Svētdien, 5. aprīlī, Pirmajās Lieldienās Bauskā, Mūsas upes labajā krastā, Krasta ielā pie Bauskas pilsētas stadiona, norisināsies astotie “Vimbu svētki”.
Visagrāk svētku teritorijā gaidīti Labas gribas makšķerēšanas sacensību dalībnieki, kuri uzsākt reģistrāciju copes mačiem varēs jau no pulksten septiņiem rītā. Lai reģistrētos, dalībniekiem līdzi jāņem derīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot personas, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personas ar invaliditāti), personas apliecinošs dokuments (ID karte vai pase). Sacensību dalībnieki uz vietas varēs saņemt vienas dienas bezmaksas licenci vimbu copei.
Sacensību noslēgumā dalībnieki tiks apbalvoti piecās kategorijās – balvu saņems trīs brangāko vimbu pievilinātāji, kā arī norises vecākais un jaunākais dalībnieks. Sacensību apbalvošana notiks pie svētku skatuves pulksten 15. Ar 2026. gada Labas gribas makšķerēšanas sacensību nolikumu dalībnieki aicināti iepazīties: https://kultura.bauska.lv/labas-gribas-makskeresanas-sacensibu-dalibnieki-aicinati-iepazities-ar-norises-nolikumu-vimbu-svetki-2026/
No pulksten 11 svētku teritorijā sāksies muzikālā programma un aktivitātes visai ģimenei. Svētkus atklās pašmāju vokālās studijas “Pigoriņi” dziedātāji, bet vēlāk uz skatuves kāps dziedātāja Katrīna Dimanta kopā ar grupu “Zeltrači”, savukārt elektroniskās popmūzikas ritmos aicinās izkustēties muzikālā apvienība “Yūt”. Pasākumu vadīs Latvijas Radio personība Magnuss Eriņš.
Lieldienu noskaņa būs jūtama visā svētku teritorijā – darbosies radošās darbnīcas, spēļu zonas un aktivitātes bērniem. Apmeklētāji varēs piedalīties olu ripināšanā, burkānu mešanā un citās atrakcijās, satikt Lieldienu zaķi, kā arī piedalīties olu duelī. Būs iespēja izgatavot papīra pūķus, apgleznot puķu podus, kā arī izmēģināt spēkus dizaina darbnīcās.
Izglītojošu pienesumu nodrošinās zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki, kuri iepazīstinās ar jaunāko “Latvijas Sarkanās grāmatas” izdevumu, kurā šogad iekļauta arī 31 zivju suga. Tāpat apmeklētāji varēs piedalīties izzinošās aktivitātēs par upju zemūdens pasauli.
Ar pilnu svētku programmu var iepazīties BKC mājaslapā kultura.bauska.lv
Pasākuma laikā darbosies arī mājražotāju un amatnieku tirdziņš. Bauskas Kultūras centra direktore Elīna Māla-Zotova atklāja, ka interese par šī gada “Vimbu svētku” tirdziņu bijusi ļoti liela – kopumā saņemti 95 tirgotāju pieteikumi, no kuriem izvērtēšanas rezultātā apstiprināti 42.
