Uldis Varnevičs
Bauskas novada izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē deputāti lēma par Bauskas novada kultūras projektu konkursa nolikuma apstiprināšanu. Līdz šim katram kultūras pasākumam novada dome paredzēja atsevišķu finansējumu, bet tagad būs jāpiedalās konkursā.
Kultūras pasākumiem atvēlētais finansējums un tā piešķiršanas kritēriji vienmēr ir bijuši diskusiju avots Bauskas novada pašvaldības sēdēs. Tagad plānots šo jomu sakārtot, organizējot kā konkursu. Komitejas sēdē, kas notika 10. janvārī, deputātus par lēmumprojektu informēja izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe. Viņa sacīja, ka plašāk par konkursa nolikumu jau runāts atsevišķā tikšanās reizē ar deputātiem un tagad komitejas sēdē piedāvā apspriest deputātu rosinātās izmaiņas.
Šogad konkursu izsludinās divas reizes – 2024. gada pasākumiem februārī un uz 2025. gadu oktobrī, un arī uz nākamajiem gadiem plānota pieteikšanās oktobrī. Konkursa izvērtēšanas komisijā plānoti septiņi dalībnieki. Nolikumā bija paredzēts, ka atskaites par kultūras pasākumiem jāiesniedz līdz 1. decembrim, bet deputāti pauda, ka tad nevarēs plānot kultūras pasākumus decembrī, un pieņēma lēmumu, ka atskaites jāiesniedz līdz 31. decembrim.
Deputātu Rihardu Melgaili uztrauca punkti, kurus piešķīra par sadarbību ar pašvaldību. «Pasakām, ka tie, kas iepriekš sadarbojušies, saņem vairāk punktu nekā tie, kas pirmo reizi? Vai tas netraucēs jaunu entuziastu piesaistei? Jo tālāk ir vēl cita sadaļa par līdzšinējo pieredzi,» pauda R. Melgailis. «Tie ir trīs punkti no 60,» skaidroja A. Spriņķe.
«Šis kritērijs palielina iespēju, ka saņemam labāku pakalpojumu. Ir bijusi negatīva pieredze ar jauniem pieteicējiem. Tas ir ļoti labi, ka nepērkam kaķi maisā,» tā izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis pastāstīja «Bauskas Dzīvei», ka budžetā šogad kultūras pasākumu atbalstam paredzēta tieši tāda pati summa kā pirms gada – nedaudz vairāk par 48 tūkstošiem eiro, un nākamgad plānots rezervēt 50 tūkstošus eiro.
Jautājumu vēl skatīs finanšu komitejas sēdē 18. janvārī un Bauskas novada domes sēdē 25. janvārī.
vai tādiem pasākumiem, kā “Ciere” , “Vimbu svētki”, “Zobens un lemess” arī rīkos konkursu, jeb tikai tādiem kā “Šausmu parks”, “Karpa dārza gaismiņas”, Ziemassvētku eglīte Rātslaukumā”, kuros iespējama “sadarbība” ar privāto uzņēmēju, vai kā savādāk?
Vai ta nebus mūsu vietejo kultūras un izklaides pasakumu organizatoru apiešana?kaut ko te nesaprotu.
Un galvenais, ka konkursā drīkst piedalīties tikai tie, kuriem nav funkcija un uzdevums sniegt kultūras paaklpojumus. Tad, kurš varēs pieteikties organizēt kultūras pasākumus? Zobārsts, suņu audzētāju biedrība, pensionāru apvienība , nūjotāji, zemnieki, ražotāji? Arvien trakākas tās “inovatīvās idejas”…. Tad jau kultūras centri
jāklapē ciet….Jeb, tā ir vēl ir papildus nauda? Tad jau sporta naudu jāļauj apgūt piemēram- sociālajiem darbiniekiem, vai pašvaldības policijai, piemēram. Un muzeju naudu vajadzētu atļaut apgūt piemēram- vides servisam. Vot- tā būtu ‘štelle…
Un kuri tad būs tie profesionālie komisijas locekļi? Tie, kuri paši nav NEVIENU pasākumu noorganizējuši? Tikai tabulas bīdījuši un neskaitāmas atskaites pieprasījuši. Šeit taču ir jāizvērtē pasākuma ideja, oriģinalitāte, prasme ieinteresēt mērķauditoriju, novatorisms un arī tieši netradicionālas un nepieradinātas idejas un pasākumi. Jau tagad skaidrs, ka nebūs šai naudai nepilns pielietojums. Piedodiet, ka ir skarbi, bet tā būs. Un arī-pilnīgi “nokopēts” šis pasākums un nolikums no citiem novadiem. Bet citur ir pilnīgi cits konteksts, izpildījums un realizācija un mērķis.
Kas ir kultūras nodaļas vadītājs/a?
