Kā mūspusē vērtē plānus ieviest Latvijā Valsts aizsardzības dienestu? Kāpēc tāds nepieciešams un ko tas dotu

Valsts aizsardzības dienesta izveides nepieciešamību jūlija sākumā kā Aizsardzības ministrijas ierosinājumu izziņoja ministrs Artis Pabriks. Viņš izvairās izmantot apzīmējumu «obligātais militārais dienests», intervijās tiek ziņots “vispārējā karaklausība”, kas skan latviskāk, bet oficiāli ir «valsts aizsardzības dienests».

Droši vien tas ir pamatoti, jo, pirmkārt, noņem to smagumu, kas saistās ar senākām (daļēji no padomju laika mantotām) problēmām, ko savulaik bija iemiesojis obligātais dienests, un, otrkārt, īsti obligāts jau tas pagaidām nebūs, lai gan diezgan plats solis šajā virzienā.

Sākotnēji – no 2023. gada 1. janvāra – dienestam varēs pieteikties brīvprātīgi un būs dažādas alternatīvas. Faktiski šī pieeja ir aizgūta no Lietuvas, kas daļēju obligāto militāro dienestu atjaunoja 2015. gadā, bet šobrīd jau diskutē, vai neiet tālāk un nepadarīt to par tiešām vispārēju.

Saistībā ar priekšvēlēšanu kampaņu

Aicinājums ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu pavisam noteikti ir saistīts ar priekšvēlēšanu kampaņu, uzskata politologs Filips Rajevskis. Viņā atzīmēja, ka iepriekš Aizsardzības ministrija (AM) krasi iestājās pret obligātā dienesta ieviešanu, norādot, ka trūkst instruktoru, kuri varētu jaunos cilvēkus apmācīt. Tāpat kā iemesls pret dienesta ieviešanu minēts tas, ka instruktoru «izraušana no dienesta» varētu samazināt kaujas spēju.

«Būs liberālās aprindas, kas iestāsies pret to, tomēr pārsvaru varētu gūt konservatīvās aprindas tiešo draudu dēļ un arī tāpēc, ka šādi dienesti pastāv gan Lietuvā, gan Igaunijā. Domāju, ka spiediens būs no abām pusēm. Gribu uzsvērt, ka šī ir laba tēma, par ko veidot priekšvēlēšanu debates, abstrahējoties no tēmām, kas ir daudz komplicētākas, piemēram, inflācija un ekonomiskās problēmas.

Tomēr AM priekšlikums ir pozitīvi vērtējams, jo valsts aizsardzības spēju stiprināšana ir fundamentāla vajadzība. Ukrainas piemērs parāda, ka, lai no vienkārša cilvēka izveidotu karavīru, kā minimums ir nepieciešamas 120 dienas. Šajos 11 mēnešos jaunieši nesteidzīgi varēs apgūt visas nepieciešamās iemaņas, kas noderēs arī ikdienā,» teic F. Rajevskis.

Dienestam nevajadzētu būt obligātam

Dāviņu pagasta jaunietis Agris Tols ir pārliecināts,  ka vecums, no kura paredzēts iesaukums armijā, ir īstais laiks, lai izbaudītu jaunību un mācītos augstskolā. «Tie, kas vēlas apgūt militārās iemaņas, to droši var darīt jau tagad un brīvprātīgi. Neuzskatu, ka pavēste uzlabos situāciju. Mūs iedrošina, ka reālu draudu nav. Protams, ja draudi būtu reāli, tad es ietu un aizstāvētu savu valsti,» paziņo A. Tols.

Viņš norāda, ka pašlaik ar solīto 400 eiro mēnesī lielu atalgojumu pat tad, ja no pirmdienas līdz piektdienai pavadi mācībās Ādažos, nevar izdzīvot. «Ja viens īrēju vienistabas dzīvokli, par kuru vēl jāmaksā rēķini, tad tā vien sanāk to visu nomaksāt. Enerģētiskā krīze cels maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Ēdienam paliek maz vai pat nekas.

Atbalstu to, ka dienests nav obligāts sievietēm. Arī draugi saka, ka iespējamo draudu gadījumā savu valsti aizstāvēs, bet tikmēr, kamēr to nav, šis vecums ir īstais laiks mācībām, nevis dienestam armijā. Man liekas, ka jaunatnei ir jāizbauda sava jaunība un jāmācās, bet tie, kas vēlas, tie droši var iet un stāties bruņotajos spēkos. Neuzskatu, ka dienestam vajadzētu būt obligātam,» savu viedokli pauž A. Tols.

