Anita Rozentāle
Pēc Labklājības ministrijas ziņām, pašlaik kā nefunkcionējošs identificēts Bauskas novada pašvaldības deinstitucionalizācijas projekts. «Bauskas Dzīve» lūdza pašvaldībai skaidrojumu, kāpēc tas nefunkcionē un kādā stadijā (būvniecība, iekārtošana) ir ēka Slimnīcas ielā 4 un kādā – Rūpniecības ielā 9; kad tās sāks apdzīvot atbilstoši mērķim.
Pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka 2023. gada pavasarī projektā «Deinstitucionalizācijas plāna īstenošana Bauskas novadā», īstenojot objekta «Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs Rūpniecības ielā 9 Bauskā» esošās kultūrvēsturiskās ēkas pamatu pārbūvi, tika identificēts risks, ka būvdarbus objektā neizdosies pabeigt līguma grozījumos paredzētajā termiņā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ēkas sienās parādījās bīstamas plaisas, ēku nācās papildus stutēt, lai izvairītos no sagāšanās riska. Pamatu pārbūvi projektā sākotnēji plānoto trīs posmu vietā nācās veikt, pārplānojot septiņos posmos. Diemžēl tas negatīvi ietekmēja visu būvdarbu laika grafiku.
«Pamatu pārbūve bija primāri veicamais darbs, bez kura nebija iespējams veikt pārējos secīgos darbus objektā Rūpniecības ielā 9. Nepieciešamība veikt izmaiņas ēkas pamatu projektā un tā realizācijas sadalīšanā pa posmiem izrādījās no visām projektā iesaistītajām pusēm neatkarīgs apstāklis, kuru ne pasūtītājs, ne būvuzņēmējs, ne projekta autori nevarēja paredzēt vai novērst. Visas iesaistītās puses ir ieguldījušas maksimālas pūles un pieņēmušas atbildīgus lēmumus, lai objektā darbus varētu turpināt un esošo kultūrvēsturisko ēku izdotos saglābt un restaurēt,» apliecina pašvaldības pārstāvji sabiedrisko attiecību nodaļā.
Identificējot risku nepabeigt projektu programmas īstenošanas termiņā, Bauskas novada pašvaldība 2023. gada vasarā informējusi Eiropas fondu projektu uzraugošo iestādi Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par aktuālo situāciju objektā.
«Latvijā kopumā septiņās pašvaldībās deinstitucionalizācijas plāna projektu īstenošanas termiņi bija apdraudēti, tāpēc Labklājības ministrija ierosināja grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 871 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa «Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā» 9.3.1.1. pasākuma «Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai» pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi», paredzot, ka pašvaldības, kurās izveidojās šādi riski, projektu pilnībā pabeidz par saviem līdzekļiem un pamatojošo dokumentāciju par pabeigtajām aktivitātēm iesniedz sadarbības iestādē līdz 2024. gada 31. oktobrim, vienlaikus nodrošinot projekta mērķa sasniegšanu un tā funkcionalitāti,» laikrakstam situāciju apraksta pašvaldības pārstāvji.
Pašvaldībā arī apliecina, ka pašlaik darbi būvobjektā Rūpniecības ielā 9 tuvojas nobeigumam. Būvdarbu izpildes līgums ir pagarināts līdz 2024. gada 15. februārim. Iestājoties ziemas apstākļiem ar zemu temperatūru un nokrišņiem, labiekārtošanas darbiem tika noteikts tehnoloģiskais pārtraukums, nosakot, ka labiekārtošanas darbus objektā varēs atsākt, kad iestāsies piemēroti laika apstākļi, paredzot šiem darbiem četru nedēļu izpildes termiņu.
Būvniecība Rūpniecības ielā 9 nav vienīgā projekta aktivitāte, kas vēl nav noslēgusies. Vēl notiekot mēbeļu un aprīkojuma piegādes Slimnīcas ielas 4. nama un Rūpniecības ielas 9. nama objektiem saskaņā ar projekta iepirkumu līgumiem un pasūtījumiem Elektronisko iepirkumu sistēmā. Pašvaldība ziņo, ka grupu dzīvokļu ēka Slimnīcas ielā 4 varētu sākt strādāt februārī. Ir noslēgts deleģējuma līgums ar biedrību «Cerību spārni» par pakalpojumu nodrošināšanu deinstitucionalizācijas projektā izveidotajos infrastruktūras objektos.
