www.bauskasdzive.lv
Par 50 000 eiro izsolīta SIA “Cvir” piederošā Kaucmindes pils Bauskas novada Rundāles pagastā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē “izsoles.ta.gov.lv”.
Izsoli rīkoja zvērinātā tiesu izpildītāja Zane Trasūne. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 25 000 eiro, izsoles solis – 1000 eiro. Cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.
Nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 45 900 kvadrātmetri un Kaucmindes pils ar kopējo platību 2905,9 kvadrātmetri. Noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums.
Piedzinēji ir Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Izsole sākās 2022. gada 23.decembrī un noslēdzās šī gada 23. janvārī.
Jau ziņojām, ka viena izsole tika rīkota pagājušā gada rudenī. Tad Kaucmindes pils tika nosolīta par 81 675 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), taču šī summa noteiktajā termiņā netika samaksāta. Atbilstoši likumam, īpašumu iegādāties piedāvāja izsoles dalībniekam, kas nosolīja otro augstāko cenu, bet arī viņš laikus neizpildīja savas saistības, tālab izsole tika atzīta par nenotikušu. Tiesu izpildītāja Z. Trasūne atturējās publiski izpaust informāciju par izsoles dalībniekiem.
Ilggadējais Rundāles pils direktors, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis “Bauskas Dzīvei” atzina, ka īpašums ir ļoti aizlaists. “Līdzšinējais projekts jau bija ļoti labs. Iecere par rehabilitācijas iestādi bija vērā ņemama, bet, lai šo visu kompleksu sakoptu, jāiegulda kā minimums pieci miljoni eiro. Nākotnē Eiropas mērogā tā varētu būt arī rentabla vecumdienu mītne. Tādas mītnes, kas ierīkotas muižās, esmu redzējis Vācijā. Tajās ļaudis par ārkārtīgi lielām summām pavada sava mūža pēdējos gadus.
Savas domas un vīzijas esmu paudis arī iepriekšējiem īpašniekiem, bet visur jau nelaime viena- vispirms ir kaut kas jāiegulda, lai pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem sāktos kaut kāda atdeve. Te nu ir jautājums, vai kāds var tik lielu naudas summu investēt un gaidīt tik ilgu laiku peļņu. Es tomēr labi zinu, ko maksā pieminekļa atjaunošana, un tas kļūst arvien dārgāk,” skeptiski uz Kaucmindes nākotni raugās I. Lancmanis.
Atgādināsim, ka Kaucmindes pils saimnieki mainījušies vairākkārt. Sākumā tā bija pašvaldības uzņēmuma SIA “Kaucmindes pils” īpašums, tad tā tika pārdota. Gandrīz 15 gadus muiža atradās SIA “Intelco” rokās. Firmu vadīja kādreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja tēvs, kurš 2011.gadā 45% īpašuma pārdeva uzņēmējam Ervīnam Isajevam. 2016.gadā Gulbja uzņēmums SIA “Dejo ar zvaigzni” no tēva mantoto pili pārdeva juridisko pakalpojumu sniedzējam “Cvir”, kas neilgi pirms tam bija pārpircis arī Isajeva daļas.
Zemesgrāmatas informācija liecina, ka “Cvir” īpašuma 45% daļu no Isajeva iegādājās par 112 500 eiro, bet “Dejo ar zvaigzni” daļas par 83 750 eiro.
M. Gulbis 2015.gadā bija iecerējis veikt pils sakopšanu ar plānu to atjaunot. Portāls “Lsm.lv” iepriekš rakstīja, ka arī “Cvir” bijuši plāni pili sakārtot – “Cvir” īpašnieces Rūtas Ligeres dzīvesbiedrs Roberts Ligers bijis apņēmības pilns sakārtot Kaucmindes pili un 2017.gada pavasarī žurnālistiem solīja, ka drīzumā tiks atjaunota nama fasāde un jumts, bet pēc dažiem gadiem pilī tiks izveidots rehabilitācijas centrs.