Uzmanīgi jāizvērtē

Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš akcentēja, ka ideja par obligāto militāro dienestu ir pareiza, bet ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē, kādos posmos un kādā secībā to ievieš.

«Obligātā militārā dienesta sistēma tūlītējus resursus nekad nevar dot, un tā ir ļoti dārga. Jāapzinās, ka militāro resursu jomā un kopējā labuma ziņā ieguvums būs tikai nākotnē.

Pašreizējā situācijā ir tā, ka attiecībā uz resursiem, kurus var izmantot valsts drošības nodrošināšanai, ir jāpanāk uzlabojumi. Ir tāda sajūta, ka nav līdz galam izmantotas visas tās iespējas, kas ir tagad – obligātā militārā apmācība, Jaunsardze un Zemessardze. Zemessardze ir laba iespēja nodrošināt militāri sagatavotu personu skaitu, un tur vienības līdz galam vēl aizvien nav nokomplektētas.

Valsts aizsardzības spējas var palielināt, arī veicinot sadarbību civilās aizsardzības jomā un apmācot civiliedzīvotājus, kā saglabāt resursus un izdzīvot ārkārtas situācijās.

Piekrītu, ka ir jāpalielina Latvijas militārie resursi un jābūt gataviem atbalstīt valsts drošību. Mums ir kaimiņu valstu pieredze ar obligāto militāro dienestu – ir, no kā mācīties. Jebkurā gadījumā jāizvērtē valsts resursi un ideja jāatbalsta pakāpeniski,» pārliecināts ir J. Dalbiņš.

Uzziņai

“Sargs.lv” apkopojis biežākos jautājumus un sniedz uz tiem atbildes. Reformas īstenošanai Aizsardzības ministrija jau tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.

Kas ir Valsts aizsardzības dienests?

Valsts aizsardzības dienests ir moderna atbilde uz mūsdienu ģeopolitiskajiem draudiem. Tas ir veids, kā valsts aizsardzībā iesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, sniedzot tai militārās pamatiemaņas un apziņu par savas valsts vērtību.

Izstrādājot šo ideju, Aizsardzības ministrija ir analizējusi citu valstu, sevišķi Somijas un Zviedrijas kolektīvās aizsardzības modeli.

Taču jāņem vērā, ka Valsts aizsardzības dienests vēl ir izstrādes stadijā – par to būs jālemj Ministru kabinetam un Saeimai. Ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums ieviest valsts aizsardzības dienestu, tad atbildīgajām ministrijām būs jāizstrādā savi piedāvājumi alternatīvajam dienestam.

Kādas vecuma grupas tiks aicinātas iesaistīties Valsts aizsardzības dienestā?

Tie būs vīrieši – Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem, taču, ja jaunietis 18 gadu vecumā vēl mācās vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē, tad viņš uzaicinājumu saņems pēc mācību iestādes absolvēšanas.

Pirmo piecu gadu laikā plānota šīs jaunās sistēmas pakāpeniska ieviešana. Tas nozīmē, ka šajā periodā Aizsardzības ministrija aicina šīs vecuma grupas pilsoņus – gan vīriešus, gan arī sievietes, kuras to vēlas – pieteikties dienestam brīvprātīgi.

Vai jaunajā dienestam var pieteikties arī sievietes?

Dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties arī sievietes.

Kā pretendenti tiks uzaicināti?

Pilsoņiem, kuriem attiecīgajā pusgadā aprit vai apritēs 19 gadi, tiks izsūtīts personisks uzaicinājums pieteikties dienestam. Taču Aizsardzības ministrija aicina jauniešus dienestam pieteikties brīvprātīgi, izvēloties vispiemērotāko no piedāvātajām iespējām.

Pārejas perioda sākumā – 2023. gadā – pietiekšanās būs tikai brīvprātīga. Savukārt turpmākajos četros gados tā var būt gan brīvprātīga, gan iesaucot – atkarībā no brīvprātīgo pieteikumu skaita. Primārā mērķauditorija ir jaunieši uzreiz pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet dienestu varēs iziet arī vēlāk, līdz 27 gadu vecumam gan piesakoties brīvprātīgi, gan atliekot dienestu, ja persona tikusi iesaukta.

