Kā dzīvosim? Novadnieki prognozē notikumu attīstību 2026. gadā

Uz “Bauskas Dzīves” pieciem jautājumiem par nākamā gada notikumiem savas prognozes un komentārus sniedz desmit novadnieki.

Kāds rezultāts varētu būt Saeimas vēlēšanām 2026. gada 3. oktobrī?

Kaspars Kalējs,
baušķenieks, pedagogs, aktīvs sabiedrības pārstāvis:

– Partiju reitingos «Latvija pirmajā vietā», «Jaunā Vienotība», «Nacionālā apvienība» un «Progresīvie» saglabā līderpozīcijas. Domāju, ka šīs partijas var rēķināties arī uz vēlētāju atbalstu vēlēšanu dienā, lai arī šobrīd nevaru droši apgalvot, ka «Jaunā Vienotība» uzvarēs vēlēšanās, jo koalīcija pašlaik nepiedzīvo savus labākos laikus. Uzskatu, ka parlamentā iekļūs arī «Zaļo un Zemnieku savienība», arī «Apvienotais saraksts», jo šiem politiskajiem spēkiem ir stabils elektorāts un reģionāls atbalsts.
Skaidrs, ka partijai «Latvija pirmajā vietā» izdodas iegūt vēlētāju atbalstu, ticu, ka šī partija iekļūs nākamajā Saeimas sasaukumā. Ņemot vērā «Suverēnās varas» augsto aktivitāti sociālajos tīklos un mērķtiecīgo komunikāciju, var prognozēt, ka daļa partijas «Stabilitātei» elektorāta varētu pārorientēties uz šo politisko spēku.

Vanda Vēvere,
Misas ciema iedzīvotāja:

– Viss būs atkarīgs no vēlēšanu kampaņas. Parasti praksē ir tā, ka politiķi neliekas ne zinis līdz noteiktam laikam. Un tad arī skatīsimies, kurš atnāks līdz mūsu galam. Piemēram, Misas ciems nejuta politisko uzmanību nedz iepriekš, nedz jūt arī tagad.
Par uzbūvēto ceļu jau Bauskas novada dome pateica, ka tas ir viņu darbs. Pašlaik aktuālākā tēma ir vēja parki, bet līdz mums informācija neatnāk. Mūs neinformēja. Visas apspriešanas notika Vecumniekos. Tik avīzē izlasījām, ka notiek kaut kāda apspriešana par vēja parku būvi Vecumnieku apvienības teritorijā.
Redzot vēlētāju aktivitāti Misas ciemā, domāju, ka nekas nemainīsies. Saeimas vēlēšanu rezultātā būtiskas izmaiņas negaidu. Tie paši «vēži» vien paliks.

Vai ceļu no Ozolaines līdz Bārbelei salabos un noasfaltēs?

Guntis Kalniņš,
Bauskas novada domes
priekšsēdētāja vietnieks:

– Domāju, ja būs normāli ar iepirkumu, kurš jau ir izsludināts, tad vajadzētu izbūvēt. Ja nebūs daudzas pārsūdzības par iepirkuma rezultātiem, tad sāks būvēt. Nākamgad, domāju, nepabeigs, ja arī pavasarī noslēgsies iepirkums. Iespējams, ka būs līdzīgi kā ceļa pārbūvei no Iecavas uz Misu, kur vienā gadā iesāka un otrā pabeidza. Ceļš ir labākā stāvoklī, nekā uz Misu, bet apjoms lielāks, jo ceļš ir ļoti plats – visdrīzāk, to šaurinās. Savā laikā ceļu būvēja ļoti plati – šovasar Bārbelē protestā sanākušie zinātāji stāstīja, ka bezmaz vai par rezerves lidlauku domāja būvēt.
Nākamo posmu līdz Vallei pašlaik projektē. Domāju, ka arī šim posmam finansējumu atradīs. Jautājums par militāro mobilitāti kļūst aizvien aktuālāks, un šis ir viens no tiem ceļiem, kur Kurzemi ar poligonu sasaistīt.
Būtu labi, ja katru gadu kādu ceļu novadā pārbūvētu.

Gita Vegnere,
Valles ciema iedzīvotāja:

– Sekojam notikumiem – ir atvērts iepirkums, izvērtē iesniegumus. Ja atvērs, pieņems lēmumus un sāks strādāt. Nedomāju, ka atcels – politiķiem to priekšvēlēšanu laikā darīt ir bīstami.
Par ceļu līdz Vallei – it kā vajadzētu būt, jo arī šo ceļa posmu projektē. Mēs ļoti ceram, roku turam uz pulsa, lai mums būtu ceļš un esam gatavi atkal cīnīties. Ik pa laikam sazvanāmies ar vienu no protesta akcijas rīkotājiem Bārbelē Edmundu Reķi – viņš vēl aizvien ir ļoti kareivīgi noskaņots. Ir rakstījis Satiksmes ministrijai un «Latvijas Valsts ceļiem» vēstuli par posma turpināšanu, bet saprotu, ka valdība tomēr ļoti grib izmantot nākamajā pārbūvē Eiropas fondu naudu.
Mēs tomēr esam nostājušies ar taisnu un stingru muguru, spiedīsim, ka to Zemgales jostu tomēr vajag pabeigt un pārvilkt pār Latviju šķērsām ceļus, nevis tikai virzienā uz Rīgu. Varbūt uz nākamajām Saeimas vēlēšanām varam prasīt turpinājumu līdz Vallei? Būsim optimisti.

Kādu rezultātu dos slimnīcu reforma? Vai ārstniecības pakalpojumu pieejamība un kvalitāte novadā uzlabosies?

Agita Hauka,
ārstnieciskās masāžas speciāliste Iecavā, pensionēta ķirurģijas māsa:

– Ja ar reformu būs vairāk valsts apmaksāto procedūru un konsultāciju, tas būs labs rezultāts. Visa pamatā ir jābūt pieejamiem izmeklējumiem, procedūrām, ārstu konsultācijām.
Vai reforma atrisinās speciālistu trūkumu, un dakteri pēc tās kritīs no gaisa? Svarīgas ir nevis ministra vizītes, bet kārtīga darīšana uz vietas. Ja paši mediķi reģionu slimnīcās nesapratīs, kas visiem kopā jādara, reformēsimies vēl simt gadus. Skaistas frāzes vien negarantē labu ārstniecību. Bauskas novadā nav vienīgā mazā slimnīca Latvijā, un ministram ir jāredz visas slimnīcas un visi medicīnas darbinieki, lai pārmaiņas nāktu par labu visiem. Man svarīgākā šķiet profilakse – ja strādāsim uz to, nebūs tik daudz slimnieku.

Laima Indriķe
Skaistkalnē:

– Lauku cilvēkiem veselības sistēma nav ērta. Ja es dzīvotu Bauskā, biežāk ietu pie speciālistiem, jo tos mājās nepienesīs. Lauciniekiem daudz jāsakārto, lai apmeklētu ārstu, – vai ir mašīna, vai atbilst satiksme, vai vari izbrīvēties no darba. Ja ir dežūru grafiks, jāatrod īstā diena, kas mēnešiem uz priekšu grūti izdarāms.
Mums ar vīru ir veselības apdrošināšana no darba, speciālistu varam apmeklēt par maksu, bet arī tālu jābrauc. Pati divus gadus nogaidīju izmeklēšanu par valsts naudu Bauskā, arī par maksu bija vairāku mēnešu rinda, tad nu cītīgāk pavingroju, un problēma pārgāja. Taču slimnieki nedrīkst ilgas gaidīšanas dēļ ciest vai pat nomirt. Reformas mērķis ir garo rindu novēršana. Domāju, ka palīdzēs liegums pieteikties izmeklējumiem vairākās vietās. Īsziņas vai zvani ar atgādinājumu par vizīti ļoti palīdz. Esmu izmantojusi arī citu atbrīvotos laikus.

Kādas izredzes Latvijas sportistiem ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas norisināsies februārī Milānā un Kortīnā, Itālijā?

Jānis Rotbergs,
Codes pagasta sporta organizators:

– Manuprāt, vislielākās izredzes mājās atvest kādu olimpisko medaļu ir renes sportistiem – es teiktu, ka veiksmīgākie varētu būt kamaniņu sportisti gan individuāli, gan komandā.
Protams, cerības atvest kādu medaļu ir visiem, jo sportā viss var notikt. Var arī notikt brīnumi un mūsējie var dabūt medaļas tur, kur nemaz necerējām.
Es arī plānoju skatīties Olimpiskās spēles un noteikti atbalstīšu hokeja valstsvienību, jo pašam patīk hokejs, to arī labprāt spēlēju. Protams, skatīšos arī biatlonu un renes sporta veidus – tie man ļoti interesē un piesaista. Es sekošu līdzi arī pārējiem sportistiem, ja būs iespēja.

Andris Skadiņš,
bobslejists:

– Es vairāk esmu tieši vasaras olimpisko spēļu fans un par ziemas sporta veidiem sāku interesēties tikai šogad, taču es noteikti sekošu un atbalstīšu mūsu sportistus nākamajā gadā. Ceru, ka izdosies atvest arī kādu medaļu.
Es esmu gana pārliecināts, ka mums noteikti ies labi hokejā. Domāju, ka ir iespēja gūt arī labus panākumus. Viss, protams, atkarīgs no grupu sadalījuma un komandu sastāva, jo katra valsts būs atvedusi savus augstākā līmeņa spēlētājus, kuri būs gatavi cīnīties un konkurēt.
Pats vairāk interesējos tieši par bobsleju un saviem kolēģiem: Jēkabs Kalenda centīsies tikt «TOP 6», un to es viņam arī novēlu. Šobrīd kvalificēties Olimpiskajām spēlēm cenšas Grantiņš, un viss ir atkarīgs no panākumiem Vinterbergā, Vācijā, un Eiropas kausa sacensībās, kas vēl tikai notiks. Ja viņš kvalificēsies un startā nebūs satraucies, domāju, ka arī viņam varētu būt labi panākumi.
Man šķiet, ka kamaniņu sportā varētu veikties labi un par vietām pacīnīsies Mārtiņa Bota un Roberta Plūmes duets. Noteikti sekošu līdzi arī skeletonistei Martai Andžānei.

Vai pie visām daudzdzīvokļu mājām beidzot parādīsies brūnie konteineri bioloģisko atkritumu šķirošanai?

Aelita Ramane,
Pilsrundāles ciema iedzīvotāja:

– Ņemot vērā, ka pašvaldībām par bioloģisko atkritumu šķirošanas nenodrošināšanu var draudēt sankcijas, paredzu, ka konteineri 2026. gadā beidzot parādīsies. Ja ne pirmajā, tad vismaz otrajā pusgadā. Es gan domāju, ka mūsu ciemā tā sistēma visdrīzākais nestrādās. Tiem, kam ir mazdārziņi, pārtikas atkritumus kā mizas, bojātus dārzeņus nes uz komposta kaudzēm. Turklāt ne visi jau šobrīd apzinīgi šķiro papīra un plastmasas atkritumus. Šaubos, vai sabiedrība ir pietiekami izglītota, lai to darītu ar bioloģiskajiem atkritumiem. Nav arī skaidrības, cik bieži šos konteinerus izvedīs, vai tur tiešām nesaviesīsies grauzēji. Turklāt veciem cilvēkiem, kam to atkritumu pavisam maz, šis būs tikai papildu slogs, jo jau tagad daudziem ir sarežģīti atvērt lielos konteinerus, vāki ir pārāk smagi.

Ingrīda Liepa,
Bauskas iedzīvotāja, Bauskas
iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekle

– Grūti pateikt, loģiski jau būtu, ka konteineri nākamgad parādītos. Novietot tos – tas jau ir elementāri. Es esmu «par» šķirošanu, taču te saredzu virkni problēmu, kas mani satrauc. Vispirms jau higiēna: pūšana, smirdoņa, grauzēji. Zinām, ka jau tagad, ja sadzīves atkritumos izmesta, teiksim, veca gaļa, uzreiz ir mušas, smaka. Vai izvešanas grafiks būs atbilstošs, kā tiks veikta konteineru mazgāšana? Man nav saprotams, kas to darīs un kā to izdarīt pie daudzdzīvokļu mājas. Otrkārt, iedzīvotāju šķirošanas paradumi. Daudzi joprojām nav iemācījušies pat to, kā pareizi jāšķiro papīrs un plastmasa.