Kā liecina Bauskas novada būvvaldes sniegtā informācija, īpašnieka interese par muižu sākusi mazināties 2018.gadā. Kaut arī bija izsniegta būvatļauja, saskaņots projekts un visas ieceres bija atbalstījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, vērā ņemami darbi nenotika. Tomēr kaut kas labots tika, jo pēc gada Kaucmindes muižā notika nelaimes gadījums, kurā bojā gāja strādnieks. Kopš tā laika objektā noteikts būvniecības liegums un sākts kriminālprocess. Vēl pie dīkstāves iemesliem muižas īpašnieki minējuši Covid-19 radītās jukas un būvmateriālu sadārdzinājumu.
Kaucmindes pils atrodas Latvijas “arhitektonisko pērļu trijstūrī”. Līdz baroka stila Latvijas arhitektūras un mākslas šedevram Rundāles pilij ir tikai astoņi kilometri, līdz viduslaiku restaurētajai Bauskas pilij – trīs kilometri, bet līdz Mežotnes pilij – 10 kilometri.
Muiža kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780.gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta Severīna Jensena projekta. No 1909.gada līdz 1912.gadam veikta lielākā muižas pārbūve, ko vadīja arhitekts Leo Reinīrs.
Kaucmindes pilij jeb Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamajai ēkai piešķirts valsts nozīmes arhitektūras kultūras pieminekļa statuss ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumu.
Nu skaisti, tad jau varam beidzot nosaukt īpašnieku 🙂
Lai gan pēc darbībām īpašnieki varētu būt skaidri 😁
Kurš ir pieļāvis to, ka ēkai ir tik nožēlojams izskats?
Tie “īpašnieki” kas nesamaksā termiņā, liekas izveda no muižas visu ko varēja, pēdējie šķiet noņēma dakstiņu jumtu, kur vēl tas bij tirgojams…
Atri sabruks un neko neviens nedaris
Atjaunotajā Kaucmindē dzīvos VID vadītāja Jaunzeme.
tā pils un pieci miljoni atjaunošanai. Vien, tā muižas ēka nav valsts vai vietējās pašvaldības interešu objekts, kā arī šādus “vēstures pieminekļus”, atmiņas par seno kaklakungu varenību taču var atjaunot citā stilā, tāpat kā Bauskas rātsnamu, nojaucot un uzbūvējot pilnīgi no jauna, mainot celtnes izmērus un pielāgojot šīsdienas prasībām. Bet, izskatās, kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim
diez, kāda velna pēc jāizdod liela nauda par to, kas līdz šim ne vienam nav bijis vajadzīgs, par ēku, ko diez vai brauks skatīties ārzemju tūristi un izdos lielu naudu kaut vai par pārgulēšanu tajā, jo vismaz uz rietumiem no Latvijas, tur pašiem tādu ēku pārpārēm. Vai beidzot nevajadzētu sākt domāt par ražošanu, kā arī vietējo cilvēku ērtībām. Tā “dziesmiņa” par Latvijas milzu potenciālu tūristu piesaistē jau sen kā izdziedāta. Skatoties, kur valsts nonākusi Eiropas valstu vidū, ja turpinām iepriekšējo politiku, tad tūristu piesaistei atliek vien sēdēt kokos un ēst sēnes, varbūt skatītāji atrastos….
Pa velti varētu paņemt, un tad būtu jāpadomā.
Neredzu par ko te maksāt.
Nezinu vai tik ir ir jāiegulda tam tiešām ir jēgas!Nekāda gleznainā vieta kur šī drupu pils atrodas tā arī nav!
Izskatās pēc prasta grausta,bet ja jūs uzstājat,ka pils,tad lai nu tā būtu…
Kad valsts vara noskaidros – kāpēc pils ar jumtu palika par graustu? Lūdzu valsts varai ”autorus” vest uz tiesu – lai maksā skādi.
Žēl Kaucmindes pils. Ja tā reāli padomā – pat atjaunotā Mežotnes pils tā pa īstam nevienam nav vajadzīga. Tiek n-tās reizes pārdota, lai atrastu īstos saimniekus un reālu pielietojumu. Tad kam vispār vajadzīgas šādas Kaucmindes drupas ? Varbūt tikai kādam miljardierim, kurš grib kļūt par miljonāru ?
