Pavasara bagātīgais mitrums un pietiekamais siltums bijis labvēlīgs odiem un knišļiem, kuri šogad savairojušies ievērojamā skaitā.Jēkabpils novadā no knišļu kodumiem gājušas bojā desmit govis, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.Lopi gājuši bojā piecās zemnieku saimniecībās Aknīstes, Variešu, Ābeļu un Viesītes pagastā. Viens mājlops no knišļu kodumiem miris sestdien, pārējie – svētdien.Vecumnieku novada zemnieku saimniecības «Madaras» saimniece Anita Smilškalne stāsta, ka arī viņas pusē, novada austrumdaļā, ir daudz asinssūcēju kukaiņu. «Pa dienu govis ir ārā ganībās, bet vakarā nāk mājās un paliek kūtī. Nosmidzinām gan lopiem skaustus, gan palodzes ar atbaidītāju, tas strādā sešas nedēļas,» savu metodi piena devēju pasargāšanai no bīstamajiem kukaiņiem stāsta A. Smilškalne. Tā saimniecībā sākuši darīt pērn, kad kādu vakaru, sajutušas knišļu uzbrukumu, govis pašas atskrējušas mājās, atminas lopkope.«Vistrakāk kodēji uzbrūk vakaros. Lopi būs jāpieskata vēl mazliet pēc Jāņiem, pēc tam knišļi pazūd,» skaidro A. Smilškalne. Viņa stāsta, ka knišļu uzbrukumi tik bīstami kļuvuši tieši pēdējos gados, klimatam kļūstot siltākam un mitrākam. Īpaši jāpieskata ap 70 dažāda vecuma piena govju, gaļas liellopiem, kas pastāvīgi dzīvo ārā nojumē, knišļi klāt netiekot. Kopumā «Madarās» kopj 350 liellopu.PVD informē, ka pēdējos gados dzīvnieku masveida bojāeja no knišļu kodumiem nav reģistrēta. Traģiskākais bija 2005. gads, kad vasaras sākumā sešās vietās Latvijā knišļu kodumu dēļ gāja bojā 553 mājlopi.Speciālisti skaidro, ka asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož tajās lopu ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma, piemēram, tesmenī, tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, ar kurām ārstē tesmeņa iekaisumus. Taču pirms lietošanas noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļos var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta.Ja dzīvnieki ir sakosti, tie jāved uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties jāizsauc veterinārārsts. Bīstama mājlopiem var būt arī pārkaršana, tāpēc tie jātur atklātā vietā, izvairoties no bezvēja, kā arī jānodrošina iespēja padzerties.Šā gada pavasarī knišļu kāpuriem bija labvēlīgi barošanās apstākļi, jo pali bija ilgstoši ar augstu līmeni aprīļa otrajā pusē, skaidro Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis Voldemārs Spuņģis: «Zivju un citu plēsēju ietekme uz knišļu populāciju bija neliela – ja ūdens līmenis ir augsts, plēsēji knišļu kāpurus neatrod. Rezultātā novērots augstāks knišļu skaits nekā parasti.»Savukārt meteorologi informē, ka asinssūcējiem labvēlīgā karstuma un mitruma kombinācija saglabāsies arī tuvākajā laikā.
