Vecsaules pagasta Jaunsaules skola sestdienas, 12. septembra, vakarā svinēja 175. dzimšanas dienu. Svētkus izgaismoja arī salūts.
Atklājot jubilejas svinības, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks uzsvēra, ka šī ir Bauskas novada senākā mācību iestāde: «Skola atrodas Bauskas novada skaistākajā vietā. Tā vieno abus Mēmeles krastus, jo bērni šeit izglītojas gan no vietējā Vecsaules pagasta, gan nāk pa trošu tiltiņu no Brunavas pagasta.»
Vecsaules pamatskolas struktūrvienības «Jaunsaules skola» vadītāja Daiga Stangvila sanākušajiem atgādināja izglītības iestādes vēstures nozīmīgākos faktus, minot daudzos nosaukumus, kādi šai izglītības iestādei bijuši. Direktors Egons Brazausks pauda pārliecību, ka šajā ēkā vēl ilgi būs dzirdamas skolēnu čalas. Sanākušo aplausus izpelnījās direktora vietnieces izglītības darbā Agras Ķēniņas nolasītie dzejnieka Raiņa vārdi: «Lai tauta pastāvētu, ir vajadzīgas skolas.»
Īpaši sumināja un zāles priekšā aicināja uz svinībām atbraukušos skolas bijušos direktorus un mācību pārziņus. Ar aplausiem klātesošie uzņēma lietuviešu sveicienus – Balsai pamatskolas direktores Jadvigas Šļurpienes laba vēlējumus, kurus viņa nolasīja latviešu valodā.
Lietuvas Krukai pamatskolas direktors Vitauts Baltramaitis sākumā sveica jaunsauliešus ar Latvijas basketbolistu panākumu, iekļūstot Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā. Daudziem interesants šķita arī direktora vēlējums: «Latvijā un Lietuvā ir daudzas tādas mazas skolas kā mūsējās. Mēs bieži dodamies pieredzes apmaiņas braucienos uz Rietumeiropu, skatāmies, kā viņi strādā. Priecājamies par viņu modernajām skolu ēkām, labo aprīkojumu, pedagogu algām. Man ir priekšlikums, lai turpmāk Rietumeiropas skolu pārstāvji brauc pie mums un lai pamācās, kā mēs spējam ar tik mazu finansējumu, tik niecīgām pedagogu algām un trūcīgu materiālo bāzi sasniegt tik labus mācību rezultātus. Eiropai ir jāmācās no mums.»
Kā ierasts šādās jubilejās, sanākušie izstaigāja savu bijušo skolu, kavējās atmiņās. Skolotāja Jeļena Bulīga atcerējās, kā pirms gadiem trīsdesmit atbrauca uz Latviju, neprazdama ne vārda latviski. Nonākusi Jaunsaulē, viņa sāka strādāt lauku brigādē, tad par sētnieci, skolā par apkopēju. Iemācoties latviešu valodu, iegūstot augstāko izglītību, J. Bulīga nu jau 22 gadus ir Jaunsaules skolas pedagoģe. «Šeit ir ļoti jauka skola, draudzīgi klasesbiedri un labi skolotāji. Man vislabāk patīk, kā skolotāja un arī mana klases audzinātāja Jeļena Bulīga mums māca matemātiku,» šie 6. klases skolnieka, Brunavas pagastā dzīvojošā Jura Graša, vārdi ir apliecinājums Jaunsaules skolotāju pedagoģiskajam talantam.
Pirmā darba vieta Jaunsaulē bija nu jau pensionētajai pedagoģei Inārai Dimantei. «Tas bija 1971. gada 1. septembrī, kad es tāda jauna un ļoti satraukusies nostājos klases priekšā. Te iegūtā pirmā darba pieredze man bijusi ļoti nozīmīga visos turpmākajos pedagoģes darba gados,» atzīst I. Dimante.
Bezbēdīgus smieklus un jautrus atmiņu stāstus «Bauskas Dzīve» dzirdēja, pievienojoties 1982. gada absolventu pulciņam. Tajā gadā skolu beidza 13 audzēkņu, kāds atceras, ka 3. klasē viņi bijuši pat 32. Psiholoģe Inga Grīnberga atminējās jauko klases audzinātāju Robertu Andersonu. Nu jau pensijā esošo klasesbiedru Andreju Volantu viņa nosauca par paraugzēnu, kas rakstījis skaistus dzejoļus meitenēm. «Ja jau biju paraugzēns, tad nekas cits neatlika kā kļūt par policistu,» smiedamies klasesbiedres atziņai piekrita A. Volants.
Atmiņas un smiekli nebeidza rimt bijušo klasesbiedru sarunās. Tās uz mirkli pārtrauca salūts, ko skolai dāvāja tās absolvents, Vecsaules pagasta bijušais vadītājs Juris Cielavs. Ballē un atmiņu stāstos jaunsaulieši vadīja garas vakara stundas. Šķiroties vairumam bija viena vēlme – skolai Jaunsaulē jāpastāv, pašvaldībai jārod līdzekļi ēku uzturēšanai, iedzīvotājiem jārūpējas, lai būtu, kas skolā mācās.
