www.bauskasdzive.lv
Bauskas novada pašvaldība izvērtējusi kultūras projektu konkursā iesniegtos pieteikumus un piešķīrusi finansējumu deviņu sabiedriski nozīmīgu kultūras projektu īstenošanai 2025. gadā, informē Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Konkurss tika izsludināts pagājušā gada 3. oktobrī un pieteikumus pretendenti varēja iesniegt līdz 30. oktobrim. Pašvaldība saņēma 15 projektu pieteikumus, no kuriem atbalsts piešķirts deviņiem.
Atbalstītie projekti
1. Tūrisma sezonas atklāšanas pasākums “Daba mostas”
- Iesniedzējs: SIA Uzvara Lauks, atpūtas komplekss “Miķelis”
- Datums un vieta: 6. aprīlis, 12:00–15:00, Atpūtas komplekss “Miķelis”
- Līdzfinansējums: 877,02 eiro
- Apraksts: Zemgales lauku sētas tradīciju iedzīvināšana ar darbnīcām, amatniecību un mūsdienīgām aktivitātēm, kas veicina dabas un tradīciju izzināšanu
2. Starptautiskais populārās mūzikas konkurss-festivāls “Aprīļa pilieni 2025”
- Iesniedzējs: biedrība “Aprīļa pilieni”
- Datums un vieta: 25.–27. aprīlis, Īslīces kultūras nams
- Līdzfinansējums: 7303,58 eiro
- Apraksts: Dalība sešās vecuma grupās solistiem, trijās – popgrupām, piecās – dejotājiem. Tiks vērtēta mākslinieciskā kvalitāte, tehniskais izpildījums un vizuālais tēls
3. “Sējas svētki” un 4. “Pļaujas svētki” (“Ausekļu dzirnavās”)
- Iesniedzējs: Mārtiņš Mediņš
- Datumi: 17. maijs (Sējas svētki) un 6. septembris (Pļaujas svētki)
- Līdzfinansējums: 1924,68 eiro (Sējas svētki), 1950,14 eiro (Pļaujas svētki)
- Apraksts: Tradicionālu lauksaimniecības darbu demonstrācijas, amatnieku paraugdemonstrējumi, senās tehnikas izstādes
5. Veloparka “UZVARA” atklāšanas pasākums
- Iesniedzējs Biedrība SADARBĪBAS TILTS
- Datums: 31. maijs
- Līdzfinansējums: 4812,10 eiro
- Apraksts: Vērienīgs veloparka atklāšanas pasākums aktīvās atpūtas cienītājiem un veloentuziastiem
6. Festivāls “Zobens un Lemess”
- Iesniedzējs biedrība “Alternatīvās kultūras centrs “Krauklis””
- Datums: 7. jūnijs, Bauskas pilskalns
- Līdzfinansējums: 12249,45 eiro
- Apraksts: Tradicionāls, ikgadējs festivāls ar paplašinātu programmu, ietverot bezmaksas pasākumus trešajā festivāla dienā
7. Festivāls “Bauskas country”
- Iesniedzējs: “Lauku mūzikas biedrība”
- Datums: 4.–5. jūlijs, Bauskas pilskalna estrāde
- Līdzfinansējums: 9769,50 eiro
- Apraksts: Country mūzikas cienītāju festivāls ar dalībniekiem no Latvijas un Eiropas
8. Festivāls “Vivat Curlandia!”
- Iesniedzējs: Rīgas Vēsturiskā teātra un mūzikas biedrība
- Datums: 12.–13. jūlijs, Bauskas pilskalns
- Līdzfinansējums: 11573,10 eiro
- Apraksts: Hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāls ar senās mūzikas koncertiem un vēsturiskiem uzvedumiem sveču gaismā
9. Koncertuzvedums “Laimes flauta”
- Iesniedzējs: SIA “Pastāsti”
- Datums: 16. augusts, 21:30, Bruknas muiža
- Līdzfinansējums: 9944,85 eiro
- Apraksts: Brīvdabas koncerts un gaismas spēles ar Latvijas labāko mākslinieku piedalīšanos
Projekta izvērtēšana un atbalsta kritēriji
Pēc konkursa izsludināšanas tika saņemti 15 projektu pieteikumi, no kuriem atbalsts piešķirts deviņiem projektiem, kas atbilda vērtēšanas kritērijiem:
- Sekmē mākslas un kultūras mantojuma tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu, stiprina vietējo identitāti
- Ir unikāli un norisinās tikai Bauskas novadā
- Atbilst projekta norises ilgumam
- Izceļas ar māksliniecisko kvalitāti un oriģinalitāti
- Veicina kultūras tūrismu, atbalsta vietējo amatniecību un uzņēmējdarbību
- Sasniedz skaidru un definētu mērķauditoriju
- Nodrošina plašu publicitāti un sabiedrības pieejamību
- Ir videi draudzīgi
- Atbilst projekta attīstības ciklam
- Norāda papildu finansējuma avotus, to apmēru un pozīcijas
- Liecina par pieteicēja pieredzi un reputāciju
- Atbilst tāmēm, kas ir samērīgas ar projekta ideju un mērogu
Finansējuma noteikumi
- Līdzfinansējumu piešķir projektiem, kas saņēmuši vismaz 31 punktu no maksimālajiem 60 punktiem.
