Šoruden Bauskā ierastā Halovīna noskaņa izpaliks – pēc trīs rīkošanas gadiem Halovīna šausmu parks šogad Bauskas pilskalnā netiks organizēts, portālam apliecināja organizatori.
Iepriekš pasākums, kas pulcēja tūkstošiem apmeklētāju un pārvērta Bauskas pilskalnu par iespaidīgu šausmu un ķirbju karaļvalsti, šogad neparādās ne afišās, ne sociālajos tīklos. Daudzi interesējās, kāpēc šoreiz sarīkojuma nav?
“Šo gadu nolēmām izlaist, jo Bauskas pilskalna parkam paredzēta rekonstrukcija, kā arī iepriekšējā gada apmeklējums nebija tik liels, kā cerēts,” skaidro organizatoru pārstāve Agnese Ābolkalna.
“Kā Halovīna parka idejas aizsācēji Latvijā mēs apzinājāmies, ka ar laiku radīsies konkurenti, un cilvēki varēs izvēlēties citas, līdzīgas vietas. Šajā reizē nolēmām pavērot no malas, kāda būs atsaucība citos parkos, pasākumos un izvērtēt pieprasījumu,” stāsta A. Ābolkalna.
Viņa atzīst, ka Halovīna pasākuma rīkošana prasa ievērojamus ieguldījumus un risku ar pašu finansēm. “Aktuāls Halovīns Latvijā ir, to jūtu šobrīd pēc saņemtajiem zvaniem un ziņām no cilvēkiem, kuri jautā par parku, ir ļaudis, kas tiešām gaidīja šogad šo pasākumu, un man ir prieks, ka cilvēkiem patika!” teic A. Ābolkalna.
Pērn vērienīgs Halovīna parks tika ierīkots Lucavsalā Rīgā. Daļa dekorāciju izmantotas tās pašas, kas bija Bauskā, jo pamatā daudzas tiek izīrētas.
“Katrs šāds projekts nozīmē lielus izdevumus, gan reklāmām medijos, gan sociālajos tīklos, gan arī influnceru piesaistīšanai. Šogad Lucavsalā arī nebūs pasākuma, jo pērn peļņa nesasniedza cerēto. Turklāt pēdējā nedēļā stiprā vēja dēļ nācās parku slēgt, jo tas sabojāja daļu uzstādīto objektu,” stāsta A. Ābolkalna.
Viņa atklāja, ka visa šausmu parka atribūtika, kuru varēja dabūt uz īri, šobrīd ir Oslo. “Šausmu parks būs tur, redzēs, kā tam tur klāsies. Pašiem krājumos vēl ir daļa mūsu veidotās mūmijas, cementu vīri, kas aizņem vietu noliktavās. Iespējams, tās kaut kur varēs iestarpināt, kādreiz izmantot. Ik pa laikam kāds interesējas un vēlas daļu iznomāt, bet ļaudis nesaprot, ka tas nav vienkārši ar vieglo automašīnu atbraukt un piekabē dekorus sakrāmēt, te nepieciešams kravas auto. Tas nav tik vienkārši, kā no malas var šķist,” saka A. Ābolkana un piebilst, ka par turpmāko varēs spriest pēc pieprasījuma izvērtēšanas. “Iespējams, tiksimies nākamgad,” tā A. Ābolkalna.
Šogad veiktās Latvijas interneta lietotāju aptaujas dati liecina, ka Halovīna svinētāju īpatsvars saglabājies līdzīgs kā pērn – šogad šos svētkus atzīmēt plāno 19 procenti aptaujāto, kamēr 2024. gadā tie bija 20 procenti. Lielākā daļa jeb 73 procenti respondentu norādījuši, ka Halovīnu nesvinēs (72 procenti pērnajā gadā), savukārt 8 procenti vēl nav izlēmuši, vai iesaistīsies svētku aktivitātēs – arī gadu iepriekš šādu atbildi sniedza 8 procenti aptaujāto.
Halovīna svinībās visvairāk iesaistīsies Pierīgā dzīvojošie – 28 procenti, kamēr 24 procenti no Halovīna svinētājiem ir rīdzinieki, bet 16 procenti dzīvo Vidzemes reģionā. Tikmēr vismazākā popularitāte šiem svētkiem ir Latgalē, kur 80 procenti aptaujāto norādījuši, ka šos svētkus nesvinēs, kamēr Vidzemē svētkos neiesaistīsies 78 procenti, bet Zemgalē un Kurzemē – 77 procenti.
Starp tiem, kas Halovīnu svinēs, izplatītākais svētku atzīmēšanas veids ir svētku tradīciju piekopšana – masku vai tērpu vilkšana un saldumu diedelēšana, ko iecerējuši darīt 47 procenti aptaujāto. Teju tikpat daudzi (46 procenti) plāno izdekorēt savu mājokli Halovīna noskaņās, bet 27 procenti dosies uz Halovīnam veltītiem pasākumiem. 26 procenti norādījuši, ka svētkus galvenokārt svinēs viņu bērni, atzīmējot tos izglītības iestādēs vai dodoties vakarā diedelēt saldumus, kamēr 15 procenti aptaujāto plāno svētkus pavadīt tuvinieku lokā, pašiem rīkojot tematiskās svinības vai dodoties uz šādām svinībām ciemos pie ģimenes vai draugiem. Citi norādīja, ka svētkos dalīs saldumus, saģērbsies Halovīna tematikā darbavietā, skatīsies šausmu filmas, kā arī Halovīna dienā svinēs citus svētkus, kā dzimšanas dienu vai vārda dienu.
Aptaujas dalībnieki, kas šos svētkus ir nolēmuši nesvinēt, kā biežāko iemeslu ir norādījuši to, ka Halovīna tradīcijas tiem nešķiet saistošas – šādu atbilžu variantu atzīmēja 47 procenti aptaujāto. Gandrīz tikpat daudzi (46 procenti) Halovīnu vispār neuzskata par svētkiem, kamēr 35 procenti norādījuši, ka šos svētkus nesvinēs tāpēc, ka to nedara arī viņu ģimene vai draugi, bet 5 procenti uzskata, ka tiem trūkst zināšanu par šo svētku tradīcijām. Citi aptaujātie atbildēja, ka Halovīnu nesvinēs, jo šie svētki neatbilst reliģiskajām vērtībām, dažiem tie vienkārši neinteresē vai nepatīk, bet daži norādīja, ka tie nav latviešu svētki. Daļa aptaujāto Halovīnu vairs nesvin, jo paši vai bērni ir par vecu, lai svinētu.