Vai šis dienests attieksies arī uz Latvijas pilsoņiem, kurši pašlaik atrodas ārvalstīs?

Kā jau esam to uzsvēruši, tad šis dienesta piedāvājums ir jauns sociālais līgums starp valsti un sabiedrību, kas nozīmē to, ka katram pilsonim ir jāiesaistās valsts aizsardzībā, jo šī iesaiste ir viena no būtiskākajām garantijām, lai Latvija nepiedzīvotu Krievijas militāro agresiju pret to.

Līdz ar to VAD attieksies arī uz ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem, kuri atbilst iesaukuma vecumam. Šis ir arī kritiski svarīgi, lai pašos pamatos tiktu novērsta iepriekšējā obligātā militārā dienesta pieļautā nosacītā segregācija, ka dienestā tika iesaukti tie, kuri nemācēja vai nezināja, kā no tā izvairīties.

Latvijas sabiedrībai ir jāmaina domāšana un jāpieņem tas, ka dienests valsts armijā ir goda lieta un katra pienākums, kā tas ir, piemēram, Somijā, ne sods. Turklāt līdzšinējā pieredze liecina, ka arī ārzemēs dzīvojošie pilsoņi, kuri ir iestājušies Zemessardzē, atgriežas no savas mītnes zemes uz mācībām un piedalās tajās regulāri.

Kādas būs dienesta iespējas?

Kandidātam būs iespēja izvēlēties vienu no četrām dienesta iespējām:

• Valsts aizsardzības jeb militārais dienests, kas tiks organizēts Mehanizētajā brigādē Ādažu bāzē
• Dienests Zemessardzē ar līgumu uz 5 gadiem, kad gada laikā jāapmeklē vismaz  20 apmācību dienas
• Studējošo speciālā militārā apmācība (https://m.likumi.lv/ta/id/304550-studejoso-specialas-militaras-apmacibas-kartiba)
• Alternatīvais dienests Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministrijas dienestos (par šo informācija sekos, kad lēmums tiks pieņemts un būs vienošanās ar pārējām ministrijām).

Ar kurām augstskolām ir panākta vienošanās par studējošo speciālās militārās apmācības īstenošanu, cik tā būs gara?

Jauna vienošanās ar universitātēm nav nepieciešama – apmācības nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.40 “Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība” (https://likumi.lv/ta/id/304550-studejoso-specialas-militaras-apmacibas-kartiba).

Noteikumi paredz, ka militārās apmācības apguve tiek organizēta no studijām brīvajā laikā Zemessardzē. Students apgūst militāro pamatapmācību, ja to jau nav izdarījis, kam seko jaunākā instruktora un Zemessardzes vada komandiera kursi.

Ja studējošais pirmo vai otro militārās apmācības posmu jau apguvis iepriekš, dienot Zemessardzē, par viņa uzņemšanu nākamajā militārās apmācības posmā lemj Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības komandieris.

Kad plānots pirmais iesaukums?

Pirmajā iesaukumā, sākot ar 2023. gadu, aizsardzības nozare vēlētos apmācīt ap 1000 Latvijas pilsoņus. Gada laikā tiek plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā, līdz ar to pa 500 kandidātiem katrā iesaukumā.

Turpmākajos gados iesaucamo skaitu plānots audzēt ar mērķi līdz 6000 gadā, ņemot par piemēru Somijas modeli.

Kāds ir rīcības plāns, ja, uzrunājot individuāli, neizdosies nokomplektēt 500 brīvprātīgos pirmajās iesaukšanas reizēs?

Aizsardzības ministrija cer, ka jaunieši saskatīs Valsts aizsardzības dienesta sniegtās iespējas ne tikai pašiem sagatavoties dažādām krīzēm, bet gan arī spēt aizsargāt savus tuviniekus un draugus. Kopš iestāšanās NATO Latvija ir veidojusi un attīstījusi savus bruņotos spēkus pēc alianses noteiktajiem standartiem un principiem. Valsts aizsardzības dienesta virzītājspēks būs profesionāli virsnieki un instruktori, kuri gadiem ilgi ir strādājuši ar personālu, un kuru uzdevums ir veidot saliedētu, kaujas spējīgu vienību, kurā katrs tās karavīrs ir kā daļa no labu draugu komandas. To apliecina iespaidi, ar kuriem dalās profesionālā dienesta karavīri, zemessargi un karavīri, kuri ir izgājuši rezervistu militāro apmācību.  

