Par konkursa «Bauskas novada Gada jaunietis» nolikuma apstiprināšanu Bauskas novada deputāti lēma domes sēdē. Galvenās domstarpības bija par skolēnu sekmju nozīmi šajā konkursā, bet kopumā deputāti šāda konkursa rīkošanu novērtēja ļoti atzinīgi.
Plānots, ka konkurss notiks trīs dažādās vecuma kategorijās un apbalvošanai rīkos speciālu pasākumu. Vairāk par to deputātus Bauskas novada jaunatnes lietu speciālists Gints Jankovskis informēja izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kur tieši sekmju jautājums kļuva par aktuālāko.
«Priecājos, ka šāds nolikums tapis un ka būs Gada jaunietis vairākās kategorijās. Izsaku nožēlu, ka pazudis konkurss «Gada skolēns» tiem, kas tiecas uz kvalitatīvu izglītību, kas ir svarīgs kvalitātes rādītājs,» komentēja deputāte I. Nagņibeda.
Deputāte Solveiga Lineja interesējās, vai labas sekmes būs kritērijs, un G. Jankovskis atbildēja, ka tāda kritērija nav. «Tad var mācīties zem četrām ballēm un būt piemērs visiem citiem? Gribētu, ja izvirzām kādā kategorijā jaunieti, lai tad viņš ir arī piemērs citiem. Skolā novērojam aktīvos jauniešus, kas dažādi darbojas, bet ar sekmēm kļūst aizvien švakāk,» komentēja S. Lineja. Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks pauda, ka tas varētu būt papildu bonuss. «Varētu būt jaunietis, kam ir zem četri atzīmes, bet viņš izglābj slīkstošu cilvēku,» tā R. Ābelnieks.
Deputātes no izglītības iestādēm tomēr uzsvēra, ka jābūt kritērijam par sekmēm. «Vajadzīgs atzinums no izglītības iestādes vai uzņēmuma, kurā strādā. Lai nebūtu tā, ka ir problēmas ar sekmēm vai skolas vai darba kavējumi,» tā I. Nagņibeda. «No darba var lūgt rekomendāciju, no augstskolas prasīt informāciju, no lūgt prasīt rekomendāciju – kā mācās, kā apmeklē skolu,» piekrita S. Lineja.
Domas nemaina
Deputāts R. Melgailis sacīja, ka jaunietim var būt savs privātbizness. «Kas viņam rekomendāciju dos?» prasīja R. Melgailis. Deputāts Jānis Kalniņš uzsvēra, ka jāņem pamatā tāds nolikums, kāds iesniegts. «Vieni grib dabūt gada skolēnu, otri – gada uzņēmēju. Ja skolai vajag gada skolēnu, lai organizē!» tā J. Kalniņš. «Arī gribētu palikt pie šī nolikuma. Gada jaunieti iztēlojos kā aktīvu ārpus skolas,» pauda deputāts Jānis Dūmiņš.
Tomēr sekmju aizstāvji palika pie sava. «Nav doma par to, ka jābūt izcilam mācību darbā, bet ka viņš veic savu pamatpienākumu, lai nenoniecina izglītības nozīmi kā vērtību,» tā I. Nagņibeda. «Protams, ka pats pirmais, ka veic ārpusskolas aktivitātes. Bet kāpēc neievietot skolas aktivitātes, ka mācās, jo jaunietim jābūt paraugam visā? Var likt, ka kaut kāda rekomendācija būtu vēlama, bet nebūt noteicošā,» rosināja deputāts Juris Krievs.
Deputāti vienojās, ka lēmumprojektu papildinās līdz domes sēdei.
Septiņas balles palīdzēs
Domes sēdē 30. martā Bauskas novada jaunatnes nodaļas vadītāja Līga Briģe piedāvāja variantu, ka būs papildu punkti par sekmju izrakstu, kurā vērtējums nav zemāks par septiņām ballēm, vai par rekomendācijas vēstuli. Deputāti gan tagad šādu priekšlikumu novērtēja kā priekšrocības došanu tiem, kas mācās.
«Līdzīgā situācijā tas viens punkts var būt izšķirošs starp tiem, kas mācās skolā, kam ir sekmes un kas nemācās skolā. Ja izņemtu ārā par sekmēm, tad šis lēmumprojekts varētu arī aiziet, neradot tāda veida diskrimināciju,» pauda deputāts Raitis Ābelnieks, bet beigās deputāti tomēr vienojās, ka arī rekomendācija ir vienlīdz svarīga.
«Kopējā vērtējumā nav tikai viens labs darbs. Es apbrīnoju jauniešus, kurus izvirza šādiem konkursiem, – viņiem ir bagātīga darba pieredze. Ir gan brīvprātīgais darbs, gan darbošanās ārpus skolas un pašpārvaldēs, un neuzskatu, ka jaunietim, kas ir aktīvs, ka šīs septiņas balles ir grūti dabūt. Domāju, kā jaunatnes nodaļa, kā neformāļi mēs dodam viņiem motivāciju arī mācīties. Ikdienā ļoti motivējam iet uz skolu un darboties skolā, ne tikai ārpus. Tas ir tas pamats, kas ir jāiegūst,» skaidroja L. Briģe.
Deputāti atbalstīja piedāvāto lēmumprojektu.
Foto: No arhīva
ne jau visi skolas gadus sasniegušie apmeklē mācību iestādes, ir skolnieki. Tas tādēļ, lai vismaz šajā ziņā novadā nebūtu diskriminācijas, liksim mierā tos kas skolu un mācīšanos ignorē, visā valstī tādu jau esot manāmi daudz.
Informācijai: “Jaunieša attīstības posms ir vecums no 15 līdz aptuveni 18 gadiem. Tas ir vecākais skolas periods, kurā cilvēks izvēlas nodarbošanos un vaļaspriekus, uzsāk patstāvīgu dzīvi.” Vai privātais bizness šajā vecuma posmā? Pensijas vecuma cilvēkam jaunietis varbūt skaitās līdz 30 un vairāk gadiem? (no mācību grāmatas “Dabaszinības 4.klasei”)
Labi deputāti, kuriem zināšanu līmenis nešķiet svarīgs, galvenais lai galva strādā kā citus apčakarēt. Ko dara paši, to gaida no citiem.
Mums gada jaunietis ir šausmu šova organizators. Ja jau eksaktās un citas formālās zināšanas nav kritērijs.