Tirdziņā varēs iegādāties: piespraudes, auskarus, krūzīšu paliktņus no filca, sudraba rotas ar akmeņiem un kristāliem, sojas vaska sveces, apģērbus un aksesuārus ar latvisku tematiku, cepures, apaļšalles, ausaines, kokvilnas un trikotāžas lakatiņus, pērļotas rotas, tamborētas rotaļlietas bērniem, unikālus un neatkārtojamus batikotus un balinātus apģērbus, dabisku kosmētiku, dizaina krūzes, galda piederumus, atslēgu piekariņus, trikotāžas un kokvilnas apģērbu bērniem, lina šalles un pončo, virtuves lina komplektus, dekoratīvus ziedu vainagus, dažādus izstrādājumus no saplākšņa, svēpētās keramikas traukus un glazētās keramikas traukus, nagcepures ar izšūtiem oriģināliem dizainiem, atstarojošas piegludināmas uzlīmes apģērbam, ātros tetovējumus, auto uzlīmes, koka rotaļlietas bērniem, senas Latvijas, Eiropas un Baltijas valstu kartes, grāmatas par vēsturi, amatniecību, mājturību, bērnu grāmatas, ziepes un sveces, ādas izstrādājumus, tekstilpreces ar Vimbu svētku logo, Bauskas novada logo, keramikas traukus, vārītas, pusžāvētas desas, kūpinātu gaļas produkciju, konditorejas izstrādājumus un maizi, mērces un garšvielas, dabīgās augļu-ogu konfektes, mājās ražotu nenogatavinātu sieru ar samazinātu sāls daudzumu, sieru no govs, aitas un kazas piena, saldējumu no aitas piena, pašu ražotus vīnus, no smiltsērkšķiem, rabarberiem un citām ogām ražotus produktus. Ēdinātāji piedāvās saldējumu, burbuļtēju, kartupeļu virpuļus uz kociņa, popkornu, burgerus, frī kartupeļus, vistas kebabus, vistas filejas nagetus, cūkgaļas sašliku, foreles steiku, dažāda veida kafiju, kafijas kokteiļus, kakao, vafeles ar piedevām, pildītas sāļās un saldās pankūkas, Latvijas zivju zupu, panētas Baltijas reņģes, vistas un garneļu vrapus.
Vienlaikus direktore piebilst, ka zivju tirgotāju skaits šogad būs salīdzinoši neliels – tikai trīs. Turklāt tirdzniecības pieteikumos vimbas kā atsevišķs produkts nav īpaši izceltas, arī uz vietas kūpinātas vimbas apmaiņā pret kuponiem netiek solītas (iepriekš rīkotajos Vimbu svētkos, piedaloties Lieldienu spēlēs, varēja iegūt kuponu, kuru iemainīt varēja pret kūpinātu vimbu).
Runājot par svētku norises laiku, E. Māla-Zotova skaidro, ka kopā ar Lieldienām svētki organizēti arī iepriekš (konkrēti 2019., 2020. 2022. un 2025. gadā). “Vimbu svētki nemainīgi tiek rīkoti aprīlī – svinot pavasara atnākšanu kopā ar aktīvās copes sezonas sākumu,” uzsver BKC direktore.
Uz jautājumu, vai svētkus nevajadzētu rīkot vēlāk, kad vimbu aktivitāte varētu būt lielāka, tiek norādīts, ka tas nav izšķirošais faktors. Kā atzīst Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības pārstāvis Valērijs Gabrāns, vimbu aktivitāte ir grūti prognozējama, un sacensībās galvenā nozīme ir dalībnieku meistarībai un veiksmei, nevis zivju daudzumam.
BKC direktore E. Māla-Zotova atzīmē, ka laikapstākļi, lai gan svarīgi, nav šķērslis pasākuma norisei – svētki notiks jebkuros apstākļos, aicinot baudīt pirmo lielo pavasara brīvdabas notikumu. Kopumā “Vimbu svētki” rīkotājiem ir ļoti nozīmīgs pasākums, kas katru gadu pulcē lielu skaitu apmeklētāju un veido Bauskas pavasara tradīciju.
Autovadītājiem šodien jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. No 4. aprīļa pulksten 9 līdz 5. aprīļa plkst. 19.30 transporta līdzekļu kustība nebūs iespējama Krasta ielas posmā gar Bauskas pilsētas stadionu. 5. aprīlī no plkst. 05.30 līdz plkst. 19.30 Krasta iela tiks slēgta posmā no Sporta līdz Skolas ielai.
Šonedēļ (atļautajās makšķerēšanas dienās trešdien, piektdien) pie Mūsas sastaptie makšķernieki apliecināja, ka šopavasar pagaidām vimbu cope pieticīga.
