Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Izstādē Bauskas rātslaukumā atklāj Latvijas pilsētu kara postažu 1944. gadā

Līdz 15. septembrim Bauskas Rātslaukumā var apskatīt izstādi «1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā», kas vēsta par sešām Otrajā pasaules karā izpostītām pilsētām, arī Bausku.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uz pamatīgām dzelzs konstrukcijām, kas simboliski atgādina prettanku ežus, izstādītie attēli atklāj vēstures stāstus. Kā atzina izstādes veidotājs Uldis Neiburgs no Latvijas vēstures institūta, nesaudzīgas bijušas abas karojošās puses, uz visiem laikiem mainot pilsētu vaibstus.

U. Neiburgs sacīja, ka doma par šādas izstādes veidošanu bijusi jau labu laiku, jo aizmirsts, kas noticis ar mūsu cilvēkiem un pilsētām 1944. gadā, kad mainījās okupācijas varas. Pirms 80 gadiem vairākas Latvijas pilsētas kļuva par karalauku.

«Joprojām iesakņojusies pārliecība, ka visu atkāpjoties nopostīja vācu karaspēks. Realitāte bija mazliet cita. Bija arī padomju karaspēka masveida uzlidojumi 1944. gada aprīlī Rēzeknē un Gulbenē, kad cieta pilsētu apbūve. Bija abu pušu karadarbība, īpaši Jelgavā un Bauskā, kas nopostīja vēsturiskās ēkas. Abas varas bija Latvijā, lai īstenotu savas intereses, tām nebija svarīgi vietējie iedzīvotāji un pilsētas. Mūsu uzdevums ir līdzsvaroti stāstīt visvairāk cietušo pilsētu stāstus,» skaidroja U. Neiburgs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izstādes ievadattēli, kuros atainoti līdzīgi kara postījumi mūsdienu Ukrainā un Latvijas pilsētās pirms 80 gadiem, ļauj pārliecināties, ka karš, neskatoties uz laika periodu, vienmēr ir un būs postīgs. U. Neiburgs sacīja, ka daudzu no tās paaudzes, kas savām acīm redzēja Otrā pasaules kara postažu, vairs nav starp mums, taču to aizmirst neļauj fotoliecības.

Sešas Latvijas pilsētas – Gulbene, Rēzekne, Jelgava, Bauska, Valmiera un Rīga – izvēlētas, jo tās 1944. gada kara iznīcība skāra visvairāk. Kā stāstīja vēsturnieks, Bauskā un Jelgavā bija tiešā karadarbības zonā, bet Gulbenē karadarbība nenotika, jo vācieši bija atkāpušies jau tad, kad tur ienāca sarkanarmija. Taču tā bija nozīmīgs transporta mezgls – vairākas dzelzceļa līnijas. 15 uzlidojumos uz Gulbenes nomestas 475 tonnas aviobumbu, kas trāpīja ne tikai militārajiem, bet arī civilajiem objektiem.

Izstādē paralēli vēsturiskajiem attēliem apskatāmas arī mūsdienu fotogrāfijas. Lai iegūtu to pašu skatupunktu, kas ir vēstures liecībā, atsevišķu mūsdienu attēlu tapšanai izmantots drons. Tas ļauj pārliecināties, cik maz no sagrautā padomju gados atjaunots, cik bieži vēsturiskās apbūves vietas aizpildītas ar neizteiksmīgām celtnēm, ielu krustojumiem u. tml.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vizuāli iespaidīgākais ir Jelgavas panorāmas attēls, kur no lidaparāta tverts viss postījumu kopskats. Drupu panorāmu tagad nomainījis ielu mudžeklis. «Ir bijuši ķīviņi, kura ir Zemgales galvaspilsēta – Jelgava vai Bauska, taču jāpriecājas, ka Bauska ir saglabājusies daudz labāk un nav piedzīvojusi to, ko Jelgava,» komentējot traģiskos postījumus, piebilda U. Neiburgs.

Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks apliecināja, ka Bauska nopietni cieta 1944. gadā. Smagākās kaujas bijušas tā gada 19. augustā. Lielākie postījumi nodarīti teritorijā ap veco tirgu. Daudzas izteiksmīgas ēkas gājušas zudībā, pēc tam padomju laikā to vietā uzstutējot neko neizsakošus klucīšus. Tomēr kā lielāko zaudējumu vēsturnieks min Vācijas armijas 1944. gada augustā saspridzināto skaisto, arkām rotāto tiltu pār Mēmeli.

Bauskas stāstu atklāj arī degošās Lejasdzirnavas, pussagrautas ēkas vēsturiskajā daļā, brīvprātīgo pilsētas aizstāvju attēls. R. Ābelnieks pastāstīja, ka lielu daļu fotogrāfiju bildējuši kareivji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izstādi veidojuši vēsturnieki U. Neiburgs, Valdis Kuzmins, Jānis Tomaševskis, vizuālā noformējuma autore ir Ineta Sipunova, izstādes koordinatore – Ineta Zelča Sīmansone. Izmantotas fotogrāfijas no vairākiem Latvijas muzejiem, tajā skaitā Bauskas muzeja. Izstāde tapusi valsts pētījuma programmas projektā par Latvijas 20.–21. gadsimta vēsturi.

Izstādes noslēgumā 14. septembrī pulksten 11 Bauskas muzejā plānoti vēstures lasījumi, kas būs veltīti cīņu par Bausku 80. gadadienai.

FOTO: IVARS BOGDANOVS

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (5)

  1. Komentētājs direktors ir kremļa trollis. Vārds, uzvārds, personas kods šim varonim kāds?

    1
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.