ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Svētdien, 31. decembrī, Baušķenieki pulcējās Rātslaukumā jau ap plkst. 23, daudz nāca ģimenes ar bērniem, fotografējās un šūpojās mirdzošajā šūpolēs, kuras ne brīdi nebija tukšas.
Neilgi pirms pusnakts Rātslaukums jau bija pilnum pilns ļaužu, klātesošo emocijas jo spēcīgi uzjundīja ģitāras virtuoza Mārča Auziņa spēle. Tad uz skatuves parādījās dziedātājs Normunds Rutulis, kurš atgādināja, ka tūlīt sāksies jauns gads, viņš sāka laika atskaiti un klātesošie līdzi skaitīja atlikušos mirkļus līdz pulksten 24 un jaunajam, 2024. gadam.
Līdz ar pēdējo pusnakts sekundi gaisu piepildīja krāšņs konfeti sprādziens un uguņošana 18. gadsimta stilā, ko nepavadīja ne spalgi trokšņi, ne dunoņa, bet kas atkārtojās ik pa laikam, apspīdot klātesošos un radot romantiski mīlīgu kopābūšanas noskaņu. Neoficiāli privātpersonas, protams, šķīla debesīs arī tradicionālās salūta zvaigznes. ..
Normunds Rutulis un Rīgas Slavenais orķestris (Anrijs Grinbergs – bungas, piebalss; Māris Ozols – taustiņinstrumenti; Uldis Beitiņš – ģitāra; Roberts Rasa – bass un piebalss) raisīja emocijas, līdzdziedāšanu un līdzdejošanu.
Daži gan gaidīja Valsts prezidenta uzrunas translāciju, atcerējās, ka citus gadus tāda bijusi, šoreiz gan izpalika. Tomēr jaunā gada sagaidīšanas prieku tas nemazināja, jo, kā sacīja viens no Rātslaukumā klātesošajiem, baušķenieks Dainis, – «pirmās jaungada stundas ir tās priecīgākās un cerīgākās, pēc tam jau atkal kāpieni un kritieni, dzīve kā dzīve. Lai tad visiem to kritienu mazāk šajā gadā!»
Uzbliezam pie majam druscin salutu
Paldies tiem, kuri varēja atļauties. Smuki.
Plaukšķinātājus jāsūta uz Ukrainu. Redzēs, vai bikses nebūs pilnas jau pirms plaukšķa.
Ja kāds nedzirdēja, tad te prezidenta uzruna visiem. Manuprāt, ļoti sakarīga un iedvesmojoša.
Labvakar, mīļie Latvijas cilvēki!
Ir pienācis “mirklis pirms”. Pirms kā jauna. Pirms jauniem mērķiem un jauniem darbiem. Pirms jauniem sapņiem.
Ar prātu jau mēs saprotam, ka dzīvi var mainīt jebkurā dienā. Tomēr sirds atskatās uz pērno apņemšanos. Vai ir izdevies?
Cits cerējis vairāk rūpēties par sevi, bet sanācis nogurt vairāk nekā jebkad. Cits savukārt cerējis gatavot jaunus ēdienus, bet sanākuši vien tie paši trīs mūžīgie. Kāds savukārt cerējis biežāk tikties ar tuvajiem, bet mūžīgais “nu, tad kādreiz noteikti saskriesimies!” jau kļuvis par joku.
Bet, patiesību sakot, tās ir labas ziņas! Tas nozīmē, ka šogad nav jādomā nekas jauns. Vecā gada cerības var pārnest uz jauno gadu. Tikai šoreiz, lai no cerībām dzimst mērķi. Un lai no mērķa dzimst atbildība, jo neviens cits jau mūsu dzīves nepadarīs ne gaišākas, ne skaistākas. Mūsu laime ir mūsu atbildība. Un būt pašiem savas dzīves noteicējiem ir ļoti liela laime.
Dārgie Latvijas cilvēki!
Mums katram ir uzticēta šīs dienas Latvija. Tā ir kaut kas lielāks un skaistāks par dāvanu zem svētku eglītes. Gadumija paies. Svētku čalas pierims. Un mums katram ar savu attieksmi, ar savu atbildību ir jādara viss, lai mūsu Latvija taptu drošāka un skaistāka.
Esmu apņēmības pilns kopā ar jums visiem nākamgad celt mūsu labāko valsti pasaulē – mūsu Latviju. Un mums tas izdosies!
Es vēlu, lai ikdienišķas nejēdzības mūs katru mudinātu domāt – kā tieši es varu kaut ko uzlabot?
Vēlu, lai ar kaimiņu, kurš neciešami trokšņo, jūs atrastu par ko cīnīties kopā. Kopā sanestu malku tai jaukajai kundzei, kura pati nekad nelūgs palīdzību. Un kopā apēst pīrādziņus, kuri šogad sacepušies pārāk daudz, daudz par daudz.
Vēlu, lai uz citiem mēs neskatītos caur pieri. Bet gan ar gaišām acīm un atvērtu sirdi.
Mīļie draugi!
Dažs šovakar uzvilcis košākās rotas un dejos, plosīsies, smiesies ar visiem, kurus satiks. Cits Jaungadu sagaida darbā, lai mēs visi būtu pasargāti, izklaidēti, paēduši un aprūpēti. Liela daļa bauda svētku vakariņas ģimenes lokā. Un esmu gatavs saderēt, ka puse šīs runas nedzird, jo bērnu smiekli un klaigas ir skaļākas un svarīgākas. Un tā ir labi, tā ir pat ļoti labi.
Daudzi Jauno gadu sagaida vienatnē mājās. Dažs tāpēc, ka tieši tā grib, bet dažs tāpēc, ka tā ir sanācis. Domāsim viens par otru, pieskatīsim viens otru. Un rūpēsimies par tiem, kas nav mēs, bet ir mūsējie. Darīsim to ik dienu.
Nemeklēsim atšķirīgo. Tā mums ir gana. Bet kā pašsaprotamu uztversim labu vārdu, smaidu un uzmundrinājumu.
Un nebaidīsimies sapņot, darīt, kļūdīties un atkal darīt! Katrs savā Latvijā.
Lai ikvienam veselības, saticības un skaistu mirkļu piepildīts 2024. gads!
Tieši tāpēc man nevajag pašvaldību, kas “ēd nost” vietējo reģionālo presi, brīvā tirgus apstākļos strādājošu privātuzņēmumu, lai man “iestāstītu”, ka viss taču ir tik labi pie mums, mums ir tik labas algas “lielākajā vietējā darba devējā” un prēmijas 1/3 miljona apmērā viņi ir pelnījuši. Vietējā vara, kas “nabagiem” Pamūšā “atmet drupačas no sava galda”. Bērni esot mūsu nākotne. Nevajag nemaz Ukrainu, tepat daļai tiek “nozagta” perspektīva. Skopais maksā divkārt un trīskārt, un ceturtkārt. Laimīgu Jauno gadu!
Prezidenta runa normāla
Paldies!!! Bija ļoti skaisti !!!!! Pasakaina Jaunā gada sagaidīšana!!!!!Paldies !!!!