Baušķenieks Viesturs pastāstīja, ka gluži bez loma neesot, bet gribētos vairāk. “Ļoti švaki ķeras, kas par iemeslu, grūti pateikt, bet noteikti ietekmē aukstās naktis un zemais ūdens līmenis,” spriež Viesturs. Viņš vimbas cienā ar balto tārpu un motili. Pie upes bijis līdz ar sauleslēktu un līdz pusvieniem dienā noķēris astoņas vimbas. Viņš salīdzināja situāciju ar iepriekšējo svētdienu, kad cope bijusi vēl pieticīgāka. Tad pašam izdevies noķert vien piecas zivis, kamēr citi palikuši arī bešā. “Kādam bija viena, citam divas, bet citam nekā. Jāstaigā, jāmeklē, kur tā zivs ir. Noteikti apakšā vimbām ir jābūt, tik negrib tās ņemt,” apgalvo makšķernieks un atklāj, ka trīs vimbas izvilcis pie stadiona, bet divas pie tilta.
Savukārt baušķenieks Lauris, kurš bija ieriktējies uz copi Mūsā pie Bauskas stadiona, apliecināja, ka labākā ēsma šobrīd ir baltā tārpa un motiļa kombinācija, lai gan viņš mēdz izmantot arī sliekas. Makšķerēšanai šogad pašam mazāk laika – uz upi dodas pārsvarā tad, kad no darba iekrīt brīva diena. Lauris ievērojis, ka konkurentu upes krastā ir arvien mazāk, tāpēc ir gana brīvas vietas, kur izplesties. Viņaprāt, tas varētu būt saistīts gan ar vājāku copi, gan ar to, ka daudzi izvēlas vietas, kur nav vajadzīga licence. “Savulaik bija par vietu jāpacīnās, tagad brīva vaļa, bet jāatrod tikai tā īstā vimbu “zelta ādere”,” nosaka Lauris un papildina, ka pats iegādājas vien dienas licenci.
Runājot par lomiem, Lauris vērtē, ka noķertās zvīņaines izskatās pietiekami treknas un labas ēšanai. “Mammai aizvedu septiņas vimbas ar kopējo svaru trīs ar pusi kilogrami, viņai sanāk gardas kotletes. Lai asakas nebūtu, maļ divreiz gaļasmašīnā, pieliek speķīti, izmērcētu maizi pienā un sanāk bezgala smeķīgi, noēdamies kārtīgi,” pastāsta Lauris un neslēpj, ka kūpinātas vimbas viņam arī garšojot, taču asaku dēļ tās galdā ceļ retāk.
Copēt viņam patīk ar pludiņmakšķeri, jo tā esot aktīvāka un aizraujošāka nodarbe. “Sēdēt nav manā gaumē, te jau šur tur pa kādam telefona skrullētājam var manīt. Bet uz upi jau neatbrauc, lai telefonu bakstītu, te jāsaplūst ar dabu un jāmēģina atslēgties. Vimbas uznāk bariņā, bet vienā vietā neuzturas, iespējams, citkārt trāpīsies tikt pie brangas skaistules ar pirmo metienu, bet citreiz var vimbas vietā dabūt tikai raudu,” teic Lauris.
Par gaidāmajiem Vimbu svētkiem viņš gan īpašu interesi neizrāda : “Es Vimbu svētkos nepiedalos un nebraucu. Ir Lieldienas, un tad es ar ģimeni ciemojos pie vecākiem, kuri dzīvo Vecumnieku pusē.”
Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Māris Vaitekūns šī gada vimbu sezonu vērtē piesardzīgi, norādot, ka situācija upē šobrīd ir grūti prognozējama, daudz kas atkarīgs no laikapstākļiem un ūdens līmeņa.
“Mana prognoze jau tāda bija – ja ūdens līmenis kritīs un naktis būs aukstas, tad vimbu nebūs. Tie bari, kas te bija sanākuši jau rudenī, nezin kur palikuši, ir arī svaigās uznākušas, bet visā visumā ar zivīm ir švaki, bet arī pērn situācija bija līdzīga,” norādīja M. Vaitekūns. Viņš nevienprātīgi vērtē izvēlēto svētku laiku.
