www.bauskasdzive.lv
Tuvojoties Imanta Lancmaņa personālizstādes noslēgumam, piektdien, 17.februārī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisināsies gleznotāja jaunradīto darbu atklāšana, portālu informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.
Viņa pastāstīja, ka izstādē “Imanta Lancmaņa māksla” kopš tās atklāšanas pērnā gada novembrī eksponēti divi tukši rāmji. Pēdējo mēnešu laikā mākslinieks, intensīvi turpinot strādāt ar tēmu “Nāves deja”, ir uzgleznojis jaunus darbus, kas drīz tiks ievietoti rāmjos un prezentēti sabiedrībai.
Ekspozīciju papildinās divas gleznas – “Strēļu nāvessoda priekšvakars: cars Pēteris I pārdomās pie pilsētas mūra 1698.gada 20.oktobrī (Nāves deja III)” un “Strēļu nāvessoda nakts: cara Pētera I sliktais sapnis par 1698.gada 21.oktobri (Nāves deja IV)”.
Nāve ir atskaites punkts katram cilvēkam, bet kopš pandēmija un karš ik dienu paņem jaunas dzīvības, cilvēku dejas ar Nāvi kļūst arvien biežākas, tām notiekot gan reālajā dzīvē, gan iedomās. Ir cilvēki, kurus nāve apskaidrojusi un darījusi par varoņiem, bet ir arī tādi, kam miljoni cilvēku kaislīgi vēl drīzu nāvi.
Pats Imants Lancmanis, raksturojot sadaļā “Nāves deja” redzamās kompozīcijas, atzīmē, ka “Nāves neizbēgamība veido cilvēku dzīves ārējo rāmi. Tomēr dzīve var pārtrūkt arī varmācīgi. Slepkavības, kari, revolūcijas, epidēmijas un pašnāvības spēj mainīt gan atsevišķu cilvēku, gan veselu tautu likteņus. Nāve mūsdienās izvazāta pa neskaitāmām filmām, pieradinot skatītājus pie tā, ka cilvēka bojāeja ir aizraujošs notikums, un liekot aizmirst par cilvēka nemirstīgās dvēseles izgaišanu.
1698.gada augustā, atrodoties Vīnē, Krievijas cars Pēteris I uzzināja par strēļu karaspēka sacelšanos Maskavā. Pārtraucis Eiropas ceļojumu, cars atgriezās Maskavā. Ap divtūkstoš strēļu tika publiski sodīti ar nāvi, nocērtot galvu vai pakarot; 21. un 23.oktobrī pie Maskavas pilsētas nocietinājumu mūra tika pakārti vairāk kā četri simti dumpinieku.
Nežēlīgo sodu iemesls – sacēlušies kareivji ne tikai atdzīvināja Pētera I bērnības atmiņas par pirmo strēļu dumpi 1682.gadā, cara acīs tie iemiesoja šķērsli viņa sapnim par jaunu, reformētu un eiropeisku Krieviju. Cara sapnis piepildījās, un Krievija patiesi nonāca Eiropā. Tas ilga tikai trīs gadu simtus: Pētera I 350.gadu jubileju iezīmēja Krievijas atgriešanās Āzijā. Strēļu asinsupuris kļuva veltīgs,” skaidro Imants Lancmanis, aprakstot jaunradīto gleznu saturu.
Tikšanās ar Imantu Lancmani un viņa stāstījums par jauno audeklu tapšanas procesu norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē -2. stāvā, kur tie svinīgi tiks atklāti publikai.
Vērienīgā izstāde “Imanta Lancmaņa māksla”, ko jau apmeklējuši vairāk nekā 50 000 cilvēku, ir apskatāma vēl līdz 26.februārim.
Ļoti vienpusēja vēstures interpretācija, akcentējot tikai Pētera I Krievijas modernizācijas ideju. Lai arī lielākā daļa tagadējo Krievijas teritoriju bija iekarotas jau pirms Pētera I, arī viņš aktīvi turpināja tai piegulošo zemju kolonizāciju, ar “uguni un zobenu” pakļaujot Ingriju, kā arī tagadējās Igaunijas un Vidzemes teritorijas. Tieši Pētera I vadībā krievu karaspēks 1710. gadā ieņēma Rīgu, kas arī aizsāka Latvijas (sākotnēji daļas, pēc tam visas) vairāk nekā 200 gadus ilgo vēsturi šīs pusaziātiskās Ļaunuma impērijas sastāvā. Tieši Pēteris I 1721. gadā oficiāli tika pasludināts par pirmo Krievijas imperatoru, oficiāli nostiprinot šis valsts impērisko ideoloģiju. Apgalvot, ka Krievija līdz 2022. gadam, kad tika atzīmēti 350 gadi kopš Pētera I dzimšanas, bija eiropeiska valsts (tātad, valsts, kas respektē eiropeiskās vērtības), ir klaji kļūdains vērtējums, jo tā šīs vērtības ir mīdījusi kājām visu savu pastāvēšanas laiku, bet no Eiropas kultūras aizgūtie ārējie atribūti tai kalpojuši tikai kā maska, aiz kuras aizslēpt savu baiso un joprojām visu pasauli biedējošo ģīmi.