- 1 punkta vērtība: 1,67%.
- Maksimālais pašvaldības finansējums: 15 000 eiro.
Vērtēšanas komisija
Iesniegtos kultūras projektu pieteikumus vērtēja komisija, kuras sastāvā darbojās:
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
- Komisijas priekšsēdētājs Juris Krievs,domes deputāts, Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja vietnieks, Finanšu komitejas loceklis
- Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Raitis Ābelnieks, domes deputāts, Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs, Sociālās un veselības komitejas loceklis
- Komisijas locekļi:
- Gita Skribāne,Bauskas novada administrācijas Ekonomikas un finanšu departamenta Ekonomikas un finanšu nodaļas ekonomiste
- Inese Turkupole-Zilpure,Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta Tūrisma informācijas centra vadītāja
- Elīna Māla-Zotova, Bauskas Kultūras centra direktore
- Lilita Lauskiniece, Rundāles apvienības pārvaldes kultūras darba organizatore
- Vita Morkūna,Bauskas novada administrācijas Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta Kultūras nodaļas vadītāja
- Komisijas sekretāre Laura Šterna,Bauskas novada administrācijas Attīstības un plānošanas nodaļas nodaļas projektu vadītāja.
Plašāk par Bauskas novada kultūras projektu konkursu:
Bauskas novada kultūras projektu konkurss
Teksta avots: bauskasnovads.lv
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Attēlā – Festivālā “Zobens un lemess” pērn. Šogad no visiem kultūras projektiem vērtēšanas komisija šī festivāla rīkošanai piešķīrusi vislielāko finansējumu – 12249,45 eiro. Foto: Uldis Varnevičs/ “Bauskas Dzīves” arhīvs.
vienā tātad, arī pie “kulturāliem cilvēkiem” sevi pieskaitošajiem BDZ cenzoriem šeit paustais vienā otrā komentārā, rādās nepieņemams
Zobens un Lemess-12.249 euro.Paskatoties kas ir komisijā var saprast kāpēc visvairāk.2024.gadā šo festivālu apmeklēja salīdzinoši maz cilvēku.Baušķenieku ļoti maz.Ļoti daudzi,kuri apmeklēja Zobenu un Lemesi pirmo reizi,vairs neiet.Toties Vivat Curlandia ,kuru vajadzēja atbalstīt visvairāk ir 11.573 euro.Vivat Curlandia ir festivāls inteliģentiem cilvēkiem,nevis alus dzērājiem,cilvēciņiem melnās drēbēs un izkrāsotiem ģīmjiem,kuri no mūzikas nesajēdz neko.
arī domei nav pienācis laiks atšķirt kultūru no izklaides? Bet, jāpieturas vien pie senās Romas gudrībām- “tautai maizi un izklaides”, ja ar to “maizi” ir tā kā ir, tad tās izklaides mēs nodrošināsim, varam taču pat labāk, kā šim nolūkam paredzētās aģentūras. Piedevām, kādu sev adresētu balstiņu papildus iegūsim tuvajās vēlēšanās. Arī Švauksts no Mērnieku laikiem taču skaitījās inteliģents cilvēks, vismaz sevi par tādu uzskatīja. Vai domē nesēž pulka līdzīgo?
Rakstā minēts, ka komisija izvērtē pieteicēja pieredzi un reputāciju. Tad man ir jautājums, kā otru lielāko finansējumu varēja saņemt festivāls “Vivat Curlandia!”? Viens no galvenajiem organizātoriem ir no Mūzikas akadēmijas padzītais par seksuālu uzmākšanos senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs.
Kādu reputāciju komisija vērtē?
https://nra.lv/latvija/459094-muzikas-akademija-izbeigusi-darba-attiecibas-ar-kupcu-vins-bija-viens-no-pasniedzejiem-par-kuru-tika-sanemtas-sudzibas-par-iespejamu-uzmaksanos-papildinats.htm
Lūdzu saņemieties un turpiniet organizēt TasTe festivālu.
Vai pareizi būtu teikt saņematies?
Nu protams , vērtējam reputācijas
https://nra.lv/latvija/459094-muzikas-akademija-izbeigusi-darba-attiecibas-ar-kupcu-vins-bija-viens-no-pasniedzejiem-par-kuru-tika-sanemtas-sudzibas-par-iespejamu-uzmaksanos-papildinats.htm
Kāpēc Taste nebūs, varbūt tad uztaisāt balsojumu par un pret lai baušķenieki lemj vai festivāls ir vajadzīgs vai nē kāpēc liedzat tādu iespēju?
