Pakāpeniskā pāreja no krievu kā otrās svešvalodas uz citām Eiropas valodām Bauskas novada skolās šogad sākusies labi – tikai divās pamatskolās pagaidām nav izvēles otrai svešvalodai, un bērni līdztekus angļu valodai mācās krievu. Citviet apgūst vācu, franču un spāņu valodu.
Visas «Bauskas Dzīves» uzrunātās skolu vadītājas uzsver – ir ieceres jaunu pedagogu piesaistei, lai līdz ar jau ierasto vācu valodu mācītu franču un spāņu. Tomēr sekmīgai pārejai uz plašāku svešvalodu spektru izšķirīgs būs nodrošinājums ar skolotājiem, un pašlaik speciālistu trūkst. Direktori uzskata, ka tas vispirms jārisina valsts un novada līmenī, jo nepietiks vien ar pašu pedagogu vēlmi pārkvalificēties vai apgūt vēl kādu valodu.
Projekti motivācijai
Bauskas Valsts ģimnāzijas (BVĢ) direktores vietniece Lāsma Krastiņa sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sākto pāreju vērtē kā veiksmīgu, jo tā notiek pakāpeniski.
«Aptuveni trešdaļa skolēnu joprojām mācās krievu valodu, un vecāki uzskata, ka to vajadzētu turpināt, jo sabiedrībā ir krievvalodīgie. Daļa izvēlējušies franču vai vācu. Franču valoda šķiet pievilcīga, bet, kad sāk mācīties, ir grūtāk. Skolēnu motivācijai «Erasmus» esam pieteikuši projektu, kas ļautu jauniešiem doties mācību braucienos uz franciski runājošām zemēm, lai lietotu valodu autentiskā vidē. Tas dotu lielāku pamatu mācīties, un arī tie, kuri uzreiz neaizbrauktu, ieklausītos draugu teiktajā. Ar krievu valodu ir vieglāk – ir daļa, kas runā ģimenē vai ar draugiem, bet franču valodai grūtāk saskatīt pielietojumu,» raksturo L. Krastiņa.
BVĢ drīzumā atgriezīsies arī spāņu valodas skolotāja, atklāj L. Krastiņa. Viņa skaidro: «Svešvaloda ir kā vārti uz jaunu pasauli – ja vienus aizveram, jāatver vairāki citi. Otrās svešvalodas pieejamība ir atkarīga no pedagoga. Jābūt uzmanīgiem, jo, pārāk sadrumstalojot izvēli, izveidojam pārāk mazas grupas, un jādomā arī par resursu izlietojumu.»
Personisks stimuls
BVĢ franču valodas skolotāja Valda Akmentiņa klasē ienākusi ar personisku motivāciju.
«Kad manai meitai tuvojās 4. klase, gribēju, lai viņa mācās franču valodu. Kāpēc lai es to viņai nemācītu?» smaida apņēmīgā pedagoģe, «aprunājos ar viņas audzinātāju, skolas vadību un pirms gada pavasarī izlēmu. Paralēli mācu arī angļu valodu, strādāju ar 5., 7. un 10. klasēm.»
Valda atzīst, ka bērniem sokas dažādi, jo latvietim franču izruna ir pagrūta. Noder, ja bērni var skatīties animācijas filmas vai klausīties mūziku franciski. «Motivētie mācās labāk, citi – ar piepūli,» raksturo skolotāja, «jādomā, kā viņiem labāk izstāstīt, ka tas var noderēt dzīvē. Aicinu uz konsultācijām.»
Pati Valda kā angļu filoloģe franču valodu universitātē mācījusies kā izvēles priekšmetu. «Ierēdniecībā Rīgā strādāju ar Eiropas institūcijām, Briselē praktizējos franču valodā. Parīze ir mana mīļākā pilsēta, tāpēc man patīk arī Francija un franču valoda,» atklāj baušķeniece.
Jānāk jaunajai paaudzei
BVĢ vācu valodas skolotājai Anitai Vallenčukai ir 40 gadu pedagoģes pieredze, viņa mācījusi arī angļu valodu. Sazvanīta saspringtākās nedēļas darbdienas rītā, kad nodarbības jāvada pat līdz pieciem vakarpusē, Anita stāsta: «Mūsu skolā ar vācu valodu nav problēmu, bet jādomā par jauno maiņu, jo esam pensijas vecumā. Ar katru gadu skolēnu būs vairāk, aizvietojot krievu valodu ar citām svešvalodām. Jāmāca jaunie skolotāji, un tā ir valsts problēma.»