Šomēnes pašvaldība zināšot izmaksas, kuras deinstitucionalizācijas projektā paliek uz pašvaldības rēķina. «CFLA jāiesniedz projekta grozījumi, kuros tad arī būs aprēķins, kas projektā paliek no pašvaldības līdzekļiem uz šo gadu. Precīzus skaitļus zināsim pēc pēdējo maksājumu veikšanas, pēc tam arī tiks iesniegti grozījumi,» ziņo pašvaldības pārstāvji.
«Bauskas Dzīve» atgādina, ka 2023. gada aprīlī deputāti lēma par minēto objektu sadārdzinājumu un apstiprināja visa deinstitucionalizācijas projekta kopējās plānotās izmaksas līdz 4 564 130,01 eiro. ERAF līdzfinansējums 1 004 505,75 eiro, valsts budžeta finansējums 156 301,32 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 38 583,66 eiro un pašvaldības līdzfinansējums līdz 3 364 739,28 eiro, tai skaitā projekta attiecināmās izmaksas 2 605 699,08 eiro un projekta neattiecināmās izmaksas līdz 759 040,20 eiro, liecina informācija «www.bauskasnovads.lv». Lai nodrošinātu papilddarbu izmaksu un sadārdzinājuma segšanu, palielināts aizņēmums Valsts kasē 2023. gadā par summu līdz 81 063,13 eiro. Bet izmaksu sadalījums vēl mainīsies.
Tā kā «Bauskas Dzīvei» pašvaldības apgalvojums, ka «ne pasūtītājs, ne būvuzņēmējs, ne projekta autori nevarēja paredzēt vai novērst to, ka ēkas pamati neturēs», nešķiet īsti patiess un argumentēts, aicinājām situāciju ar Rūpniecības ielas 9. mājas renovāciju komentēt ekspertu, mākslas zinātnieku DAINI BRUĢI, kurš ir atzīts speciālists kultūras mantojuma atjaunošanas jomā. Vai arī D. Bruģis uzskata, ka ēkas renovācijā viss noticis pareizi, un problēmas, kas izraisīja kavēšanos un sadārdzinājumu, nebija atrisināmas citādi?
Mg. Art. Dainis Bruģis:
«Nevaru kompetenti komentēt detaļas, kas attiecas uz projekta tehniskajiem risinājumiem un pamatu stiprināšanu, jo neesmu ar šo būvpasākumu tieši saistīts un informāciju par notiekošo esmu guvis lielākoties no publiskiem avotiem.
Problēmas sakne, manuprāt, ir apstāklī, ka ēkas projektētāji pirms darba sākšanas nav pietiekami iepazinušies ar 2020. gadā veikto ēkas izpēti (resp., ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju) un tajā atrodamajiem skaidrojumiem par ēkas būvvēsturi. Izpētē skaidri definēts, ka konkrētā ēka tapusi pirms 1882. gada kā vienstāva ķieģeļu celtne, un savu tagadējo apjomu (ar otro stāvu) ieguvusi 1890. gadā. Šāda prakse paaugstināt jau agrāk celtas vienstāva ēkas Bauskā nav unikāla, un pilsētā varam atrast vairākus desmitus, īpaši laikā pēc Otrā pasaules kara līdzīgā veidā tapušu divstāvu ēku. Projektētājam, izlasot šo būvvēstures faktu, bija jāsaprot, ka celtnes pamati veidoti, rēķinoties ar vienstāva ēkas slodzi. Situācijā, kad projektā paredzēta gan koka pārsegumu nomaiņa ar metāla, gan dakstiņu seguma atjaunošana jumtam, gan citi slodzi vēl vairāk palielinoši pasākumi, pirms projektēšanas darbu sākšanas bija jāveic rūpīga celtnes tehniskā stāvokļa izpēte, tai skaitā pamatu apsekošana un to nestspējas izvērtēšana.