Nezinu, vai Bauskas kontekstā 5 milj. ir daudz, turklāt būve ar vēsturisku nozīmi!
Bet skaties- pabeigts Lidlauka ielas projekts- 3,5 miljoni, Pilskalna iela 1,5 milj., un arī baseins un sporta centrs- kad atmaksāsies un vai vispār?
Bet kāda ir reālā atdeve no Lidlauka ielas ? No baseina un sporta centra ? Rezultāts NULLE. Ja pat ne dziļos mīnusos mūsu pašvaldībai. Kurš to visu apmaksās ?
Atdeve no baseina ir tāda, ka tur Bauskas un novada cilvēki var peldēt, var mācīties peldēt bērni. Cilvēki veselīgi atpūšas, nevis lok šņabi kā vairums baigi vērtīgo Bauskas sabiedrības locekļu. Vai tas ir maz? Pirms jautājat, kāda ir atdeve no kaut kā, varbūt vispirms uzdodiet jautājumu sev – kāda ir atdeves no manis, pasaules nabas?
“Vai beidzot nevajadzētu sākt domāt par ražošanu, kā arī vietējo cilvēku ērtībām”- padomāju. IR KAUT KAS MAINĪJIES? Domāju, ka nē, jo es ar 50000 neriskēju. Manas domas neviens neprasa. Tavas arī. Un tici man, reti kuru interesē vietējo cilvēku ērtības – arī tev nē – tikai savas.Auns
absolūtais iedzīvotāju vairākums lok šņabi, nevis atpūšas par miljoniem celtajā baseinā. Bērniem pēldētprasmes apgūšanai par šiem miljoniem baseinus varēja uzcelt pie ne vienas vien skolas nu jau atkal lielajā novadā. Bet pieaugušo izpriecas nav jāapmaksā ar visa novada strādājošo nodokļiem, tām jābūt komersanta sniegtam pakalpojumam, ko jāspēj varēt apmaksāt ik vienam srādājošajam, ja vien viņam neatvilktu nodokļos vairāk par pusi nopelnītā šādu un līdzīgu “pasākumu” organizēšanā un apmaksāšanā
Lielisks piemērs tam, kā pāris teikumos var ietilpināt veselu gūzmu aplamību. Par baseina būvē izlietotajiem, ja nemaldos, 3,14 miljoniem EUR neskaitāmus skolu baseinu viss neuzcelsi, turklāt to uzturēšana kopumā būtu nesalīdzināmi dārgāka (tātad, saimnieciski neizdevīgāka). Baseins prioritāri domāts tieši skolnieku peldētprasmju attīstīšanai, nevis pieaugušo izklaidēm. Tādas būves kā baseins vai sporta halle mazpilsētās principā nevar atmaksāties, īpaši tāpēc, ka lielai daļai iedzīvotāju vienmēr atradīsies nauda šnabim un cigaretēm, bet baseins, sports vai muzeja apmeklējums vienmēr būs “par dārgu”.
Piekrītu Dikti Pareizajam, par to jau arī bija mans komentārs. Ir miljoni, kā, piem., minēto ielu rekonstrukcijas izmaksas, ko grūti novērtēt kā pamatotas izmaksas. Bet ir ieguldīts. Un ir sporta zāle un baseins, kas varbūt neatmaksāsies naudā nekad, bet ir vērtīgs, jo vajadzīgs cilvēkiem. Bet ir ieguldījumi, kas svarīgi ikvienam saprātīgi domājošam baušķeniekam, jo ir neapstrīdama vērtība kā tāda, lepnums, brends. Un tāda ir Kaucmindes pils/muiža ar savu vēsturi tieši Latvijas kontekstā. Man nebūtu žēl savas nodokļu naudas, ja to ieguldītu šādā projektā. Un ir žēl, ka pašvaldībai to nav vajadzējis
kurš, kā vēlāk pats secina, ka nekā nezina. Tad tev vēl ir tā iespēja ieguldīt savu naudu šajā, tavuprāt, visiem iedzīvotājiem svarīgajā projektā. Ņem un aiznes to savu lieko naudu tiem jaunajiem īpašniekiem, būsiet apmierināti abi