Pedagoģe uzsver, ka katra valoda ir vērtība, bet, lai aizstātu krievu valodu, citu valodu zinātāju pieejamība būs galvenais nosacījums. Ir tādi, kuri piemācās citu valodu mācībspēku programmā, bet ar to būs par maz.
A. Vallenčuka vērtē, ka spāņu valoda būtu populāra izvēle, bet vācu ir vieglāk mācīties, jo ir līdzības ar angļu valodu. «Bērniem vienmēr stāstu, ka piecas bagātākās valstis Eiropā runā vāciski. Daudzām ģimenēm ir personiski vai biznesa sakari ar Vāciju, cilvēki dodas ceļojumos. Kaut arī viegli nav, skolēni mācās motivēti un ir tiešām jauki,» sirsnīgi saka skolotāja.
Apšauba sekmīgu maiņu
Vecumnieku vidusskolā šogad kā otrās svešvalodas māca krievu un vācu. Precīzākas ieceres turpmākai pārejai «Bauskas Dzīvei» vēl nav izdevies uzzināt.
Savukārt skolas 9. klases audzēkņa mamma Ieva Pankrate apšauba, vai būs sekmīga pāreja uz citu svešvalodu, ja skolēns sācis krievu valodu, bet citā skolā nākas no jauna apgūt vācu.
«Pēc 9. klases dēls ies apgūt profesiju Ogrē vai Jelgavā. Arī mans vecākais dēls mācījās tehnikumā, šogad pirmais studiju gads ir raitāks. Turpmāk ļaušu pašam izvēlēties svešvalodu, bet galvenais, ka pamatā ir angļu valoda. Domāju, ka ģimenei labāk uzreiz atteikties no vairākām dažādām svešvalodām, ja vien bērnam nav īpašas dotības, jo sākt vienu un pēc tam pāriet uz pavisam citu, ir grūti. Skolēniem jau tāpat ir daudz jāmācās, bet skolās nav saskaņota valodu pieejamība,» teic Ieva.
Laimēt loterijā
Iecavas vidusskolas direktore Solveiga Lineja pati māca vācu valodu.
«Pāreja notiek pakāpeniski. Tie jaunieši, kas stājas vidusskolā, puse atsakās no agrāk apgūtās krievu valodas un sāk vācu valodu no nulles. Pamatskolas posmā kādi četri pārgājuši no krievu uz vācu. Vācu valodā mums ir stabils skolotāju sastāvs, tāpēc pamatā pārejam uz vācu. Gribētu arī spāņu, itāļu un franču. Varbūt paveiksies laimēt loterijā skolotāju, bet tāds vajadzīgs uz ilgāku laiku,» smaidot teic direktore.
S. Lineja piedāvājusi arī kolēģiem piemācīties spāņu vai citu valodu, iespējams, kāds to apņemsies.
Palīdz pašu pieredze
Solveigai Rumbai no Zorģiem Iecavā mācās dēls Svens un meita Signe.
«Dēls izvēlējās krievu valodu, jo zināja to jau pats. Nodomājām – būs viens priekšmets bez problēmām, pat latviešu gramatika šķiet grūtāka,» nosmej Solveiga. «Kad viņam piedāvāja pāriet uz vācu valodu, sapratām, ka būs pamatotāk turpināt. Bērniem ir daudz, ko mācīties, labi, ka vienu lietu var darīt vieglāk. Meitai Signei vēl ir tikai angļu valoda, un tā aiziet ļoti vienkārši, jo bērniem ir spēles, saziņa savā starpā. Es to apbrīnoju. Būs vācu valoda, bet nezinu, kā ar to ies. Ir gramatikā lietas, kas jāpacenšas izprast. Kā trešo svešvalodu pati mācījos vācu valodu, un man bija grūti saliktie laiki. Tagad palīdzot angļu valodā dēlam, pati sapratu, cik vienkārša tā patiesībā ir.»
Valodu nozīme Solveigai ir svarīga: «Mēs esam no ģimenes, kur jebkuru valodu uzskata par bagātību. Mācāmies, ja tik ir iespēja. Pati esmu zīmju valodu pamācījusies iesācēju kursos, arī citas valodas ar azartu hobija veidā mājās iepazīstam.»
Turpina iesākto
Bauskas 2. vidusskolas direktores vietniece Iveta Jabločkina «Bauskas Dzīvi» informēja, ka desmitklasnieki turpina mācīties krievu un vācu valodu, ja to sākuši pirms tam. Šogad sāktas spāņu valodas fakultatīvās nodarbības, un nākamgad tā būs otrā svešvaloda, jo skolotāja pabeigs augstskolu. Pamatskolā būs līdzīga pāreja.
