Biedrība «Peldēt droši» sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) izstrādājusi «Noslīkšanas melno punktu karti», kurā apkopoti dati par pēdējiem trim gadiem. Analizējot adreses, var secināt – noslīkst visā valsts teritorijā.
«Skatoties kartē, lielākais mīts, kas valda sabiedrībā, ka visvairāk noslīkst jūrā, neapstiprinās. VUGD dati liecina, ka noslīkst tur, kur dzīvo visvairāk cilvēku. Teju katrs dzīvojam ūdens tuvumā – dabiskas ūdenstilpes ir mums visapkārt. Īpašā kategorijā ir piemājas dīķi, kas kalpo ainaviskam skatam, bet cik droši tie ir mūsu bērniem? To izveides mērķis nav būt par peldvietu, taču neviens nav pasargāts no nejaušas iekrišanas ūdenī, jo īpaši bērni,» satraukumu pauž biedrības «Peldēt droši» dibinātāja Zane Gemze.
Kartē atzīmēti punkti par 316 gadījumiem, kur VUGD laikā no 2020. līdz 2022. gadam no ūdenstilpes izcēlis vienu vai vairākus bojāgājušos. Statistika liecina, ka gadā vidēji katru trešo dienu no ūdens tiek izcelts kāds noslīkušais – 2020. gadā kopā 122, 2021. gadā – 100 un 2022. – 94 cilvēki. Šogad dienests no ūdenstilpēm izcēlis jau 42 mirušus cilvēkus.
«Kartei ir ilustratīvs raksturs – tās mērķis ir parādīt kopainu, aicināt iedzīvotājiem visā Latvijā aizdomāties par drošas uzvedības noteikumiem gan atpūšoties, gan dzīvojot ūdenstilpju tuvumā. Ar šo vēlamies apgāzt mītu, ka noslīkst tikai jūrā, kā arī uzsvērt, ka drošas uzvedības noteikumi jāievēro visiem visā Latvijā.
Bauskas novadā fiksēti mazāk nekā desmit gadījumi katrs citā pagastā, līdz ar to nav viennozīmīgas atbildes, vai ir kāda īpaša vieta. Mūsu mērķis paust galveno domu, ka jāievēro noteikumi vienmēr, atrodoties pie jebkuras ūdenstilpes,» «Bauskas Dzīvei» precizē Renāte Franke, biedrības «Peldēt droši» projekta publicitātes speciāliste, koordinatore.
Šogad janvārī Vecumnieku pagastā no upes Taļķe izcelts viens bojāgājušais. Savukārt aizvadītajā gadā jūlijā no Mūsas Bauskā un septembrī Svitenes pagastā no Svitenes upes izcelts bojāgājušais, situāciju Bauskas novadā skaidro Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore.
Trīs gadu laikā 63% gadījumu VUGD strādājis lauku apvidū vai apdzīvotā teritorijā, 26% republikas pilsētās un 11% citās pilsētās. No visiem gadījumiem visvairāk nelaimju noticis Rīgā – 16%. Krāslavas un Liepājas novadā izcelti vienlīdz daudz bojāgājušo – 4%, nedaudz mazāk – 3% – Rēzeknes novadā. Visos citos novados mazāk.