Kādas būs veselības prasības iesaucamajiem?

Veselības stāvokļa prasības Valsts aizsardzības dienestam ir analogas, kādas tās ir, lai iestātos dienestā Zemessardzē. Zemessargiem, turpmāk arī valsts aizsardzības dienestā dienošajiem, ir zemākas prasības attiecībā uz veselības stāvokli nekā profesionālā dienesta karavīriem.

Piemēram, lai iestātos Zemessardzē, jāsaņem: izziņa no ģimenes ārsta par vispārējo veselības stāvokli, psihiatra un narkologa atzinums par veselības stāvokli, kā arī jāiziet medicīniskā komisija.

Pilsoņiem, kuriem attiecīgajā pusgadā aprit vai apritēs 19 gadi, tiks izsūtīts personisks uzaicinājums pieteikties dienestam. Pirmajā iesaukumā, sākot no 2023. gada, aizsardzības nozare vēlētos apmācīt ap 500 Latvijas pilsoņu gadā. Gada laikā tiek plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā

Kāda būs Valsts aizsardzības dienesta gaita? (šis neattiecas uz dienestu Zemessardzē un alternatīvajiem dienesta veidiem)

11 mēnešu apmācība dienestā un 1 atvaļinājuma mēnesis.

Dienests ietver:

• Kareivja pamatapmācības kursu (3 mēneši)
• Militārās specialitātes apmācību (3 mēneši)
• Dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā (5 mēneši)

Kur būs iesaucamo dienesta vieta? (šis neattiecas uz dienestu Zemessardzē un alternatīvajiem dienesta veidiem)

Plānots, ka Valsts aizsardzības dienesta īstenošanu nodrošinās NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde, kas nozīmē, ka dienesta vieta būs Ādažu bāze. Karavīri zinās savu vienību, tās uzdevumus un specifiku, kā arī pazīs savus dienesta biedrus un komandierus. Pakāpeniski attīstot infrastruktūru, vēlāk dienests varētu tikt organizēts lielākajā daļā NBS vienību.

Kompensācijas un sociālās garantijas dienestā esošajiem

• Kompensācija ikdienas izdevumiem līdz 400 eiro mēnesī
• Ēdināšana un dzīvošana kazarmās
• Brīvlaiks 1 mēnesi
• Sporta infrastruktūra

Plānots, ka dienests tiks organizēts līdzīgi kā darba nedēļa, kad piecas darba dienas tiek pavadītas dienesta vietā, bet nedēļas nogalēs var doties mājās.

Vai 400 eiro kompensācija mēnesī paredzēta tikai tiem, kas izvēlas “parasto” dienestu? Proti, tiem, kas iestājas Zemessardzē vai izvēlas alternatīvo dienestu, kompensācija nav paredzēta?

Jā, kompensācija 400 eiro apmērā paredzēta pilsoņiem, kuri būs iestājušies Valsts aizsardzības dienestā. Savukārt uz tiem jauniešiem, kuri izvēlēsies iestāties Zemessardzē, attieksies zemessargiem paredzētās sociālās garantijas. Pilsoņi, kuri apgūs studējošo speciālo militāro apmācību augstskolā, saistošas būs Studējošo speciālās militārās apmācības sociālās garantijas.

Kādi vēl bonusi un priekšrocības būs tiem, kuri šo dienestu izgājuši?

Galvenie ieguvumi no šī dienesta būs militāri apmācīta un sagatavota sabiedrības daļa, kurai ir zināšanas un spējas rīkoties kā militāru, tā civilu krīžu situācijās.

Šis dienests veicinās arī jauniešu psiholoģisko noturību un fizisko sagatavotību, veidojot disciplinētus pilsoņus. Tāpat dienests nodrošinās NBS attīstību ilgtermiņā, audzējot daudzskaitlīgu un augsti sagatavotu rezervi un aizpildot NBS iztrūkstošās štata vietas ar rezerves karavīriem.