«Ir daži skolēni, kas vēlas pāriet no vācu uz krievu valodu, jo viņiem var palīdzēt mājās. No citām skolām atnākušie audzēkņi var turpināt iesākto, jo katrā klasē ir krievu un vācu grupas,» piebilst I. Jabločkina.
Divos gados līdz nākamajam līmenim
Jaunā spāņu valodas skolotāja Linda Rūta Šteinberga nosauc skaidru mērķi: «Sākām valodu vienā 11. klasē no pašiem pamatiem ar alfabētu un sasveicināšanās frāzēm. Ir plāns pa šo gadu iemācīt A1 līmeni un līdz 12. klasei attīstīt līdz A2, kas ir jau labai saziņai. Šogad pēdējo gadu studēju Kultūras akadēmijā Latvijas un Spānijas starpkultūru sakarus. Jau Rīgas 3. ģimnāzijā mācījos spāņu valodu, man ļoti patika, tāpēc izvēlējos šo virzienu. Šogad pavasarī biju «Erasmus» apmaiņas semestrī Spānijā, caur mammas paziņu sakontaktējos ar Bauskas 2. vidusskolas direktori, sarunājām, ka nākšu te mācīt. Man patīk! Kaut kas jauns, nebijis. Nevienu iepriekš nebiju mācījusi, patīk iespēja pielietot savas zināšanas un kaut ko citiem iemācīt.»
Pašlaik ar 11. klasi Lindai Rūtai rit ļoti aizraujošas mācības: «Esam līdzīgā vecumā, man pašai ir 21 gads. Tāpēc liekas smieklīgi, ka stāvu priekšā un mācu, un viņi mani klausa un dara visu, ko lieku. Klase ļoti forša. Skolā daudzi bijuši priecīgi, kad uzzināja par spāņu valodu. Man ir klase ar dabaszinību novirzienu, bet redzu, ka viņiem noteikti patīk. Daudzi klausās spāņu mūziku, un te ir lieliska iespēja saprast, ko dzied. Tālāk grupas būs mazākas, strādāsim precīzāk.»
Foto no personiskā albuma.
Meklē alternatīvas
Īslīces pamatskolā šajā mācību gadā nav alternatīvas krievu
valodai, tomēr direktore Egita Dreimane «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka no nākamā mācību gada 4.–5. klasei būs franču valoda. To mācīs angļu valodas skolotāja Laura Ramane, kura pašlaik atsvaidzina un papildina zināšanas kursos.
«No krievu valodas šogad neviens nav atteicies. No vecākiem nav iebildumu, jo daļai bērnu krievu valoda padodas labāk nekā angļu vai franču. Pirms diviem gadiem, kad sākās aptauja par otro valodu, uzreiz pieteicāmies franču valodai. Kad atnāca divi audzēkņi no Dzimtmisas skolas, ļoti nopūlējāmies atrast vācu valodas skolotāju, lai viņi varētu turpināt to apgūt līdz pamatskolas beigšanai,» situāciju raksturo skolas vadītāja, «citu svešvalodu skolotāju trūkums jārisina valstiski un novadā. Iespējams, to varētu organizēt ar vienu vācu vai citas valodas skolotāju, kas strādā vairākās mazākās skolās, lai saliktu slodzi.»
Arī Codes pamatskolā pašlaik nav alternatīvas krievu valodai, bet to sāks risināt, tiklīdz nosvinēs skolas jubileju, «Bauskas Dzīvei» teic direktore Laila Jurcika.
«Neviens no vecākiem vai skolēniem nav atteicies no krievu valodas. Citu otro svešvalodu varēs sākt 4. klasē nākamgad. Vēl nevaru pateikt, kāda tā būs, jo to noteiks kadri. Pašlaik nav pieejami ne vācu, ne franču, ne spāņu valodas skolotāji. Pēc jubilejas ar skolas padomi runāsim, kuru valodu ņemt, rīkosim aptauju vecākiem 1.–4. klasēs. Kadru problēma būtu jārisina valsts līmenī. Savukārt novadā varētu saskaņot, kādas valodas skolēni mācās, lai pamatskolās sākto varētu turpināt vidējās izglītības posmā.»
Nogrieza kā ar nazi
Valles pamatskolā krievu valodas vairs nav jau šogad, uzsver direktore Dace Bokta-Rībena.