Neviens nevēlas kultūru vadīt, jo par šo amatu ir lielāks valdītājs.
Vai ciemiņu uzņemšanu novada svētkos un labāko darbinieku godināšanu pilī un rātsnamā arī atdos organizēt caur konkursu, kā savdabīgu “ārpakalpojumu”? Vai nu ir ļoti neskaidrs raksts ievietots vai arī ļoti murgaina pati ideja un izpildījums normatīva autores izpratnē. Arī uz novada svētku organizēšanu varēs pieteikties? Nu tad gan būs…. Tas taču jādara kultūras nodaļai ar galveno virsvadītāju.
Ar savu stulbumu Bauskas novada pašvaldība būs slavena visā Latvijā.Kaut ko tādu var izdomāt tikai cilvēks ar garīgās veselības traucējumiem.
Padomju laikos bija skates-tarifikācijas.Tie,kuri neizturēja tarifikāciju varēja spēlēt tikai lauku ballītēs.Vai atgriežamies?
Varētu aizmirsto Kantrī festivālu atjaunot!!!
Kas ir 50 000 eur pat priekš viena pasākuma? Atveriet acis un paskatities cik izmaksāja Taste un kādas ir reālās šodienas izmaksas. Kurā gadsimtā Jūs dzīvojat?
Tad jau arī novada svētku organizēšanu palaidiet caur konkursu. Nevajadzēs kādiem būsiet neko darīt, tikai gudri vērtēt.
Kantrī festivālu ar vairāk kā 20 gadu pastāvēšanu izputināja.Cilvēki bija tik ļoti pieraduši pie šī festivāla.Toties Zobens un lemess ir.Kāpēc?Vai tāpēc,ka dažam deputātam patīk.2023.gadā apmeklētāju tur bija maz.Taste arī iet uz putēšanu.Kas paliek-vietējie kori,dejotāji,kuri visu dara par velti.
Varbūt arī svētku noformējumu vajadzētu uzticēt ārpakalpojuma sniedzējam. Komisija un, piemēram, iedzīvotāji varētu nobalsot par viņiem tīkamo ideju. Tikai tam balsojam un iedzīvotāju iesaistei nedrīkst tuvumā laist sabiedrisko attiecību dienestu, savādak atkal sačakarēs visu!
Un Bauskas novada lielos pasākumus, gan novada, gan saulgriežu, gan jaungada, pavisam noteikti vajadzētu rīkot līdzīgi, piesaistot pasākumu organizēšanas firmas un vērtēt piedāvātas idejas. Domāju, ka diezko dārgāk tas neizmaksās, ja jau tāpat pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem, kas iesaistīt šados lielos pasākumos tiek maksāts pa virsu!
Varbūt Bauskai pēc novadu reformas kultūras pasākumus vispār nevajag.Tā izskatās.Ākstīsies ar kaut kādiem konkursiem.Gaidīsim nākošās pašvaldību vēlēšanas un tad jau redzēs.Ja atkal būs pie teikšanas NA deputāti,iztiksim bez pasākumiem.
Piebilde iepriekš rakstītajam. Atceramies , ka šī summa 50 000 eur dalās uz visu novadu, ne tikai Bausku, tas nozīmē, ja proporcionāli dala Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki tad, kas tur paliek? Deputāti , beidziet ākstīties, ja nevar atrast naudu, tad nav ko te cirku taisīt .
Vot, šitā ir bomba. Šādu “inovāciju” var izgudrot un plānot īstenot tikai tādi “ģeniāli” cilvēki, kuri no kultūras, mākslas, dejās un mūzikas ir ļoti lielā attālumā. Kurš pārbaudīs pasākuma kvalitāti un norisi? Atkal organizēs konkursu uz pārbaudītājiem? Autoru šai murgainajsi idejai lūdzam “studijā”. Labāk būtu organizējuši un īstenojuši radošu, metodisku un izglītojošu darbību ar kultūras darbiniekiem novadā. Vai kādreiz šie aroda pārstāvji ir tikušies kopā? Vai ir kaut kāds viņu darba plānojums publiski pieejams? Kas viņus vispār kopā aicina? Vai ar viņiem ir izdiskutēts šis jautājums?
Kāda tur diskutēšana? Viena kundze kabinetā izdomāja kultūru “vadīt” pēc savas izpratnes, lai būtu vieglāk un ērtāk. Tagad gaidīsim šādu konkursu jaunatnes darba organizēšanas jomā, tad sporta pasākumu organizēšanas ideju realizācijas un , vēl lielākai jautrībai varētu arī izglītības pakalpojumam uzrīkot šādu “ tejāteri”😂😂😂lai piesakās tie, kuri var apgūt naudu.
Sportu,un tā pasākumus būs kas aizstāv.Un tur nu pretī nerunās neviens…Diemžēl ar kultūru ir cauri-atzīstam.