Pirmkārt, jāsaprot, ka militārais dienests ir nevis sods, bet gan goda lieta ikvienam Latvijas pilsonim. Somijas piemērs liecina, ka militārais dienests nav tikai tiem pilsoņiem, kuri nav varējuši atrast savu vietu civilajā sabiedrībā vai kuriem nav pienācīgu zināšanu vai īpašību, lai iekļautos civilajā darba tirgū.

Latvijas sabiedrība pati ir radījusi mītus, ka dienests ir domāts tikai tiem, kuri nav bijuši spējīgi atrast darbu civilajā dzīvē. Realitāte un citu valstu piemērs rāda tieši pretējo.

Cilvēki, kuri ir izgājuši militāro dienestu, ir daudz noturīgāki un spējīgāki pieņemt un risināt civilās dzīves izaicinājumus. Arī darba devēju acīs šiem cilvēkiem ir noteikta kvalitātes zīme, tas ir apliecinājums, ka šāds darbinieks būs disciplinēts, spējīgs darboties komandā un noturīgs stresa un krīzes situācijās.

Visbeidzot militārais dienests tieši un praktiski sniedz piemēru, ka ikvienam cilvēkam un sabiedrībai kopumā ir vērtības, kuras tai ir dārgas un par kurām ir vērts iestāties un aizsargāt.

Kādas sankcijas sagaida tos, kas no dienesta izvairīsies?

Ņemot vērā Somijas pieredzi, iespējams, arī Latvija piemēros ko līdzīgu. Katrā ziņā tā, visticamāk, nebūs soda nauda, jo tas nav efektīvs veids, bet gan dažāda veida ierobežojumi, piemēram, saņemt atjaunoto ID karti, kas var ietekmēt arī ceļošanu.

Vai tas nozīmē, ka valstī faktiski tiek atjaunots iepriekšējais obligātais militārais dienests (OMD)?

Aizsardzības ministrija ideju par Valsts aizsardzības dienestu nevēlas asociēt ar kādreizējo obligāto militāro dienestu, jo faktiski tolaik tajā tika iesaukti tikai tie, kuri nespēja iesniegt ārsta zīmi vai atrast citus iemeslus, kādēļ nedienēt.

Šoreiz  brīvprātīgajam militārajam dienestam ideja ir pavisam cita – līdzīgi kā Somijā, primāri tiek mēģināts mainīt sabiedrības attieksmi pret valsts aizsardzību un drošību, radot jaunu sociālo līgumu, kur dienests kļūst par goda pienākumu.

Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums, kas kalpo kā labs atturēšanas elements – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.

Kā izdosies novērst kādreizējā obligātā militārā dienesta nepilnības?

Kopumā aizsardzības nozare un NBS jau tagad savā attīstībā ir pilnīgi jaunā stadijā, kurā padomju laika tradīcijām vairs nav vietas. Tas lielā mērā bijis atkarīgs tieši no augsti motivētā un profesionālā bruņoto spēku komandējošā un instruktoru sastāva, un  Zemessardzes veiksmīgā attīstība pēdējo desmit gadu laikā ir labākais apliecinājums tam.

Kā tiks novērsta t.s. “ģedovščina”, kas populāra Padomju armijā?

Ārpusreglamenta attiecības NBS tika izskaustas jau iepriekšējā obligātā militārā dienesta laikā. Latvija ir veidojusi un attīstījusi savus bruņotos spēkus un virsnieku un instruktoru sastāvu pēc NATO noteiktajiem standartiem un principiem. Lai arī skaitliski nelieli, taču Latvijas bruņotie spēki ir profesionāli un tiek augsti vērtēti sabiedroto valstu vidū.

Brīvprātīgā aktīvā dienesta virzītājspēks būs profesionāli virsnieki un instruktori, kuri gadiem ilgi ir strādājuši ar personālu, daļa no viņiem paši savulaik dienējuši OMD. Viņu uzdevums būs veidot saliedētu, kaujas spējīgu vienību, kurā katrs tās karavīrs ir kā daļa no lielas ģimenes.

Latvijā nekad nebūs tādi bruņotie spēki kā Krievijā, kur virsnieku, instruktoru un karavīru attiecības ir balstītas uz vardarbību un bailēm no soda.

Kādas būs saistības pēc Valsts aizsardzības dienesta pabeigšanas?