Manā rīcībā nav ziņu, vai tas netika darīts vispār vai tika izdarīts pavirši, taču tas, manuprāt, arī noveda pie visas turpmāko sarežģījumu kaskādes. Pieņemu, ka pienācīgi nebija izvērtēts arī ēkas sienu un citu konstrukciju tehniskais stāvoklis, un arī to stiprināšana deva savu artavu projekta izmaksu «uzblīšanā» un darbu iekavēšanā. Ja ēkas reālais tehniskais stāvoklis būtu skaidrs jau projektēšanas stadijā, jautājums par esošās ēkas saglabāšanu vai tās apjoma rekonstrukciju varēja tikt skatīts jau pavisam citu argumentu gaismā, un no sekojošajām problēmām varēja izvairīties. Jautājumā par atbildību, manā izpratnē, šī nu nepavisam nav kaut kāda «force majeure» situācija, par kuru atbildību varam prasīt vien no «augstākiem spēkiem». Tas ir klajš nekompetences un bezatbildības piemērs, turklāt atbildība par to vienādā mērā gulstas kā uz projektētāju, tā arī uz pasūtītāju – Bauskas novada pašvaldību.
Gribu atgādināt, ka pasūtītāja pienākums nav tikai apmaksāt arvien pieaugošos rēķinus, bet arī atbildīgi vadīt un uzraudzīt visus ar būvniecību saistītos procesus. Rezumējot vēlos paraudzīties uz konkrēto problēmu arī mazliet plašāk. Lai arī šim projektam, spriežot pēc komentāriem plašsaziņas līdzekļos, ir daudz kritiķu, kas uzskata to par «naudas nosviešanu zemē», es personīgi projektu, vismaz sākotnēji, atbalstīju. Atpirkt, saglabāt un atjaunot jaunai funkcijai šādu vēsturisku celtni, manuprāt, bija pareizs novada pašvaldības lēmums, īpaši no vecpilsētas pilsētbūvnieciskā un ainaviskā aspekta. Atgādināšu, ka šī Bauskas daļa vēsturiski bija blīvi apbūvēta un skraja kļuva tikai 1944. gada augustā un septembrī, kad te esošās ēkas sagrāva Sarkanās armijas aviācija un artilērija.
Atjaunojot ēku Rūpniecības ielā 9, tiek saglabāta Bauskai vēsturiski nozīmīga būve (kādreizējā Jankeloviča tipogrāfija), turklāt kopā ar līdzās esošo ēku Rūpniecības un Dambja ielas stūrī tā kaut fragmentāri radīs mazpilsētai raksturīgas apbūves iespaidu. Tas, ka ēkas atjaunošana un pielāgošana jaunajai funkcijai izvērtās pārmēru dārgā un mokošā pasākumā, patiesībā ir milzīgs trieciens jau tā vārgajām Bauskas vecpilsētas sakopšanas un atjaunošanas iniciatīvām, kuras gan patiesībā pastāv, tikai pateicoties atsevišķu entuziastu centieniem, un pašvaldības līmenī ne līdz skaidram konceptam, ne konkrētam rīcības plānam tā arī nav nonākušas. Daudziem baušķeniekiem, kuri jau tā ar aizdomām uzlūko jebkādas ar kultūras mantojuma saglabāšanu saistītas aktivitātes un kuriem argumenti par labu šīs celtnes atjaunošanai, visticamāk, nav pietiekami skaidroti, tagad ir it kā guvuši apstiprinājumu, ka viss ar senu ēku atjaunošanu saistītais ir tikai šauras dīvaiņu grupas kaprīzes un klaja pašvaldības izšķērdība. No šāda viedokļa šis noteikti ir ļoti slikts signāls sabiedrībai, un arī par to konkrētu atbildību būtu jānes pavisam konkrētiem cilvēkiem.»
