājums par atbalstu pašdarbniekiem regulāri ir skatīts novada domē un, kopumā ņemot, Bauskas novada domē šī kultūras nozare vienmēr ir atbalstīta. Ik pa laikam ir nācies kaut ko mainīt gan amatierkolektīvu vadītāju atalgojuma jomā, gan dažādos citos atbalsta veidos. Visgrūtākais jautājums ir bijusi atlīdzības vienādošana pēc novadu apvienošanas, kur nevarēja panākt, lai visi būtu apmierināti. Jautājums par transportu gadu gaitā ir raisījis daudzas diskusijas un meklēti risinājumi. Saprotama pašdarbnieku vēlme pēc koncertiem ilgāku laiku veltīt saviesīgajai daļai un komunikācijai ar kolēģiem. Diemžēl šim jautājumam ir arī otra puse – mūsu pašvaldības šoferu slodze, nepārkāpjot darba režīma noteikumus – atļautās darba stundas. Jāsaka, ka mūsu prioritāte ir skolēnu pārvadājumi un pašlaik nav nemaz tik vienkārši to nodrošināt. Iespējams, ka skolēnu brīvlaikos, kad šoferu slodze ir mazāka, to varētu mainīt, bet par to vēl jādiskutē, vai šāds risinājums ir iespējams.»
Ināra Pētersone, «Latvijas attīstībai»:
«Diemžēl par minētajām problēmām iepriekš neesmu dzirdējusi. Kad apstiprinājām kārtību, ziņotājs norādīja uz nepieciešamību ierobežot pasākumu skaitu un to ilgumu, jo finansējums ir ierobežots, trūkst arī autovadītāju un par virsstundām daudz jāmaksā. Manuprāt, problēmas vispirms lietderīgi izrunāt ar izpildvaru, piedāvājot konstruktīvus priekšlikumus, rast kompromisu. Vajadzību vienmēr ir krietni vairāk nekā iespējas.»
Agris Mustermanis, «Jaunā Vienotība»:
«Esmu dzirdējis līdzīga rakstura problēmu – kad nav pieejams autotransports bērnu ekskursiju braucieniem kādai pašvaldības skolai. Iespējams, tagad, kad šāda situācija ir aktualizēta, deputātus informēs no pašvaldības vadības puses un jautājums būs izrunāts.»
