Kažokzvēru audzēšanu ādu ieguvei gatavojas aizliegt no 2028. gada; Iecavas ūdeļu audzētavā darbu zaudēs vairāk nekā 100 strādājošie

Saeima šonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka kažokādu ieguves ievērojamu ierobežošanu no 2028.gada 1.janvāra.

Grozījumi paredz Latvijā aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks būs kažokādu ieguve. Pirmajā lasījumā izmaiņas paredzēja no 2026. gada, bet termiņš tika nomainīts. Pašlaik esošais termiņš noteikts, lai uzņēmēji varētu pārorientēt savu biznesu un valstij nenāktos maksāt kompensācijas. Izmaiņas neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Tikmēr Latvijas Zvēraudzētāju asociācija norāda, ka kažokzvēru audzēšanas nozares slēgšana Latvijā, neparedzot kompensācijas, liecina par nerēķināšanos ar uzņēmējdarbību.

“Kompensācijas neesamība liecina par likumdevēju pilnīgu nerēķināšanos ar uzņēmējdarbību,” pauž Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa.

Vienlaikus zvēraudzētavas SIA “Baltic Devon Mink” pārstāvis Bobs Van Ansems atzīmē ne tikai uz kompensāciju neparedzēšanu par biznesa aizliegšanu, bet arī uz dialoga neesamību ar nozari.

“Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu,” viņš norāda.

“Baltic Devon Mink” pārstāvis arī min, ka līdz ar nozares slēgšanu darbu zaudēs vairāk nekā 100 kompānijas darbinieku, kā arī uzņēmums zaudēs 40 miljonus eiro, kas līdz šim ieguldīti uzņēmumā. “Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” atzīmē kompānijas pārstāvis.

Pēc asociācijā paustā, ja Latvija aizliegs kažokzvēru audzēšanu, tiks slēgta nozare, kas šobrīd ir apmēram 50 miljonus eiro vērta un nodarbina apmēram 300 darbinieku. Vienlaikus kompensāciju neparedzēšana, pēc asociācijā minētā, neatbilst ne Satversmei, ne arī Latvijas starptautiskajām saistībām.

“Komersanti, kuri Latvijā tur un audzē kažokzvērus, kopš 2008.gada ir ieguldījuši vismaz 50 miljonus eiro šīs uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzturēšanai. No šiem līdzekļiem 40 miljonus eiro ieguldījuši investori no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pēdējā gadā augušas arī asociācijas biedru dažādas izmaksas par augstāku epidemioloģiskās drošības standartu ievērošanu un nemitīgām Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudēm,” klāsta asociācijā.

Tāpat asociācijā min, ka pēdējie divi gadi nozarei bija īpaši grūti – Covid-19 pandēmijas laikā kažokādu izsoles nenotika, līdz ar to bija paralizēta arī saimniecību darbība, kas atspoguļojas to finanšu rādītājos. 

Pēc asociācijā norādītā, nozares slēgšanai ir jābūt nopietni izsvērtam un pamatotam gan no ekonomikas, gan tiesību sistēmas skatupunkta.

“Aizliedzot kažokzvēru audzēšanas nozari, netiek aizliegta tirdzniecība – Latvijā audzētus kažokzvērus aizstās citu valstu saimniecībās audzētie kažokzvēri. Kažokādas un to izstrādājumus komersanti Latvijā ievedīs no valstīm, kur labturības noteikumiem uzmanība netiek pievērsta un tā netiek pienācīgi kontrolēta, tādējādi nesasniedzot nospraustos humāno apsvērumu mērķus, bet faktiski atbalstot pretējos,” pauž asociācijas pārstāvji.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu ieguves dēļ. Izmaiņas neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Paredzēts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka “nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt,” kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē “www.kazoki.lv”, un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas, norāda politiķi.

Vienlaikus likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā, kur daudzās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi.

Deputāti akcentējuši, ka ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums “nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi.” Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm – iespēja peldēt, lapsām – iespēja rakt un socializēties, šinšillām – skriet un lēkt, uzskata parlamentārieši.

Dzīvnieki zvēraudzētavu sprostos ir pakļauti pastāvīgām ciešanām pat tad, ja audzēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajām kažokzvēru labturības prasībām, akcentē grozījumu autori.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī.

Savukārt MK noteikumi “Labturības prasības kažokzvēru turēšanai” atļauj ūdeles turēt 30x70x45 centimetru lielos sprostos, kur tās atrodas cieši blakus cita citai un nespēj izvairīties no sociāla kontakta. Sprostos tās nespēj skriet, peldēt vai medīt.

Pēc deputātu sniegtās informācijas, zinātniskie pētījumi liecina, ka peldēšanas trūkums ūdelēm izraisa tādu pašu stresa līmeni kā pārtikas trūkums.

Dzīvnieku instinktīvo vajadzību apmierināšanai nepiemērotie dzīves apstākļi izraisa psihiskas problēmas, par ko liecina arī stereotipiska uzvedība, kas raksturīga zvēraudzētavu ūdelēm – vienu un to pašu kustību šķietami bezjēdzīga atkārtošana.

Zvēraudzētavu darbinieki nogalina ūdeles, nosmacējot gāzes kamerās ar oglekļa monoksīdu vai dioksīdu. Jau desmitiem gadu ir zināms, ka ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās ar oglekļa gāzi ir ilga un mokoša, jo ūdeles kā daļēji ūdens dzīvnieki spēj ilgstoši aizturēt elpu un nereti mēdz izdzīvot pat pēc 10 līdz 20 minūšu smacēšanas, teikts grozījumu anotācijā.

2021.gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas. Nozares nodokļu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020.gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem, norāda politiķi.

Foto: Dzīvnieku brīvība