cerams, šī vietējā žīdiņa tagad par lielu naudu pārbūvētais “arhitektūras piemineklis” drīz nekļūs par no Krievijas iebraukušo ebreju organizāciju interešu objektu? Bet kopumā vērtējot, šādas mūsu pašvaldības shēmas ļoti plucina novada budžetu, jo tādas kubatūras māja ar skatam redzamām “arhitektūras pērlēm”, celta mūsdienīgiem materiāliem un metodēm, energoefektīva nekādā gadījumā nemaksātu tos 4,5 mlj. Vai tad visu to, pašlaik celto privātmāju īpašnieki, māju ar līdzīgu kubatūru, tikai reizes desmit greznāku, ir miljonāri. Pie tam daudzi no viņiem saņemdami visu mūžu “pliko” ierēdņa aldziņu. Vai tiešām iebraukušais tūrists, vai vietējais “interesents” ar naglas palīdzību urbinās līdz tiem no vecās ēkas vienīgajiem palikušajiem ķieģeļiem un pēc tiem noteiks ēkas “pieminekļa” vērtību”? Kungi un dāmas domē un attiecīgajās institūcijās- vai tiešām jums šķiet, ka no dažu ķieģeļu, līdz kaut visas no abām pusēm apmestas sienas atstāšana šādos “restaurētos objektos ir to miljonu vērta? Diemžēl, jūsu shēmas naudas izmaksai sabiedrībai ir pārāk dārgas, it sevišķi ja galarezultāts ir lielākoties no mūslaiku materiāliem un mūslaiku metodēm iegūta kārtējā Cinevillas ēka.
Komentē neko nesaprotoši idioti ( no dažu algoto darbinieku viedokļa), bet Bruģa kungs ir pieredzējis un cienījams būvniecības un restaurācijas speciālists. Kāpēc idiotu-komentētāju un Bruģa kunga viedokļi tieši tehniskajos jautājumos par Rūpniecības 9 objektu praktiski sakrīt? Kāda ir galīgā ēkas atjaunošanas summa?
Jā – ēka ir glābta un varbūt pat esam atstājuši ko vērtīgu nākošajām paaudzēm. Bet cik kļūdaini un nesamērīgi dārgi tas mums nāk … Vienīgais pluss – saglābta ēka. Tas tomēr ir labāk, nekā kārtējais caurums māju rindā, kā Rīgas ielā. Tur jau gadu desmitiem tikai viens scenārijs – brūk, kamēr sabrūk. Rīgas un Salātu ielas krustojums vispār bēdu ieleja. No bērnības vēl atceros tās mājas, kas tur kādreiz bija. Tagad tikai tukšas ielas malas un graustu krāsmatas …
nu te ir tas tas pats kā Karpa dārzā , kur nostaveja labu laiku tā ēka kā vraks pamesta, pietaisīta, un ta- viena jaukā brīdī atdzima kā fēnikss- tagadejais gramatu-kancelejas preču veikals Lapa. nav jau slikti; ja ko saglabā kā vestures artifaktu, tik jautajums -par cik brangām naudiņām!!??
ir jau mums te gan profesionāli naudas apguvēji, gan profesionāli oponenti, kuri, redzams, nespēj vai negrib saprast uzrakstīto. Jājautā, kurš no šiem profesionāļiem pat pagaršojis desu spēs noteikt no kā tā gatavota? Ja tiešām mēs ko gribam nodot nākamajām paaudzēm, tad tas nu nebūtu tie kaut simts kubikmetru aizpagājušā gadsimta beigās izgatavotu māla ķieģeļu, apslēptu ar šolaiku apmetuma kārtu, ar visām ķimiskajām piedevām izmantojamajai javai. Tāpat kā desai veikalā, ēkai redzam vien ārējo un iekšējo veidolu. Ārējais var būt pieskaņots pirms gadsimtiem celtai ēkai, ja tādas ir vēlmes, bet iekšējais tāds vairs nebūs nekādā gadījumā, ja vien ēka nav paredzēta kā muzejs. Tad ko mēs gribam tām nākošajām paaudzēm atstāt, to veco neredzamo ķieģeļu kaudzi, saglābtu ar mūsdienu metodēm un materiāliem un miljonos mērāmus parādus, vai celtni no mūsdienīgiem materiāliem, efektīvu uzturēšanas un lietošanas ziņā, ērtu un parocīgu, kaut īpatnēju arhitektūras ziņā, bet vairākas reizes lētāku? Jājautā, tad ar ko nams Rūpniecības ielā atšķiras no Rātsnama, kurš savulaik tika nojaukts līdz pamatiem, un arī pamati nonāca būvgružos, autentiskumam atstājot vien dažus kvadrātmetrus tā ziemeļu sienas un vietā uzbūvēta pilnīgi cita ēka no mūslaiku materiāliem un mūslaiku vajadzībām, vien līdzīga Broces zīmējumam.
