“Katram vajadzīga sava veida izturība”; Lolita Ezeriņa Iecavā atzīmējusi 70. dzimšanas dienu

«Katram vajadzīga sava veida izturība»Lolita Ezeriņa Iecavā atzīmējusi 70. dzimšanas dienu

Jubilāri Iecavā saista dzimtas saknes, te arī mācījusies vidusskolā, bet uz dzīvi vecāku mājās atgriezusies pirms četrpadsmit gadiem.

Kur bija bērnības zeme?
– Tēvs bija dzelzceļnieks, viņu norīkoja darbā uz dzelzceļa stacijām dažādās vietās Latvijā. Pirmā manas dzīvesvietas adrese bijusi Vecumnieku stacija, kas tajā laikā skaitījās Baldones rajonā, bet drīz pēc tam pārcēlāmies uz Krimūnām Dobeles rajonā. Pirmās mazotnes atmiņas saistās ar mājām Krimūnu stacijā, kur aizritēja pirmie trīs dzīves gadiņi. Toreiz ap stacijām veidojās mazi miestiņi, bērni kopā vadīja dienas un draudzējās. Man bija trīspadsmit gadu vecāks brālis Juris, un lielās gadu starpības dēļ bērnībā maz bijām kopā.

Pēc tam pārcēlāmies uz Gaviezi Liepājas rajonā. Man bija ļoti jauka bērnība, laba vide. Mūsu dzīvoklis atradās tieši stacijas ēkā, bet kopā ar apkārtnes ciemata bērniem bijām paprāvs pulciņš, ļoti labi sadzīvojām. Daudz laika pavadījām līdzās esošajā mežā – lasījām ogas, meklējām naktsvijoles. Tuvu bija arī Otaņķes upīte, kur peldējāmies un makšķerējām. Ciematā bija iegādāts volejbola tīkls, varējām spēlēt. Bet, kad lija lietus, spēlējām novusu.

Kā aizritēja skolas gaitas?
– Vietējā skola atradās sešu kilometru attālumā no mājām, un vecāki vēlējās mani laist pilsētas skolā un arī aiztaupīt dubļu brišanu tālajā ceļā līdz skolai. Kopš sešu gadu vecuma skolas laikā dzīvoju Liepājā, kur vecāki gādāja apmešanos pie svešiem cilvēkiem. Ļoti agri kļuvu patstāvīga. Nedēļas nogalēs ērti ar vilcienu varēja nokļūt mājās, dzīvojām blakus stacijai.

Toreizējā Liepājas 5. vidusskolā mācījos no pirmās līdz devītajai klasei. Skolas laiks saistās ar labām atmiņām. Biju apzinīga skolniece. Lai gan pirmajās klasēs biju teicamniece, mācības nešķita pārāk interesantas, jo es jau iepriekš labi pratu lasīt un rēķināt, bet skolā vēl tikai mācīja lasīt pa zilbēm. Mums bija ļoti jauka skola un klase, patika pirmā skolotāja. Tolaik viņas iespaidā pat sapņoju kļūt par pedagoģi. Pirmajam skolotājam ir ļoti liela nozīme bērna turpmākajā dzīvē. Mums arī viss skolotāju kolektīvs bija labs, daudz ieguvu no skolas. Ārpus stundām bija dejošanas un sporta nodarbības, papildus tam mūzikas skola un baleta pulciņš. Cita brīvā laika toreiz nemaz neatlika.