Es par Taste festivālu un draugi arī
Saņemieties ir pareizi! :))
Par Taste festivālu saņēmās tak
Par Liliju festivālu aizmirsuši.
Liliju svētki nav aizmirsti, tos rīko pašvaldība !
ir jau pieņemts cita kabatā vai makā naudu neskaitīt, bet tik nabadzīgā valstī kā Latvija to tomēr būtu ieteicams darīt. Kaut paskatoties uz mūsu līdzcilvēku sāpēm, izmisumu, ko mēģina mazināt ar neskaitāmām ziedojumu akcijām. Tā nauda arī pašvaldībām būtu jāskaita, jo cik no tiem pašvaldības piešķirtajiem tūkstošiem savu ļautiņu izklaidei nenonāks tieši pašvaldības Kultūras nodaļas vai aģentūras štata darbinieku piemaksām par lielo darbu konkrētā pasākuma organizēšanai. Darba, kas ir tiešs pienākums šiem “kultūras dzīves” organizētājiem.
līdz rīkošanai vēl jātiek, pa priekšu jāveido komisijas, jāpieškir tām nauda, kā šajā gadījumā veseliem 8 gab, locekļiem.
Jā, vai tiešām Bruknas muižai un Ausekļa dzirnavām pašvaldībai jāsniedz līdzfinansējums…
Vai tiešām Uzvaras laukam naudas trūkst? Es saprastu,kad miljonāri sponsorē kādu pasākumu Bauskas novadā,bet ,kad SIA Uzvara Lauks, atpūtas kompleksss “Miķelis” pieprasa atbalstu, naudu,tad es saku,ka tā ir Nekaunība!!!! Jautājums kāpēc viņiem dod ???
vai šajos, novada domes rīkotajos festivālos neuzstājas vien profesionāli mākslinieki? Mākslinieki, kuri ar savu darbu sev pelna naudu, kuriem ir savi aģenti, kas organizē, nodrošina gan vietu kur uzstāties, gan publiku. Vai Bauskas dome nav kļuvusi par savdabīgu aģentūru šiem pašnodarbinātajiem, jeb vienkārši par visu iedzīvotāju nodokļos samaksāto atsevišķai iedzīvotāju daļai “uzsauc” pa izklaidei.
Informācija neprecīza. Neviens no vērtēšanas komisijas 8 dalībniekiem par savu darbu atalgojumu nesaņem. Tā ir vienkārši laipnība. Tà kā ir konkrēts koeficients pēc kura lemj, tad viss ir godīgi. Iesniegt var jebkurš. TasTe nav iesniegts. Izlasiet taču, kuri bija iesniegti!
cilvēki komisijās raujas ārpus sava darba laika, tāpat kā koru, pašdarbības kolektīvu dalībnieki, vienkārši sava prieka pēc…
Tātad. Koru un citi pašdarbnieki neraujas tikai sava prieka pēc. Sava būtu tad jā neko neapmaksàtu. Bet maksà vadītājam, koncertmeistaram, notīm.. mapēm, tērpiem, dalības maksas, transportam, skatèm , edināšanai svētkos un kopsaietos. . Un vēl mērķdotāciju vadītājiem. Un silda telpas, uzkopj, ir elektrība un var izmantot tualetes. :)) Nu tà. Visdārgāk budžetos izmaksā kori un deju kolektīvi.
Grāmatvedīt!
Redz, kā! Atļauja izmantot tualeti un vēl visu to ekstru uzskaitījums – norāde uz kolektīvu dalībnieku liekšķērdību un vienām vienīgām klapatām ar šiem, Dzsv. veidojošajiem un uzturošajiem kolektīviem. Droši vien ir grūti, bet mēģiniet saprast, ka šī dziedāšana vai dejošana prieka vai kā cita dēļ ir saistīta ar pamatīgu darbu un apziņu, ka tas ir daudz kas vairāk par mazu prieciņu. Neskaidrošu te vēl par Dzsv. tradīcijas nozīmi Latvijas un pasaules kontekstā….
Tiešām, varbūt var iztikt ar līnijdejām, vēderdejām, Eiropas dejām, ansambļiem un masu festivāliem. Veidotos izcils kultūras slānis.
budžetam visvairāk izmaksā tie domes “koru un deju” kolektīvi, tie, kuri dzied vien sava repertuāra dziesmas viena diriģenta diriģētas, tie kuriem dejas solis “viens uz priekšu, divi atpakaļ”.
par kultūru vai alternatīvo kultūru, to “progresīvā ceļa” tagad kultūru?