( no dažu algoto darbinieku viedokļa), iespējams, domes- visapkārt idioti, vieni idioti. Vienīgais trūkums, kāpēc domes profesionāļi lieto vien apzīmētājus un citē kāda cita teikto, kaut cienītais pieaicinātais būvju speciālists, pēc profesijas dizainers, nekur nav teicis, ka pēc ēkas pamatu un citu konstrukciju izpētes, to nebija labāk nojaukt un vietā uzbūvēt tādu pašu, kaut no tiem nojaukšanas gaitā iegūtiem ķieģeļiem, kas vienīgie ir palikuši autentiski no aizpagājušā gadsimta beigās celtās ēkas. Vien, bez “dažu algotu darbinieku viedokļa” pastāv arī citi viedokļi, to, kuri oponentus nesauc par idiotiem, jo saprot, ka šāda veida vecpilsētas “saglābšana” un “atstāšana” nākamajām paaudzēm, ir iespējama vien miljonāriem un tādiem, kam pieejama “naudas apgūšana”, bet cik tādu tuvākajā nākotnē, bez domes algotajiem darbiniekiem, ir sagaidāmi?
Sāciet tik alus kvartālu un to veco riju. Cik miljonus iedzīvotāju naudas būs jāizsūc, ieskaitot parādu procentus? Turklāt īstenām un būtiskām iedzīvotāju vajadzībām pašvaldībai naudas nebūs. Ja nav jēgas par projektēšanu un restaurāciju ar garantiju pārmaksāsiet, pat ja būsiet godīgi un neshēmosiet.
Pēc skata diez vai bija jārestaurē. Varēja mierīgi uzmērīt un uztaisīt kopiju, bet ar energoefektīvām sienām un standarta risinājumiem bez pārsteigumiem, kā jau jaunbūvē.
un pie ieejas durvīm namam vaig ierāmēt foto, kads grausts bij ši tagadejā -peerle, un apakša lieliem cīpariem ieguldito summu. tad būs tā saucamā pievienotā vērtība un priekšstats par ēku -Rūpniecības 9.
Pirms 2020. gada Rīgā kādu konkrētu piecstāvu 58 dzīvokļu ēku ar pagrabu pašizmaksa bija 2,4- 3, 2 miljoni eiro. Atkarībā no grunts, gruntsūdeņiem utt. Tātad Bauskai teorētiski bija iespēja iegūt vismaz 58- 63 jaunus dzīvokļus pašlaik un 116 dzīvokļus 2018. gadā. Bauska izdeva 4,5 miljonus par divu nelielu ESOŠU ēku remontu. Vajag tak vienreiz pieņemt darbā profesionāļus un draudzēties ar galvu lēmējiem, attiecībā uz jebkuru pašvaldības veikto celtniecību.
vai tad tur, domē tie cilvēki, kurus mēs ievēlējām un kurus šie ievēlētie apstiprināja par derīgiem speciālistiem, nav profesionāļi? Ja viņi tādi nebūtu, tad diez vai nolaistas ēkas “novešanai” līdz “apdzīvot iespējams” stāvoklim, spētu savā starpā sadalīt 4,5 miljonus valsts, ES un novada naudas. Ja viņi nebūtu profesionāļi, kā arī tie tur valdībā un Saeimā, tad, iespējams, jau sen kā būtu savestas kārtībā arī atlikušās ēkas vecpilsētā un valsts jau vairāk kā 30 gadus nedalītu pēdējās vietas Eiropā.
Šūmēšanās par projekta augstajām izmaksās komentāros izklausās loģiska, taču brīžam šķiet, ka dažādi jautājumi pārāk vienkārši samesti kopā kā lielā mikserī, sakulti kopā un tad pasniegti lasītājiem kā tāda grūti sagremojama masa. Būtu labi, ja BDz būtu pacentusies un katras no trim projektā finansētajiem objektiem lietderību un izmaksas analizējusi atsevišķi. Tad arī cilvēkiem būtu vieglāk saprast, kas ir kas. Tagad viss tautas rūgtums gāžas pār māju Rūpniecības ielā 9, kas varbūt arī nav gluži pelnīti. Māja vismaz bildēs izskatās OK, un, ja tur arī tehniski viss ir nodarīts godam, rūgtums drīz pāries, bet māja paliks un priecēs baušķeniekus. Negribas tik vienkārši piekrist arī komentāros publicētajiem cipariem. Atradu netā informāciju, ka Rīgā vienas jaunas dzīvojamās mājas caurmēra kvadrātmetra cena 2022. gadā ir bijusi pāri par 2900 eiro par kv.m. 50 kv.m. dzīvokļa cena (pērkot bez kredīta) – tātad 146,150 eiro. Ja mājā caurmērā būtu 50 kv.m. dzīvokļi, tāda māja ar 58 dzīvokļiem 2022. gada maksātu nevis 2,4-3,2, bet ap 8,5 milj. Ja mājai 63 dzīvokļi – tie būtu jau pāri par 9,2 milj. Celtniecības izmaksas šobrīd ir nenormāli augstas, un baidos, ka Bauskā, šādiem dzīvokļiem daudz pircēju nebūtu.