“Man jau te iepriekš arī zvanīja par Vimbu svētkiem un zivīm, un es atbildēju, ka neesmu zīlnieks, neko viennozīmīgi nevaru pateikt. Ar vimbām ir tā kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt. Vai tad es esmu kāds augstākais spēks, ka varu tās zivis te nolikt? Iespējams, ir par par ātru svētkus rīkot 5. aprīlī, bet te ir Lieldienas un ir vēlme ar vienu šāvienu divus zaķus nomedīt,” teic M. Vaitekūns un velta arī kritiku pasākumam, norādot, ka svētki pārvērtušies par ķeksīti, pietrūkstot jaunumu un aktivitāšu dažādības. Tāpat zivju piedāvājums zivju svētkos esot gana skops. “Man vairāki cilvēki saka – kā tas ir – Vimbu svētki, bet zivju nav? Ko es varu izdomāt? Mēs kā biedrība kūpināt nevaram, nav mums tādas kapacitātes. Iepriekš bija Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības audzēkņi, bija pavārs, bija no Kandavas atvestas mobilās kūpinātavas “Abas”, tas viss nomira dabīgā nāvē. Klāt neko jaunu neizdomā. Ir pāris tirgotāji ar zivīm – un vēl par kosmosa cenām,” pārdomās dalās M. Vaitekūns.
Viņš atklāja, ka makšķerēšanas sacensībās parasti piedalās ap simts dalībnieku, pārsvarā jaunieši un pensionāri. Makšķerēšanā izšķiroša esot gan meistarība, gan veiksme. “Bez meistarības nekā, bet reizēm arī “aklai vistai grauds var gadīties”, piemēram, cilvēks pirmo reizi atnāk un velk zivis – vienu pēc otras. Gana svarīga ir arī pareiza pieeja – ēsma, barība, sistēma. Visi jau piebaro, bet kā tā vimba atrod, pie kura labāk iet – to grūti pateikt,” par copes niansēm spriež M. Vaitekūns. Viņš ir pārliecināts, ka lielākā zivs tomēr ir veiksmes faktors.
“Man pašam īsti nav skaidrojuma, tāpēc būs “BIOR” pārstāvji, kam šo vajag noprasīt. Kā tas var būt, ka, piemēram, Kuldīgas pusē Ventā vimbas svarā ir kilograms un uz augšu, bet mums vidēji 600 grami, bet 900 grami, tā jau ir milzene. Man pašam ir rekords 1200 g vimba, bet tāda ir pa visiem gadiem viena,” stāsta M.Vaitekūns.
Ik pa laikam viņam pēc sacensībām nākas klausīties dažādus stāstus par makšķernieku godaprātu. “Man visādus brīnumus klāsta, bet es neiešu katram kabatā skatīties, tas nav mans mērķis. Ja cilvēki negodīgi, tas ir uz viņa sirdsapziņas. Visādas lietas ir dzirdētas – ka svins bāzts vēderos, lai ir smagāka, ka no citas vietas atvesta, un kas tik vēl. Patīkami, protams, ir dabūt pirmo vietu, bet ar tādām metodēm nav labi,” vērtē M. Vaitekūns.
Viņš atzīmē, ka ne lietus, ne sniegs, ne aukstums kārtīgu makšķernieku nevar no copes atturēt. Galvenais ir pareizais apģērbs un vēlme copēt.
Viņš pieļauj, ka situācija šajās dienās var arī strauji mainīties. “Tikpat labi tie bari jau rīt var šeit Bauskas pusē parādīties. Nav teikts, ka vispār nebūs. Man bija informācija, ka no Buļļupes līdz Tetelei Jelgavas pusē tās vimbas jau ir biezā slānī. Tiem bariem vienkārši jāizkustas – viņas jau tur nedzīvo, gaida labāku laiku, lai migrētu augšpus,” norāda M. Vaitekūns.
Svētku laikā biedrība turpinās arī darbu pie iecerētā vides objekta “Vimbas stāsts”. Pie biedrības telts varēs ziedot naudu vides objektam. “Ideja ir jau vismaz desmit gadus. Plānots veidot skulptūru no nerūsējošā tērauda un to novietotu uz akmens Bauskas pilskalna parkā tuvāk Ķirbaksalai. Akmens jau ir, skice ir, bet vēl ir tā jāapstiprina un jāgādā finansējums. Naudu ceram savākt ar ziedojumiem, vairāki ziedotāji jau ir savu artavu šim mērķim snieguši,” pavēstīja M. Vaitekūns.
