Jaunieši patriotismu pierāda talkā Igo mūzikas un mākslas centrā «Ceplis»

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, Mežotnes pagasta Ceplī ciemojās aptuveni 35 jaunieši, lai Latvijas valsts svētkus pavadītu, uzkopjot Lielupes krastu un Igo mūzikas un mākslas centra teritoriju. Talkoja Codes pagasta jaunieši, sadarbojoties ar aktīvu jauniešu grupu «Ciemā».

Igo mūzikas un mākslas centra «Ceplis» laukumā sabrauca vairākas mašīnas, no kurām cits pēc cita kāpa ārā smaidīgi un strādātgriboši jaunieši no dažādām Latvijas vietām. Rīdzinieki, jelgavnieki, baušķenieki, brunavieši, siguldieši, kā arī citu pilsētu un pagastu pārstāvji bija apvienojušies, lai svētku brīvdienu aizvadītu svaigā gaisā, darot labu kādam citam. Pasākuma vadītājs Kaspars Kalējs sāka talku ar uzrunu un saliedējošām aktivitātēm.

Tradīciju saglabāšana – svarīga

Pēc iepazīšanās spēlēm jauniešus uz ekskursiju pa Cepli aicināja mūziķis Igo. Vairāk nekā stundu talkas dalībnieki sekoja viņam, lai uzzinātu par Cepļa vēsturi, jau paveiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem, kā arī pasākumiem, kuri norisinājušies centrā. «Talka 4. maijā man ir jauna pieredze, jo parasti šis datums mums asociējas ar jaunievedumu «balto galdautu» un jebkurā gadījumā savdabīgu skatu atpakaļ un uz priekšu, apstāšanos, lai saprastu, kas ir panākts un ko vēl gribētos izdarīt,» domās dalās Igo, «man bija pārsteigums, kad pirms dažām dienām man piezvanīja jaunieši un nāca klajā ar šādu iniciatīvu, līdz ar to man šis ir priecīgs pārsteigums, un arī cerības, ka ir, uz ko paļauties.»

Mūziķis Igo uzskata, ka tradīciju saglabāšana ir svarīga tāpēc, ka tās «pietur», jo tā ir kultūra, kas tiek saglabāta, kā arī kultūra, kas veidojas, mums pašiem domājot, attīstot un pilnveidojot lietas. «Baltais galdauts kā svētku svinēšanas forma ir ienācis pavisam nesen, sabiedrība to ir akceptējusi, un tas rada tīrības un skaidrības izjūtu. Tādām pašām vajadzētu būt arī mūsu domām, kad mēs domājam par to, ko mēs varam darīt Latvijas labā un vārdā, kā arī cits cita labā,» stāsta Igo.

Iedvesmojoties no Ziedoņa daiļrades

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Valērijs Gabrāns talciniekiem pastāstīja vairāk par piesārņojuma ietekmi uz vidi, Lielupē mītošo sugu izzušanu piesārņojuma dēļ, kā arī par pasākumiem, kas tiek veikti cīņā pret to. Kad informatīvā talkas daļa beigusies, tiek sadalīti darbi, un katrs ar pilnu atdevi sāk savu pienākumu. No Lielupes krasta kaudzēs tiek kārtoti akmeņi, kas ir lielāki par dūres izmēru, un ātri vien upes malās izveidojas talcinieku izveidotas «piramīdas.»

«Es ierados talkot, lai Bauskā attīstītos kas jauns un palīdzētu sakopt teritoriju,» stāsta talciniece Lita Baibakova, «kāda jēga mājās sēdēt un neko nedarīt? Tagad vismaz kādam ko labu izdarām.» Svētku vakarā Lita kopā ar ģimeni apmeklējusi koncertu Rātslaukumā. «Parasti mēs braucam uz svētkiem «Vaidelotēs»,» tā Lita, «kad vēl gāju Jaunsardzē, tad bieži svētkus nācās aizvadīt, atrodoties tur.»

Pēc dažām stundām talka ir noslēgusies, un dalībnieki sapulcējas ap ugunskuru, lai mielotos ar pašu gatavoto zupu. «Mēs esam jauniešu grupa, kuriem patīk darīt ko labu, iepriecināt apkārtējos un ciemus, atstājot siltu izjūtu sirdī,» stāsta jauniešu grupas «Ciemā» organizators Krišjānis Kucins, «mēs paši izvēlamies kādu ciemu, kur doties, un tur mūs iepazīstina ar attiecīgo vietu –  kā šeit pie mūziķa Igo.» Ideja par grupas radīšanu esot bijis «pandēmijas auglis», kad ar grupas biedri Ausmu esot nolēmuši radīt ko jaunu. Abi iedvesmojušies no Imanta Ziedoņa daiļrades, no viņa idejas par sakopšanu un savākšanu, kas rezultējies ar divām pilnām talkošanas sezonām. «Pašlaik esam četri mūsu «kodolā» no Jelgavas un Rīgas, kas sazvana ciemus un saorganizē visu. Mūsu grupā sabrauc jaunieši no dažādām Latvijas malām,» pastāsta Krišjānis, «pirmajā sezonā mums bija uzsvars uz interesantiem nosaukumiem – pabijām gan Pampāļos, gan Vabolē, gan arī Jaunpiebalgā un citur.» Izmantot brīvdienu talkai grupa nolēma tāpēc, ka viņu atpūta ir šī nodarbe, un talkojot ir iespējams «izgaršot» vietu, satiekot vietējos, iepazīstot Latviju un gūstot labas emocijas. ««Bauskas Dzīves» lasītājiem novēlu pamanīt skaisto, jo bieži vien paši nenovērtējam skaisto mums apkārt, un pamanīt to, kā mēs varam palīdzēt citiem,» novēl K. Kucins.

Talkas noslēgumā visi sēžas ap ugunskuru, lai vienotos kopīgā dziedāšanā un aizvadītu silto vakaru Lielupes krastā.

+ 8