Apskatot rakstam pievienoto zīmējumu (otro bildīti no beigām) labi redzams, ka objekta apjomu veido ne tikai vecā māja ielas malā, bet vēl divi pilnīgi no jauna celti korpusi. Tā ka nevajag jau te pilnīgi nolikt!
vien konkrētajai ēkai Rūpniecības ielā labi ja ir tie 500 kvadrātmetri apdzīvojamās platības, un ja arī ir ar visu piebūvi, tad maksājot to Rīgas cenu 3 tūkstošus eiro par m2, sanāktu vien 1,5 miljoni eiro līdzšinējo 4,5 vietā, neņemot vērā, ka tie sarkanie māla ķieģeļi “pienācās” bez papildu samaksas…. Kā arī tas viens no “korpusiem” ir vēl kaut kur ap 90desmitajiem celta garāža sporta skolas autobusa vajadzībām
Ko te var malties! 4,5 milj,. ir visu 3 ēku kopējās izmaksas, un divi korpusi Rūpniecības ielā 9 ir: 1) tas, kas teritorijā aiz pagalma un 2) tas, kas savieno šo korpusu ar ielas māju. Garāža ir lieta par sevi, un tai nav nekāda sakara ar šo projektu. Ja to visu tik grūti saprast, varbūt nevajag ar tādu enerģiju mesties komentēt?
1m3 pārdošanas cena un pašizmaksa ir divas dažādas lietas. Jūs taču nedomājat, ka dzīvokļu būvētāji Rīgā pārdod dzīvokļus par pašizmaksu? Pašizmaksa- darbaspēka, mehānismu, materiālu izmaksa, pieskaitāmie izdevumi. Pārdošanas cena ir vismaz 30-40 procentu lielāka par pašizmaksu. Dažos gadījumos (vieta, visādi reklāmas knifi, cenu ažiotāža utt.) delta varētu būt vēl lielāka. Ja vieta ir prestiža, bet ērta būvniecībai, tad būvniecības pašizmaksa nepieaug. Deltas lielumu nosaka arī būvniecības finansējuma cena, pat valsts cīņa ar ēnu ekonomiku, tipveida vai individuālo projektu pielietošana, zemes cena utt.. Reti kurš attīstītājs ir spējīgs būvēt veselus kvartālus vienā gadā par savu naudu. Pirms kāda laika bija ziņas, ka EM izdos tipveida māju projektus, kurus būvēs pašvaldības saviem iedzīvotājiem. Laikam vēl domā… Būvēs Lidl veikalu Bauskā, būs interesanti paskatīties. No visiem aspektiem. Tajā laikā vietējiem “attīstītājiem” nebūtu lietderīgi kaut ko būvēt. Lai tauta nesalīdzina…
Un Jums liekas, ka Bauskā kādam vajadzētu būvēt daudzdzīvokļu mājas un pārdot par pašizmaksu? Mēs te runājam par pašvaldības īstenotu projektu, kas paredzēts specifiskām funkcijām, un, ja jūs neapmierina tas, ka šī nauda izlietota vecu, nevarīgu cilvēku un invalīdu labā, nevis darbaspējīgiem nodokļu maksātājiem, tā ir pavisam cita diskusija.
vispār jau arī šie būvnieki savu piedāvājumu rēķināja ar peļņu, ne par pašizmaksu.
