Kūlas ugunsgrēku skaits pērn pieaudzis divkārt; Bauskas novadā izdeguši 160942 kvadrātmetri (3)

Sākoties pavasarim un saulainajām dienām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau reģistrējis pirmos kūlas ugunsgrēkus. Šogad pirmais dzēsts 6. martā – Talsu novada Rojas pagastā dega pērnā zāle 400 m² platībā. Šogad Latvijā jau reģistrēts 21 kūlas ugunsgrēks, informē  Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas priekšniece.

2025. gadā ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 956 kūlas ugunsgrēkus, kas salīdzinot ar 2024.gadu, kad reģistrēti 440 ugunsgrēki, ir vairāk nekā divreiz. Kūlas ugunsgrēku rezultātā pērn izdega 689 hektāri teritorijas. Kūlas ugunsgrēkos cieta viens cilvēks un nodega 17 ēkas vai būves, bet dega vēl 30 ēkas vai būves. Bauskas novadā 2025.gadā reģistrēti 35 kūlas ugunsgrēki, un tajos izdegusī platība bija 160942 kvadrātmetri.

Apzināta dedzināšana

«Aizvadītais gads diemžēl apliecināja, ka kūlas ugunsgrēku skaitu visvairāk ietekmē laikapstākļi, nevis cilvēku uzvedības maiņa. Arī šogad redzam, ka vienā Latvijas daļā iedzīvotāji gatavojas plūdiem, kamēr citviet jau pirmajās saulainajās dienās tiek dedzināta pērnā gada sausā zāle. Vēlos uzsvērt, ka arī 990 kūlas ugunsgrēki ir ļoti daudz — tie radīja papildu slodzi ugunsdzēsējiem glābējiem un vienlaikus apdraudēja cilvēkus, viņu īpašumu un apkārtējo vidi. Jāsaprot, ka šie ir ugunsgrēki, ko izraisa paši cilvēki, apzināti rīkojoties un aizdedzinot zāli. Kūlas ugunsgrēku nebūtu, ja iedzīvotāji apzinātos, ka zāles dedzināšana ir bīstama un nav pieļaujams teritorijas sakopšanas veids. No ēkām, automašīnām vai sadzīves priekšmetiem neatbrīvojas, tos nodedzinot. Kāpēc gan šāda rīcība attiecībā uz savu zemi dažiem joprojām šķiet pieļaujama?» retoriski jautā VUGD priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis.

Kā ziņo VUGD pārstāve V. Gribuste, aizvadītajā gadā visvairāk kūlas ugunsgrēku dzēsts Daugavpilī (70), Augšdaugavas novadā (65) un Rīgā (58), savukārt vismazāk – Saulkrastu novadā (2), Valmierā (3) un Varakļānu novadā (3).

Reģionu griezumā visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Latgalē, kur 277 ugunsgrēkos izdega 415 hektāri teritorijas. Tai seko Rīga un Pierīga, kur reģistrēti 215 kūlas ugunsgrēki un kopējā izdegusī platība sasniedza 96 hektārus. Savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku – 122 – reģistrēts Kurzemē.

Ja pirmie kūlas ugunsgrēki parasti izceļas nelielās platībās, tad, apkārtējai videi kļūstot sausākai, degšanas platības strauji palielinās, un liesmas var pārmesties uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu.

VUGD eksperti apliecina – maldīgs ir priekšstats, ka kūlas ugunsgrēku iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var strauji mainīties, savukārt liesmas īsā laikā var izplatīties plašumā un pārmesties uz ēkām un citiem objektiem.

Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai – tiek iznīcināti vērtīgi augi, kukaiņi, sīkdzīvnieki un putnu ligzdas. Vislielākais kaitējums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas un sadētas olas.

Sabiedrībā joprojām izplatīti mīti, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku vai palīdz cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kas neatbilst patiesībai. Ekspertu pētījumi un reālā pieredze apliecina, ka kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un padara ekosistēmu vienveidīgāku. Pēc dedzināšanas virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar spēcīgu sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrāk daudzveidīgo sugu vietā. Tādējādi izzūd retās vai tikai dabiskajiem zālājiem raksturīgās sugas.

Ko darīt, ja deg kūla?

situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem, paskaidro VUGD pārstāve V. Gribuste.

Viņa uzsver, ka svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu laikus ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

Vai iedzīvotājs pats var dzēst?

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ir objektīvi jāizvērtē esošā situācija un jāpārliecinās, vai dzēšanas darbi neapdraudēs paša dzēsēja veselību un dzīvību, iesaka V. Gribuste.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. VUGD pārstāve skaidro, ka nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst sitot un spārdot ar kājām, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no liesmām.

Sodāma rīcība

Atbilstoši Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma 34.panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (t.i. no 280 līdz 700 eiro), bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām (t.i. no 1400 līdz 4300 eiro).

Kūlas ugunsgrēku skaits Latvijas administratīvajās teritorijās

Avots: VUGD