«Esam atteikušies uzreiz un pavisam, mācām bērniem vācu valodu. Tas bija grūti, jo skolotāja Laura Jume gāja pārprofilēšanas kursos, taču tas ir izdarīts. Nebija iebildumu no vecākiem, vairākums skolēnu atteicās no krievu valodas paši. Otro svešvalodu pieskaņojam resursiem un iespējām, jo nevaram samaksāt braucējiem no citiem novadiem. Skatāmies, lai tas ir jēdzīgi un ilgtspējīgi,» skaidro skolas vadītāja, «mūsu skolotāja vācu valodu apgūst Gētes institūtā, bērniem stundas patīk, tas ir labs kurss. Latvijas Universitātē vācu valodniekiem ir tikai 30 vietas, cita kolēģe gribēja iestāties, bet bija milzīgs konkurss. Valstij jādomā, kā atbalstīt skolotāju pārkvalificēšanu un jaunu svešvalodnieku mācīšanu.»
Savukārt Misas pamatskolā neviens bērns nav atteicies no krievu valodas, un otro gadu 5. un 6. klasē bērni mācās vācu valodu, stāsta direktore Valija Vaina. «Pie mums no Iecavas brauc vācu valodas skolotāja Dace Dubkēviča. Krievu valodu līdz pamatskolas beigšanai mācīsies vēl kāda grupa, bet to vēl atrisināsim,» teic vadītāja.
Izlīdzas ar studentiem
Kā noskaidroja «Bauskas Dzīve», citu Eiropas valodu izvēle, izņemot angļu un vācu, mūsu augstskolās ir niecīga. Tās var apgūt ārvalstu kultūras pārstāvniecībās, tomēr tam parasti vajag finansējumu. Savukārt bezmaksas svešvalodu kursiem pieteikties var reti, un konkurence ir liela. Nav informācijas, ka kādā valodu centrā varētu mācīties ar valsts atbalstu. Atsevišķas grupas var saņemt atbalstu Eiropas Savienības programmās, tai skaitā «Erasmus+», bet tam jāsagatavo un jāiesniedz spēcīgi projekti.
Bauskas novada Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina vēsta: «Pedagogu visās novada skolās otrās svešvalodas apguvei šobrīd diemžēl nepietiek. Skolām ir iespējas motivēt esošos pedagogus iegūt kvalifikāciju otrās svešvalodas mācīšanai. Pilnveidoties var Latvijas Universitātē, Francijas institūtā un Gētes institūtā. Ir arī iespējas piesaistīt svešvalodas speciālistus bez pedagoģiskās izglītības, nodrošinot, ka to apgūst vismaz 72 stundu apjomā.»
Kā stāsta nodaļas vadītāja, ar dažām izglītības iestādēm kopīgi atrisinātas situācijas, ja skola piedāvā tikai krievu valodu, bet atnāk skolēns, kuram jānodrošina vācu valoda. «Kompromisu un situācijas risinājumu atrada,» saka B. Šumina.
Neviena novada skola nav ziņojusi par mācību līdzekļu trūkumu svešvalodu apguvei, informē Izglītības nodaļas speciālista palīdze Teiksma Simanoviča.
B. Šumina piebilst, ka tagad vairs nepērk un neakceptē mācību līdzekļus krievu valodā, savukārt Eiropas valodu mācību līdzekļu iegādei varēs izmantot papildlīdzekļus no Sociālā fonda Plus projekta, kas ir apgūstami līdz 2026. gada 31. augustam. ◆
Otrā svešvaloda novada skolās Bauskas novada skolās otro svešvalodu apgūst 2444 skolēni.
Bērni kā otro svešvalodu šajā mācību gadā apgūst:
krievu valodu – 1367 skolēni jeb 56%,
vācu valodu – 952 skolēni jeb 39%,
spāņu valodu – 63 skolēni jeb 2,6%,
franču valodu – 62 skolēni jeb 2,5%.
Dati: pašvaldības Izglītības nodaļa.
Pāreja otrās svešvalodas mācīšanā skolās
No 2026. gada 1. septembra kā otro svešvalodu varēs sākt apgūt tikai kādu no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām.
Skolēni, kuri līdz 2025./2026. mācību gada beigām sākuši krievu kā otrās svešvalodas apguvi, var turpināt to līdz vidusskolas beigšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām.
Jau šajā mācību gadā skolēni var atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas virzītie, valdībā un Saeimā apstiprinātie grozījumi
Izglītības likumā un vispārējās vidējās izglītības standartā.
