Šodien Latvijā tiks svinēti Līgo svētki un Jāņu nakts. Gatavojoties svētkiem, Latvijas pilsētās ienākušas daudzveidīgas Līgo svētku dekorācijas – Jāņu siera rituļi, siena ruļļi, kas ietīti latvju rakstu jostās, lielformāta margrietiņu ziedi, alus kausi un citi vasaras saulgriežu laika motīvi. Bauskā par īpašu svētku rotu šajā reizē nav padomāts.
Jau vēstījām, ka svētku noformējuma jautājumu Bauskas novadā 31. marta domes sēdē aktualizēja pašvaldības deputāts Jānis Dūmiņš. Viņš aicināju kādu deleģēt, kas būtu atbildīgs par svētku noformējumu, pieļaujot, ka jāveido jauna amata vieta.
Bauskas novada domes izpilddirektors Ivars Romānovs marta domes sēdē atzina, ka šis temats vairākkārt ir aktualizējies, taču acīmredzami nepietiekami. Viņš norādīja, ka noformējums iet roku rokā ar finansējumu, tālab šo jautājumu solīja pārskatīt.
Sazvanīts šonedēļ I. Romānovs “Bauskas Dzīvei” apliecināja, ka joprojām minētais jautājums nav bijis prioritāšu augšgalā.
“Es labi apzinos, ka jau no Ziemassvētkiem šis temats aktualizējās, bet līdz konceptuālam risinājumam neesam nonākuši. Esam tur, kur mēs esam, nekāda koncepta pagaidām nav,” uzsvēra I. Romānovs. Vaicājot, kālab citās pilsētās, piemēram, Dobelē, Jelgavā, Ogrē, Kuldīgā šādas lietas ir sakārtotas, un pilsētvidē iedzīvotājiem tiek radīta svētku noskaņa, bet Bauskā šī sadaļa atstāta novārtā, I. Romānovs norādīja, ka šobrīd novadā galvenā uzmanība tiek pievērsta strukturālajai sakārtošanai.
“Pieminētās pašvaldības man gribētos teikt ir kā vecā Eiropa, tās ir ar savu izkristalizējušos identitāti, bet mēs joprojām to meklējam. Skaidrs, ka tas nevar būt attaisnojums tam, ka pilsēta nav īpaši saposta svētkiem, vainu es varu uzņemties un solīt, ka risinājums tiks meklēts,” teic I. Romānovs un piebilst, ka šobrīd lielākā uzmanība tiek vērsta uz teritorijas sakopšanu, sapošanu tādā klasiskā izpratnē – kad nopļauta zāle, satīrīta pilsēta.
Viņaprāt, ir jārod cilvēks, kurš būtu saistīts ar kultūru, mākslu un pilsētvides plānošanu. “Pagaidām manā redzeslokā šādas personas nav. Jāmin, ka arī novada budžets šādā konceptā nav ievirzījies. Jābūt speciālistam, kas var nākt un ģenerēt idejas. Ja ir priekšlikumi, tad ir pamats meklēt finansējumu. Šobrīd Bauskas Kultūras centrs varētu šo vakuumu mēģināt aizpildīt līdz ir atrasts kāds visaptverošāks risinājums,” domā I. Romānovs.
Viņš sola, ka pēc svētkiem pievērsīsies šī jautājuma risināšanā. “Lai uz 18.novembri mēs neesam turpat, kur šodien, jāveido darba grupa no pašvaldības kultūras nodaļas, būvvaldes, sabiedrisko attiecību nodaļas ļaudīm, un šī lieta jāvirza uz priekšu. Jāatzīmē, ka nav jau tikai Bauska, bet stāsts ir arī par Iecavas pilsētu, Vecumniekiem un citiem administratīviem centriem, jo svētku noformējuma koncepts būtu jāveido vienots,” uzskata I. Romānovs.
“Bauskas Dzīve” interesējās, kā Kuldīgā pašvaldība rod līdzekļus noformējumam, tostarp izmanto ne tikai iepriekš sarūpēto, bet katru gadu kaut ko iepērk jaunu. Piemēram, Vasaras saulgriežos šogad Kuldīgā uzziedējusi īpaša pļava – krāsaini lielformāta ziedi, kas ir pavisam jauni un nebijuši dekori, kas klāt nākuši esošajiem citus gadus izmantotajiem. Pilsēta rotāta ar lielformāta alus kausiem, koka mucām bērzu meijām un citiem dekoriem.
Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Kristīne Duļbinska pārliecināta, ka izvēle noformēt vai nenoformēt svētkiem ir jautājums par pašvaldības prioritātēm. “Arī Kuldīgas novadā saimnieko taupīgi, bet, tā kā Kuldīgas novadā sakārtota vide ir prioritārs jautājums, attiecīgi arī budžetā tiek paredzēti līdzekļi vides uzturēšanai, uzlabošanai un arī svētku dekorācijām,” tā K. Duļbinska.