Kad privātais ceļ, ierasti ir lētāk. Kad pašvaldība būvē, kamēr visi “speciālisti” nopelna projekta izmaksas “kāpj tuvāk D.”
par pašizmaksu jau sen ne viena pašvaldība ne ko nebūvē. Būvē vien ar peļņu, milzīgu pelņu, ko gūst šajās shēmās iesaistītie, kuri ja ne vien apjomīgi papildina savus banku kontus, bet lielu pašvaldību objektu projektu realizācijas laikā pat par miljonāriem. Tas par dažu labu pašvaldībai pietuvinātu agrāk nezināmu uzņēmumu ar dažu tūkstošu pamatkapitālu. Ko mēs tik nedarām vecu nevarīgu invalīdu labā, tiesa nedaudzu, pamatojot savas miljoniem vērtās shēmas, piemēram 14 “apdalīto” interesēm un labasajūtai. Jājautā, kuram ir tā labsajūta lielāka, kurš padzīvo vai reizi nedēļā ierodas uz “procedūrām” par miljoniem celtās ēkās, vai tiem, kas šos miljonus vienkārši noguldījuši savos banku kontos. Priekškars ciet, bet aplaudē ne visi….
Tātad strādājošie Latvijā var uzcelt māju vai nopirkt jaunu dzīvokli? To var varbūt 5 procenti. Par banku verdzību un patvaļu nerunāsim. Un kas tā par dzīvi, ja visu mūžu streso un baro banku, bet pats nedzīvo? Tātad situācija jāglābj pakalpojumu sniedzējiem- pašvaldībām.Par pašizmaksu, kurā ierēķināta neliela būvnieka peļna. Tā kā valdība un pašvaldības ir tuvredzīgas un viņām nav vajadzīgi jaunie nodokļu maksātāji Latvijā, tad turpinām zāģēt zaru…
Rīgā un Latvijā objektu attīstītāji paši neko nebūvē. Katram darbu veidam vai darbu grupai tiek nolīgti būvnieki-apakšuznēmēji. Apakšuzņēmēji savos līgumos un līgumtāmēs ietver arī savu peļņas daļu. Ja tiek runāts par objekta 1 m2 būvdarbu pašizmaksu, tad tajā jau ir iekļauta reālo celtnieku peļņa. Un tagad izrēķiniet Bauskas remontēto “korpusu” 1m2 pašizmaksu.
kādos tik veidos šeit daži no komentētājiem nemēģina pamatot uzmanības centrā nonākušās ēkas atjaunošanas shēmā “iztamborēto” kvadrātmetra izmaksas, pat salīdzinot ar dzīvokļu cenām Rīgas un tās apkārtnes jauno projektu dzīvokļu pārdošanas cenām. Vien, savos “pamatojumos”, draugi, neesat ņēmuši vērā, ka būvnieks nenodarbojas ar dzīvokļu tirdzniecību, dzīvokļu tirdzniecības “lauciņš” pieder t.s. “attīstītājiem”, kur dzīvokļu viena kvadrātmetra cenā ir iekļauti gan bankas procenti, gan zemes cena attiecīgā projekta īstenošanas vietā, gan nākamo dzīvokļu īpašnieku interese maksāt par ēkas atrašanos, piemēram, meža ielokā vai ūdenstilpes krastā. Un pāri visam, protams, attīstītāja peļņa, kas ir pamats visām ar ēku būvniecību saistītām investīcijām. Vai varat nosaukt kaut vienu, no investora peļņas faktoriem, kas “iederētos” pašvaldības mājas restaurācijas peripetijās, kādu no šeit minētajiem faktoriem, kas veido Rīgas dzīvokļu pārdošanas cenu? Cenu, kas dzīvoklim Rīgā vai tās apkārtnē, jaunajā projektā, ekskluzīvā vietā, sagādājot attīstītājam paredzēto peļņu, ir vairākas reizes mazāka par 1 m2 cenu Bauskas projektam?
Ei, varbūt labāk nostaigā līdz dakterim, nevis kul te savus tukšos salmus! Tā kā tāda ieklemmējusies plate.
kad sāk pietrūkties “tamborējamā materiāla” savu naudas apgūšanas shēmu attaisnošanai, tad jāizlīdzas ar “ārsta pakalpojumu” rekomendēšanu. Tikai kam tie visdrīzāk vajadzīgi, domes gudrīt?
Tev, muļķi!