Kā tiesības pārmeklēt skolēnu mantas vērtē Bauskas novadā

Saeima konceptuāli atbalstījusi Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas.

Grozījumi paredz, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē. Gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par vardarbības draudiem vai par to, ka pie izglītojamā atrodas aizliegtas vai bīstamas vielas vai priekšmeti, izglītības vadītājam ir tiesības pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas viņa klātbūtnē.

Iepriekš atbildīgajā komisijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja deputātus noteikt likumprojektam steidzamības statusu, jo Latvijas skolās “vai ik pārdienu” notiekot dažādas konfliktsituācijas, kuras neesot iespējams pilnvērtīgi risināt, jo trūkst likumdošanas, kas skolu vadībai ļautu rīkoties, skolā konstatējot aizliegtu vielu lietošanu, tirdzniecību, vardarbību vienaudžu vidū. Diskusijas par izmaiņām likumdošanā ilgst vairākus gadus, taču rīcība no likumdevēja ir gausa, uzskata Vanaga.

Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš norādīja, ka atbalsta visu, kas ir sabiedrības un kopienas interesēs. “Ja runa ir par drošību, tad sabiedrības un visu skolēnu intereses manā skatījumā ir nozīmīgākas kā viena bērna intereses. Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka var tikt nodarīts pāri kaut vienam bērnam, tad būtu lieliski, ja skolai tiktu dota iespēja ātri reaģēt. Šādos drošības jautājumos ātra reakcija ir ļoti svarīga, un šie grozījumi likumā to var padarīt iespējamu.

Domāju, ka skolas šo iespēju izmantotu tikai labticīgi – nevienu interesēs nav «rakņāties» bērnu personiskajās mantās bez iemesla. Bērni noteiktā vecumā no mājām mēdz atnest dažādus priekšmetus – arī mūsu skolā ir bijis gadījums, kad audzēknis somā atnes nazi. Šajā situācijā viņa plānos nebija kādam nodarīt pāri, viņš vienkārši gribēja palielīties. Protams, pārējie bērni, to ieraugot, nobīstas un dod ziņu skolotājiem, tāpēc ir labi, ja ir iespēja ātri reaģēt,” teic J. Viegliņš.

Viņaprāt, likumdevēji šajos grozījumos ir ietvēruši visu, lai pēcāk nerastos negācijas vai pārpratumi. “Svarīgi ir tas, lai pārbaude var notikt, arī nesagaidot vecākus, jo ne visi vecāki var ātri ierasties skolā. Skolotājam un direktoram ir jābūt bērnu draugiem – ja mēs tādi esam, tad skolēni par riskiem pastāsta, un mēs uzzinām un saprātīgi rīkojamies,” tā J. Viegliņš.

Vecumnieku vidusskolas skolas padomes pārstāve Lāsma Lungeviča atzīmēja, ņemot vērā situāciju, ka skolēni mēdz meklēt pārdrošas robežas, skolas vadībai un pedagogiem noteikti jābūt iespējai pārmeklēt audzēkņa personiskās mantas, ja ir saskatītas pamatotas aizdomas par vardarbības draudiem vai citiem nozīmīgiem drošības riskiem.

“Tomēr domāju, ka pedagogam pašam nav jāpārbauda mantas, bet gan jāpiesaista citu institūciju pārstāvji, tas ir, sociālais darbinieks vai pašvaldības policijas pārstāvis, lai izvairītos un samazinātu pret pedagogu vērstu negatīvu darbību risku. Skolotāji noteikti drīkst būt klātesoši mantu pārbaudes brīdī.

Konkrēti Vecumnieku vidusskolā aizdomas par vardarbības draudiem vai citiem nozīmīgiem drošības riskiem tiek novērotas salīdzinoši reti, bet arī šie atsevišķie gadījumi prasa policijas pārstāvju iesaisti. Protams, varmācības draudiem vai to izpausmēm neviens pedagogs vai skolēns nekad nevar būt gatavs, tāpēc ir jābūt algoritmam, kurš ir pieejams gan pedagogam, gan skolēnam, kā rīkoties kritiskā vardarbīgā situācijā.

Mums, pieaugušajiem, jāspēj rast risinājumus vardarbīgām situācijām skolas vidē, rosinot sadarbību starp dažādām institūcijām ar mērķi palīdzēt bērnam,” teic L. Lungeviča.

LIZDA Bauskas novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Māra Graudiņa norādīja ka LIZDA nostāja ir tāda, ka riska reizēs, kad ir izteikti draudi, atsevišķos gadījumos somu varētu pārmeklēt. “Jāsaprot, ka skolotājs nebūs policists un nekratīs somas, bet pašlaik situācija ir tāda, ka var atnākt bērns uz skolu somā ar jebko un skolotājs nevar pat pārbaudīt.

Par šādu iespēju spriež jau vairāk nekā gadu. Pret to ir dzirdēti «bērnu tiesību» aizstāvju viedokļi, bet gadījumos, kad skolās notiek vardarbība vai kāds izmanto ieroci, tad viņi klusē. Un ir bijuši gadījumi, kad demonstrē nazi, tad noslēpj somā un saka – neko nezina.

Latvijā ir zināms uztraukums, bet tam nevajadzētu radīt problēmas. Vispirms jau jāapzinās, ka regulāra somu pārbaude būtu nežēlīga pret skolotāju un paši pedagogi ir pret tādu sistēmu. Ja noteikumus pieņems, būs konkrētas norādes, kā to darīt un kā somas pārbaudīt. Būs procedūra, būs liecinieki, būs skaidrojumi. To visu likumdevējs paredz,” paziņo M. Graudiņa.

Foto: freepick.com