Katrs, kurš izies šo militāro dienestu, kļūs par rezerves karavīru. Tas nozīmē, ka noteiktā laika periodā būs jāatgriežas uz īsākām apmācībām, lai atjaunotu un uzturētu dienestā apgūtās prasmes un zināšanas.

Kādas ir paredzamās izmaksas un kur plānots iegūt līdzekļus?

Pirmajos divos līdz trīs gados Valsts aizsardzības dienests lielus ieguldījumus aizsardzības nozarei neprasīs, jo pie plānotā apmācāmo skaita pietiks ar jau esošo infrastruktūru. Laikā no 2025. līdz 2026. gadam būs nepieciešami ieguldījumi aptuveni 60-70 mlj. eiro apmērā. Savukārt lielāki ieguldījumi, provizoriski 100 līdz 120 miljonu eiro apmērā, būtu nepieciešami pēc pieciem gadiem, kad ik gadu plānots apmācīt aptuveni 5000 jauniešu.

Vai, ieviešot jauno dienestu, Zemessardzes loma nemazināsies?

Zemessardze joprojām ir un paliks būtisks aizsardzības balsts un arī turpmāk tā būs svarīga NBS sastāvdaļa, kurā ikviens Latvijas Republikas pilsonis brīvprātīgi varēs iesaistīties un dienēt.

Turklāt viens no Valsts aizsardzības dienesta veidiem ir tieši dienests Zemessardzē, kas paredz līgumu uz 5 gadiem, kad gada laikā jāapmeklē vismaz 20 apmācību dienas.

Šis modelis varētu būt piemērotāks, piemēram, studentiem un strādājošajiem, jo Zemessardzes mācības parasti tiek organizētas nedēļas nogalēs, līdz ar to vismaz minimālo apmācību dienu skaitu gada laikā var atrast ikviens.

Vai skolās tiks saglabāta valsts aizsardzības mācība?

Tā kā valsts aizsardzības mācības nozīme ir iepazīstināt jauniešu jau skolas vecumā ar valsts aizsardzības pamatzināšanām, tad šis mācību priekšmets joprojām ir un būs aktuāls. No 2024. gada tas kļūs par obligātu mācību priekšmetu visās vispārējās vidējās izglītības mācību iestādēs.

Taču tiem jauniešiem, kuri valsts aizsardzības mācības ietvaros būs izgājuši arī īpašu valsts aizsardzības mācības nometni, plānots saīsināt jaunā Valsts aizsardzības dienesta laiku par noteikto posmu.

Vai šāda militārā dienesta izveidošana nozīmē to, ka Latvijai jāpaļaujas tikai uz savām spējām?

Latvija ir NATO dalībvalsts, līdz ar to Latvijai saglabājas visas līdzšinējās kolektīvās drošības garantijas, kādas ir visiem sabiedrotajiem. Tomēr arī Latvijai pašai ir jādara viss iespējamais, lai tai būtu savi valsts aizsardzības spēki.

To nosaka arī NATO Vašingtonas līguma 3. pants – katrai valstij ir jānodrošina, lai tai būtu bruņotie spēki, kuri ir gatavi valsti aizsargāt iespējama bruņota konflikta gadījumā. Tas nozīmē, ka Latvijai pašai vispirms ir jāparūpējas, lai tā spētu nodrošināt savu aizsardzību ar savas valsts resursiem, savukārt sabiedrotie nodrošina tās tehniskās spējas, kuras Latvija tuvāko desmit gadu laikā nevarēs finansiāli atļauties, piemēram, lidmašīnas, tālās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības iekārtas, tankus vai karakuģus.

Kāpēc Valsts aizsardzības dienestu plāno ieviest tikai tagad, nevis agrāk?

Līdz šim aizsardzības nozare koncentrējās uz esošās militārās struktūras pārapbruņošanu un apmācību. Šis mērķis ir sasniegts sasnieguši un faktiski redzam, ka brīvprātības princips stāties Zemessardzē vai sākt dienestu profesionālajā dienestā, ir sācis sasniegt griestus. Šo gadu laikā valsts ir paļāvusies uz pilsoņu brīvprātību, iesaistoties valsts aizsardzībā. Tomēr Ukrainas kara gūtās mācības jau pašlaik apliecina, ka ilgtermiņā jānodrošina pietiekams skaits ar apmācītiem pilsoņiem.

Sākotnējā pieteikšanās: