Lietavu dēļ ūdens līmenis cēlies arī mūspuses upēs, Mūsā šonedēļ tas paaugstinājies par 90 centimetriem, Lielupē par nepilnu metru, Mēmelē ūdens līmenis pakāpies par 80 centimetriem, bet trešdien, 20. septembrī, jau novērots neliels kritums. Savukārt Misā ūdens līmenis turpina celties, un kopš mēneša sākuma reģistrēts kāpums par pusotru metru, portālu informēja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Viņa atklāja, ka turpmāk strauja ūdens līmeņa celšanās nav gaidāma, jo nedēļas nogalē iestāsies sauss un saulains laiks, kas apstādinās upju pārplūšanu, un tās pamazām ieņems savu ierasto vietu. L. Krūmiņa atzina, ka ūdens līmeņa celšanos galvenokārt ietekmēja pirmdienas intensīvās lietavas. Lai gan mūspuses novērojumu stacijā rekordaugsti nokrišņi nav fiksēti, taču tādi reģistrēti Pierīgā, kur vietām nepilnas diennakts laikā nolijusi teju mēneša norma. Nokrišņiem bagāts laiks bijis Dobelē un Kalnciemā, kur nokrišņu daudzums īsā laika periodā sasniedzis divas trešdaļas no mēneša normas.
Pavasara paliem līdzīgie upju plūdi apskādējuši Ķirbaksalas tiltiņu. SIA «Vides serviss» darbinieki, apsekojot šo teritoriju 20. septembrī, konstatējuši, ka tilta konstrukciju aizķēris ūdenī peldošs koks ar meldriem, to sagāžot un padarot par gājējiem neizmantojamu, portālam apliecināja SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste Aiva Avota-Zalstere.
Viņa atklāja, ka nolemts tiltu demontēt tikai pēc ūdens līmeņa samazināšanās, lai veicamie darbi būtu droši. «Tad arī varēs izdarīt secinājumus, cik daudz cietušas tilta konstrukcijas un vai tās ir atjaunojamas,» teic A. Avota-Zalstere.
Iepriekšējos gados Ķirbaksalas tiltiņš parasti ticis demontēts vēlā rudenī pirms sala.
