Šodien kristieši visā pasaulē atzīmē Lielo piektdienu jeb Kristus Krusta dienu.
Šodien, Lielajā piektdienā, baznīcas tērpjas melnā krāsā, tiek nodzēsti kroņlukturi, dziesmas skan bez pavadījuma. Katrā draudzē šīs tradīcijas gan atšķiras, jo tās ir cilvēku pašu noteiktas.
Lielā piektdiena – ciešanu laiks – ir nešķirami saistīta ar krustu. Krustā sistais Jēzus ir cilvēku vardarbības upuris. Viņa asiņainajam nāves sodam vajadzēja iedarboties atbaidoši un parādīt cilvēkiem Jēzus “bezspēcību”, kurš palīdzēja citiem, bet pats sev palīdzēt nespēja.
Priekšstats par to, ka Dieva dēls ir miris pie krusta, Jēzus laikabiedriem šķitis neiespējams, jo krusta nāve bijis kaunpilns nāves veids. Izglītotie romieši uzskatījuši krustu par kaut ko tik atbaidošu, ka tas ir jātur tālu ne tikai no romiešu pilsoņu miesas, bet arī acīm. Estētiem tas patiešām neesot bijis skaists skats.
Ļoti daudz cilvēku no kristietības gaida dzīvi bez ciešanām un visu ilgu un vajadzību piepildījumu, viņi izvairās no krusta. Taču Lieldienas neesot iedomājamas bez Lielās piektdienas, kad Jēzus iet citu ceļu, un šis ceļš nevar palikt bez ciešanām, tās ir visa centrā, ziņo aģentūra LETA.
Lielajai piektdienai veltīti dievkalpojumi šodien notiks daudzās baznīcās visā Latvijā, tostarp arī Bauskas novadā. Šodien Skaistkalnē pulksten 12 paredzēts Krusta ceļš ciema ielās, bet pulksten 14 Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcā notiks Kristus ciešanu liturģija. Arī Kurmenē šovakar norisināsies Krusta ceļš un dievkalpojums.
3. aprīlī, pulksten 12 arī Jelgavā norisināsies ekumeniskais Krusta ceļš, aicinot pilsētas iedzīvotājus un viesus apstāties ikdienas steigā un vienoties kopīgā pārdomu un lūgšanu ceļā.
Krusta ceļš sāksies pulksten 12 pie Jelgavas Svētās Annas prokatedrāles Lielajā ielā 22A un noslēgsies pie Jelgavas Romas katoļu katedrāles Katoļu ielā 11. Tajā piedalīsies dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji, kopīgi atceroties un pārdomājot Lielās piektdienas notikumus.
Krusta ceļa maršruts: Pētera iela – Svētes iela – Mātera iela – Jelgavas Baptistu baznīca – Zirgu iela – gājiens šķērsos Alunāna parku – Jelgavas Svētā Jāņa baznīca – Pasta iela – Raiņa iela – Jelgavas Romas katoļu katedrāle.
Gājiena laikā pie dievnamiem un nozīmīgās vietās būs pieturvietas jeb stacijas, kas veltītas Jēzus Kristus ciešanu un nāves piemiņai. Katrs šis apstāšanās brīdis aicinās uz pārdomām un kopīgu lūgšanu.
Interesenti aicināti pievienoties gājienam jebkurā maršruta posmā.
Krusta ceļš Jelgavā ik gadu pulcē dažādu paaudžu un konfesiju cilvēkus, kļūstot par nozīmīgu vienotības, ticības un kopības apliecinājumu pilsētā.
Arī Vecrīgā šodien notiks ekumeniskais Krusta ceļš, kas norisināsies ar moto: “Kas uzvar, tam es došu ēst no dzīvības koka paradīzē” (Atkl 2, 7). Pasākums pulcēs dažādu konfesiju pārstāvjus, sabiedrībā zināmus māksliniekus un NATO sabiedrotos, lai kopīgās lūgšanās un pārdomās vienotos par mieru un cilvēka garīgo veselumu, ziņo portāls katolis.lv.
Pasākums sāksies Vecrīgā pie Sv. Jēkaba katedrāles, kur jau no plkst. 10:30 klātesošos ar dziesmām uzrunās dziedātāja Rute Čirše. Oficiālais Krusta ceļa sākums paredzēts plkst. 11:00, bet noslēgums plānots Doma laukumā.
Krusta ceļa stacijās Svēto Rakstu lasījumus un aktualizētas pārdomas par sabiedrībā svarīgiem tematiem sniegs Latvijā iemīļoti aktieri — Ģirts Ķesteris, Mārtiņš Vilsons un Ieva Glika. Garīgo vadību nodrošinās augstākie baznīcas vadītāji un mācītāji, tostarp arhibīskapi Rinalds Grants un Zbigņevs Stankevičs, bīskaps Kaspars Šterns, kā arī mācītāji Edgars Mažis, Krists Kalniņš, Oskars Smoļaks un diakons Dainis Stikuts.
Muzikālo pavadījumu kuplinās atpazīstami mākslinieki: Aleksandra Špicberga, Kaspars un Anda Zemītes, Ilze Kalniņa un kopienas “Effata” slavēšanas grupa. Pasākumā šogad plecu pie pleca ar Latvijas iedzīvotājiem piedalīsies arī NATO sabiedrotie un Latvijas Zemessardzes pārstāvji.
Krusta ceļā īpaša loma būs personiskajiem pieredzes stāstiem. Dalībnieki dzirdēs liecības par fundamentālām dzīves pārmaiņām: pievēršanos kristīgajai ticībai no islāma; atbrīvošanos no atkarībām un sairušu laulību atjaunošanu, dziedināšanu no depresijas.
Lūgšanas tiks veltītas gan katra cilvēka personiskajiem pārdzīvojumiem, gan globālām norisēm — par Latvijas iedzīvotājiem un mieru valstīs, kurās plosās karš.
Šī gada tēma akcentē izvēli starp “labā un ļaunā pazīšanas koku” un “Dzīvības koku”. Kā uzsver organizatori, cilvēka vēlme pašam noteikt, kas ir labs vai slikts, bieži ved pie šķelšanās, tādēļ Krusta ceļa mērķis ir palīdzēt atgūt iekšējo viengabalainību, lai atgrieztos pie Dieva dāvātā dzīvības avota.
