Pēc Labklājības ministrijas ziņām, pašlaik kā nefunkcionējošs identificēts Bauskas novada pašvaldības deinstitucionalizācijas projekts. «Bauskas Dzīve» lūdza pašvaldībai skaidrojumu, kāpēc tas nefunkcionē un kādā stadijā (būvniecība, iekārtošana) ir ēka Slimnīcas ielā 4 un kādā – Rūpniecības ielā 9; kad tās sāks apdzīvot atbilstoši mērķim.
Pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka 2023. gada pavasarī projektā «Deinstitucionalizācijas plāna īstenošana Bauskas novadā», īstenojot objekta «Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs Rūpniecības ielā 9 Bauskā» esošās kultūrvēsturiskās ēkas pamatu pārbūvi, tika identificēts risks, ka būvdarbus objektā neizdosies pabeigt līguma grozījumos paredzētajā termiņā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ēkas sienās parādījās bīstamas plaisas, ēku nācās papildus stutēt, lai izvairītos no sagāšanās riska. Pamatu pārbūvi projektā sākotnēji plānoto trīs posmu vietā nācās veikt, pārplānojot septiņos posmos. Diemžēl tas negatīvi ietekmēja visu būvdarbu laika grafiku.
«Pamatu pārbūve bija primāri veicamais darbs, bez kura nebija iespējams veikt pārējos secīgos darbus objektā Rūpniecības ielā 9. Nepieciešamība veikt izmaiņas ēkas pamatu projektā un tā realizācijas sadalīšanā pa posmiem izrādījās no visām projektā iesaistītajām pusēm neatkarīgs apstāklis, kuru ne pasūtītājs, ne būvuzņēmējs, ne projekta autori nevarēja paredzēt vai novērst. Visas iesaistītās puses ir ieguldījušas maksimālas pūles un pieņēmušas atbildīgus lēmumus, lai objektā darbus varētu turpināt un esošo kultūrvēsturisko ēku izdotos saglābt un restaurēt,» apliecina pašvaldības pārstāvji sabiedrisko attiecību nodaļā.
Identificējot risku nepabeigt projektu programmas īstenošanas termiņā, Bauskas novada pašvaldība 2023. gada vasarā informējusi Eiropas fondu projektu uzraugošo iestādi Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par aktuālo situāciju objektā.
«Latvijā kopumā septiņās pašvaldībās deinstitucionalizācijas plāna projektu īstenošanas termiņi bija apdraudēti, tāpēc Labklājības ministrija ierosināja grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 871 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa «Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā» 9.3.1.1. pasākuma «Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai» pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi», paredzot, ka pašvaldības, kurās izveidojās šādi riski, projektu pilnībā pabeidz par saviem līdzekļiem un pamatojošo dokumentāciju par pabeigtajām aktivitātēm iesniedz sadarbības iestādē līdz 2024. gada 31. oktobrim, vienlaikus nodrošinot projekta mērķa sasniegšanu un tā funkcionalitāti,» laikrakstam situāciju apraksta pašvaldības pārstāvji.
Pašvaldībā arī apliecina, ka pašlaik darbi būvobjektā Rūpniecības ielā 9 tuvojas nobeigumam. Būvdarbu izpildes līgums ir pagarināts līdz 2024. gada 15. februārim. Iestājoties ziemas apstākļiem ar zemu temperatūru un nokrišņiem, labiekārtošanas darbiem tika noteikts tehnoloģiskais pārtraukums, nosakot, ka labiekārtošanas darbus objektā varēs atsākt, kad iestāsies piemēroti laika apstākļi, paredzot šiem darbiem četru nedēļu izpildes termiņu.
Būvniecība Rūpniecības ielā 9 nav vienīgā projekta aktivitāte, kas vēl nav noslēgusies. Vēl notiekot mēbeļu un aprīkojuma piegādes Slimnīcas ielas 4. nama un Rūpniecības ielas 9. nama objektiem saskaņā ar projekta iepirkumu līgumiem un pasūtījumiem Elektronisko iepirkumu sistēmā. Pašvaldība ziņo, ka grupu dzīvokļu ēka Slimnīcas ielā 4 varētu sākt strādāt februārī. Ir noslēgts deleģējuma līgums ar biedrību «Cerību spārni» par pakalpojumu nodrošināšanu deinstitucionalizācijas projektā izveidotajos infrastruktūras objektos.
Šomēnes pašvaldība zināšot izmaksas, kuras deinstitucionalizācijas projektā paliek uz pašvaldības rēķina. «CFLA jāiesniedz projekta grozījumi, kuros tad arī būs aprēķins, kas projektā paliek no pašvaldības līdzekļiem uz šo gadu. Precīzus skaitļus zināsim pēc pēdējo maksājumu veikšanas, pēc tam arī tiks iesniegti grozījumi,» ziņo pašvaldības pārstāvji.
«Bauskas Dzīve» atgādina, ka 2023. gada aprīlī deputāti lēma par minēto objektu sadārdzinājumu un apstiprināja visa deinstitucionalizācijas projekta kopējās plānotās izmaksas līdz 4 564 130,01 eiro. ERAF līdzfinansējums 1 004 505,75 eiro, valsts budžeta finansējums 156 301,32 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 38 583,66 eiro un pašvaldības līdzfinansējums līdz 3 364 739,28 eiro, tai skaitā projekta attiecināmās izmaksas 2 605 699,08 eiro un projekta neattiecināmās izmaksas līdz 759 040,20 eiro, liecina informācija «www.bauskasnovads.lv». Lai nodrošinātu papilddarbu izmaksu un sadārdzinājuma segšanu, palielināts aizņēmums Valsts kasē 2023. gadā par summu līdz 81 063,13 eiro. Bet izmaksu sadalījums vēl mainīsies.
Tā kā «Bauskas Dzīvei» pašvaldības apgalvojums, ka «ne pasūtītājs, ne būvuzņēmējs, ne projekta autori nevarēja paredzēt vai novērst to, ka ēkas pamati neturēs», nešķiet īsti patiess un argumentēts, aicinājām situāciju ar Rūpniecības ielas 9. mājas renovāciju komentēt ekspertu, mākslas zinātnieku DAINI BRUĢI, kurš ir atzīts speciālists kultūras mantojuma atjaunošanas jomā. Vai arī D. Bruģis uzskata, ka ēkas renovācijā viss noticis pareizi, un problēmas, kas izraisīja kavēšanos un sadārdzinājumu, nebija atrisināmas citādi?
Mg. Art. Dainis Bruģis:
«Nevaru kompetenti komentēt detaļas, kas attiecas uz projekta tehniskajiem risinājumiem un pamatu stiprināšanu, jo neesmu ar šo būvpasākumu tieši saistīts un informāciju par notiekošo esmu guvis lielākoties no publiskiem avotiem.
Problēmas sakne, manuprāt, ir apstāklī, ka ēkas projektētāji pirms darba sākšanas nav pietiekami iepazinušies ar 2020. gadā veikto ēkas izpēti (resp., ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju) un tajā atrodamajiem skaidrojumiem par ēkas būvvēsturi. Izpētē skaidri definēts, ka konkrētā ēka tapusi pirms 1882. gada kā vienstāva ķieģeļu celtne, un savu tagadējo apjomu (ar otro stāvu) ieguvusi 1890. gadā. Šāda prakse paaugstināt jau agrāk celtas vienstāva ēkas Bauskā nav unikāla, un pilsētā varam atrast vairākus desmitus, īpaši laikā pēc Otrā pasaules kara līdzīgā veidā tapušu divstāvu ēku. Projektētājam, izlasot šo būvvēstures faktu, bija jāsaprot, ka celtnes pamati veidoti, rēķinoties ar vienstāva ēkas slodzi. Situācijā, kad projektā paredzēta gan koka pārsegumu nomaiņa ar metāla, gan dakstiņu seguma atjaunošana jumtam, gan citi slodzi vēl vairāk palielinoši pasākumi, pirms projektēšanas darbu sākšanas bija jāveic rūpīga celtnes tehniskā stāvokļa izpēte, tai skaitā pamatu apsekošana un to nestspējas izvērtēšana.
Manā rīcībā nav ziņu, vai tas netika darīts vispār vai tika izdarīts pavirši, taču tas, manuprāt, arī noveda pie visas turpmāko sarežģījumu kaskādes. Pieņemu, ka pienācīgi nebija izvērtēts arī ēkas sienu un citu konstrukciju tehniskais stāvoklis, un arī to stiprināšana deva savu artavu projekta izmaksu «uzblīšanā» un darbu iekavēšanā. Ja ēkas reālais tehniskais stāvoklis būtu skaidrs jau projektēšanas stadijā, jautājums par esošās ēkas saglabāšanu vai tās apjoma rekonstrukciju varēja tikt skatīts jau pavisam citu argumentu gaismā, un no sekojošajām problēmām varēja izvairīties. Jautājumā par atbildību, manā izpratnē, šī nu nepavisam nav kaut kāda «force majeure» situācija, par kuru atbildību varam prasīt vien no «augstākiem spēkiem». Tas ir klajš nekompetences un bezatbildības piemērs, turklāt atbildība par to vienādā mērā gulstas kā uz projektētāju, tā arī uz pasūtītāju – Bauskas novada pašvaldību.
Gribu atgādināt, ka pasūtītāja pienākums nav tikai apmaksāt arvien pieaugošos rēķinus, bet arī atbildīgi vadīt un uzraudzīt visus ar būvniecību saistītos procesus. Rezumējot vēlos paraudzīties uz konkrēto problēmu arī mazliet plašāk. Lai arī šim projektam, spriežot pēc komentāriem plašsaziņas līdzekļos, ir daudz kritiķu, kas uzskata to par «naudas nosviešanu zemē», es personīgi projektu, vismaz sākotnēji, atbalstīju. Atpirkt, saglabāt un atjaunot jaunai funkcijai šādu vēsturisku celtni, manuprāt, bija pareizs novada pašvaldības lēmums, īpaši no vecpilsētas pilsētbūvnieciskā un ainaviskā aspekta. Atgādināšu, ka šī Bauskas daļa vēsturiski bija blīvi apbūvēta un skraja kļuva tikai 1944. gada augustā un septembrī, kad te esošās ēkas sagrāva Sarkanās armijas aviācija un artilērija.
Atjaunojot ēku Rūpniecības ielā 9, tiek saglabāta Bauskai vēsturiski nozīmīga būve (kādreizējā Jankeloviča tipogrāfija), turklāt kopā ar līdzās esošo ēku Rūpniecības un Dambja ielas stūrī tā kaut fragmentāri radīs mazpilsētai raksturīgas apbūves iespaidu. Tas, ka ēkas atjaunošana un pielāgošana jaunajai funkcijai izvērtās pārmēru dārgā un mokošā pasākumā, patiesībā ir milzīgs trieciens jau tā vārgajām Bauskas vecpilsētas sakopšanas un atjaunošanas iniciatīvām, kuras gan patiesībā pastāv, tikai pateicoties atsevišķu entuziastu centieniem, un pašvaldības līmenī ne līdz skaidram konceptam, ne konkrētam rīcības plānam tā arī nav nonākušas. Daudziem baušķeniekiem, kuri jau tā ar aizdomām uzlūko jebkādas ar kultūras mantojuma saglabāšanu saistītas aktivitātes un kuriem argumenti par labu šīs celtnes atjaunošanai, visticamāk, nav pietiekami skaidroti, tagad ir it kā guvuši apstiprinājumu, ka viss ar senu ēku atjaunošanu saistītais ir tikai šauras dīvaiņu grupas kaprīzes un klaja pašvaldības izšķērdība. No šāda viedokļa šis noteikti ir ļoti slikts signāls sabiedrībai, un arī par to konkrētu atbildību būtu jānes pavisam konkrētiem cilvēkiem.»