Cik man sajēga, tad tie 50 000, ko sadalīs būs vnk līdzfinansējums/atbalsts, kas līdz šim tika piešķirts ļoti neskaidri un nesaprotami. Šeit ir stāts par visādiem kantrī, knifiem un utt. Neviens pašvaldības pasākums šādā veidā netiks finansēts, atskaitot nav īsti skaidrs kas par veidojumu ir TASTE. Cik mana apjēga no teksta ir, ka šī nauda ir iezīmēta privatajiem producentiem, kas taisa mūsu novadā pasākumus, par kuru vajadzēs pacīnieties arī kaut ko uzrakstot, nevis pa domes komisijām un sēdēm staigāt un diedelēt.
Nekas jauns nav izgudrots. Gan jau no kāda vienkārši nokopēja. Piemēram, Liepāja jau kuro gadu rīko konkursu, nupat izsludinājusi šim gadam projektu konkursu, kurā kā līdzfinansējumu iecerēts sadalīt 50 000 eiro. Konkursa nolikums paredz, ka piešķirtā līdzfinansējuma apjoms vienam projektam ir no 1000 eiro, nepārsniedzot 5000 eiro.
Viens pieteicējs konkursā var piedalīties ar vairākiem projektiem, bet kopējais iespējamais atbalsts nebūs lielāks par 8000 eiro.
Šogad konkursa nolikumā ir precizēta līdzfinansējuma apjoma atšķirība maksas vai bezmaksas pasākuma rīkošanā. Pirmajā gadījumā, ja pasākumā plānoti biļešu ieņēmumi, paredzēts atbalsts līdz 50% no projekta kopējām rīkošanas izmaksām un otrajā – ar nosacījumu, ka pasākums ir pieejams bez maksas, netiks pārsniegts 80% atbalsts no projekta kopējām izmaksām.
Konkursam iesniegtos projektus izskatīs īpaši izveidota komisija. Svarīgākie vērtēšanas kritēriji jeb konkursa prioritātes ir veicināt mūsdienīgas un intelektuālas kultūrvides attīstību Liepājā, piedāvāt jaunu un inovatīvu kultūras ideju realizēšanu pilsētā, kas spēj radīt rezonansi un būt unikālas Latvijas un starptautiskā mērogā, nodrošināt kultūras norišu kvalitāti un daudzveidību, tradicionālās un laikmetīgās kultūras attīstību, kā arī veicināt Liepājas pilsētas iedzīvotāju līdzdalību kultūras dzīves norisēs.
Konkursā var piedalīties Uzņēmuma reģistrā reģistrētās juridiskās personas, kas nav pašvaldību vai valsts iestādes, pašvaldību vai valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tai skaitā publiskas atvasinātas personas. Projektu konkursā nevar piedalīties arī fiziskas personas, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskas darbības veicējas un Kultūras projektu konkursa nolikuma izpratnē nav atzīstamas par juridiskām personām. Vēl arī jārēķinās, ka konkursa dalībnieki, kuri projekta iesniegšanas laikā ir parādā Liepājas Kultūras pārvaldei, vai pašvaldībai, tai skaitā nekustamā īpašuma nodokļa parāds, vai valstij vairāk nekā 150 eiro nodokļu parāda automātiski tiek izslēgti no dalības konkursā. Ja pretendentam ir noslēgts parāda atmaksas grafiks vai vienošanās, tā jāpievieno pieteikuma dokumentācijai.
Projektu realizēšanas termiņš paredzēts no šā gada 1.marta līdz 2025.gada 28.februārim. Otro kultūras projektu konkursu plānots izsludināt vasaras vidū.
Jā, žurnālists varēja uzrakstīt saprotamāku ziņu, citādi liekas spekulācijas un negācijas izvēršas.
Bet pasākuma/nolikuma mērķim taču vajadzētu būt tā definētam tā, ka kultūras vide tiek veidota arvien profesionālāka un kvalitatīvāka. Raksta autoram būtu jāpilnveido vai jāpapildina raksts ar tieši to sadaļu, kuri drīkstēs piedalīties šajā konkursā un, lūdzu ievietot arī vismaz trīs kultūras jomas darbinieku viedokļus:piem. Rundāles, Bārbeles un Ceraukstes. Tas tikai piemēram. Un protams, pašas nolikuma autores viedokli.
Šī žurnalista raksti gandrīz vienmēr ir vai nu apzināti vai kā trūkums rezultātā lr tādi, lai neveselīgi veidotos negācijas un pārpratumi.
un kā beidzās Zaļās un Kalna ielas “mierināšanas” konkurss, jeb nav vēl izsludināts? Kā tur bija ar tiem sunīšiem, kam darīt nav ko, tos labi baro, vien riet tiem negribas un jāmeklē citas nodarbes…
Mums ar tā vajag,mums ar tā vajag.Gribam kā Liepājā.