Skaists kapakmens ar uzrakstu «Mūzikai un sabiedrībai atdots mūžs» novietots kultūras darbinieka Jēkaba Induļa atdusas vietā Ceraukstes pagasta Ķivuļu kapos. 6. maijā notika svinīga šīs piemiņas vietas atklāšana. Ceraukstes pagasta kultūras darba organizatore Inita Gilberte sanākušajiem atgādināja nozīmīgākās J. Induļa dzīves lappuses. Viņas stāstījumu ar dzejas rindām papildināja skolotāja Ināra Dimante. Ausma Kalnmeiere atcerējās J. Induli, kāds viņš bija kā Ceraukstes kora vadītājs. Viņa radiniece Ingrīda Kulbe atminējās, kā J. Indulis mācījis viņai vijoles spēli, jo pats bijis šī instrumenta virtuozs pārvaldītājs. Pirms Otrā pasaules kara, kā arī pēc tam J. Indulis bija aktīvs kora mākslas veicinātājs toreizējā Bauskas apriņķī. Viņš vadīja Ceraukstes ciema kori, nodibināja Ceraukstes simfonisko orķestri, bija Bauskas apriņķa dziesmu svētku virsdiriģents. 1949. gadā talantīgo un aktīvo kultūras darbinieku okupācijas vara izsūtīja. Arī Sibīrijā, Omskas apgabala Soldatskas pilsētiņā, viņš pievērsās mūzikai un dziedāšanai. Ausma Saukuma «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka J. Indulis Soldatskā noorganizējis simfonisko orķestri, kas vietējos ļaudīs radījis cieņas pilnu apbrīnu. Kādā vasarā sarīkoti pat latviešu dziedāšanas svētki. Krievi uz šo pasākumu devušies kā uz grandioziem, līdz tam nekad nebijušiem svētkiem. Viņu sajūsmai un apbrīnai par latviešu dziedātprasmi un dziesmas mīlestību nav bijis robežu. Pēc atgriešanās no izsūtījuma J. Indulis strādājis par dziedāšanas skolotāju Pamūšas skolā. Ceraukstes pagasta bibliotēkā ir savākts plašs materiālu klāsts par izcilo novadnieku. Piemiņas vietas iekārtošana Ķivuļu kapos ir vietējo ļaužu, J. Induļa laikabiedru, izrādītā aktivitāte.
